pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4.7 no 7 balsīm

mosties.org

2012. gada 31. jūlijs 23:57 6 atsauksmes

Politiķi un publikas naids

Everything happens for a reason but somethines the reason is that you are stupid and make bad decissions.

Es dzīvoju valstī, kuras publiskajā telpā pret politiku ir jaušama pieaugoša nicība. Tas, kas savulaik sākās ar vilšanos par to, ka nav Latvija kļuvusi par lielisko valsti, pāraug agresijā un atsvešinātībā, kas vērsta pret amatpersonām.

Nav jau tā, ka vilšanās vai agresija būtu gluži nevietā. Patiešām, diez vai ir pamats žēlumam pret amatpersonām, kuras gan zina, kā izmantot privilēģijas, taču viņu snieguma kvalitāte neatbilst ne tikai viņu ambīcijām, ne arī kādiem citiem kritērijiem.

Un var jau būt, ka visa politiskā elite sastāv tikai un vienīgi no dažāda ranga blēžiem, rausējiem, korumpantiem un vienkārši neētiskiem cilvēkiem, un tādā gadījumā tas, ko mediji stāsta un pārstāsta par politiku, un no kā publika pavelkas un aizsvilstas, ir pilnīgi pamatoti. Pat ja tam acīmredzot nav nekādas ietekmes uz situācijas uzlabošanu, jo neizskatās, ka nokaunināto vai pat malā nostumto avantūristu un liekēžu vietā nāktu labie un gudrie politiķi.

Visā šajā riešanā visvairāk mulsina gadījumi, kad publika tādā pašā naidā klaigā arī par tiem, kuri neko tādu nav nodarījuši. Jā, viņi varbūt nav politikas zvaigznes un tādi valstsvīri vai valstssievas, par ko latvieši sapņo kopš Ulmaņlaikiem. Viņi varbūt arī nav nekādi nozares vīzionāri, turklāt varbūt viņi šad tad ir izdarījuši šo to, kas nav bijis ļoti gudri. Bet, kad viņus kritizē, viņu darbi dažkārttiek savilkti kopā ar neadekvātām paralēlēm, un tam, ko viņi spēj vai nespēj paši par sevi, nav nekādas nozīmes. Viņus kritizē tikai tāpēc, ka var kritizēt un izgāzt dusmas un vilšanos.

Turpinājumā — pāris piemēri šai parādībai. Stāsts gan lielākoties ir balstīts uz «Delfu» komentētāju līmeņa loģiku un noskaņojumiem, taču tos es esmu dzirdējis arī ārpus «Delfu» komentāriem. Tāpēc man ir sajūta, ka šie noskaņojumi ir drusku plašāki nekā specifiskais ziņu portālu komentētāju segments.

Akcenta dēļ

Kad kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes uzruna Sinsinati Pasaules koru olimpiādē izsmieta par angļu valodas akcentu, un viņas uzstāšanās tika salīdzināta ar «nasing spešal», ilgu laiku nevarēju saprast, par ko ir runa. Negāja kopā ziņu portālos lasāmais, ka ministre uz Latviju uzaicinājusi grupu «U2», un videoklipā redzamais, kurā viņa vēršas pie «you, and you, you and you, and you too». Apžēliņ, vai tad «U2» neizrunā tāpat kā «you too»? Kurš ir tas muļķītis, kurš no konteksta nesaprata, ko ministre ar saviem daudzajiem «you too» bija domājusi? Un kāds sakars Ata Slaktera intervijai, kurā viņš demonstrēja nekompetenci, ar Jaunzemes-Grendes īso uzrunu, kura latviešiem nepatika tikai akcenta dēļ?

Arno Jundzem ir lielisks komentārs, kurā viņš norāda uz latviešu slimīgo attieksmi pret akcentiem un citām runāšanas atšķirībām.

Ja man kas patīk angliski runājošajā pasaulē, tad teiciens par to, ka jebkura angļu valoda ir laba. Visuvarenā BBC nemitīgi intervē britu sadraudzības valstu politiķus tumšā ādas krāsā, kuru no Āfrikas nākušais angļu valodas akcents ir tik briesmīgs, ka briti nereti titrē šo valstsvīru runas, lai skatītājs vispār kaut ko varētu saprast, bet neviens no tā netaisa problēmas un neklaigā medijos par izgāšanos. Latvieši šajā ziņā ir rasisti. Ar akcentu runājošs cittautībnieks mūsu attīstītajā provincē nudien ir vismaz lepras baciļu izplatītājs. Atceros, kā agrāk Latvijas Universitātē meitenes un vēl vairāk pasniedzējas sarka un bālēja par katru ar Latgales piesitienu izrunātu vārdu. Tad bija klusās šausmas par Tautas frontes lietuviešiem, tagad mums ir pašiem savs Miroslavs Kodis. Knābjamo nekad nav trūcis. Man gan šķiet, ka jebkura cilvēka vērtību nosaka viņa reālais darbs, nevis akcents, bet es šajā ziņā laikam esmu mazākumā.

Un tas notiek vidē, kurā vairumam attieksme pret savu — latviešu — valodu nebūt nav pūristiska. Taču pašu nevīžīgums un caurumi valodas zināšanās mūs diemžēl neattur no nicīguma pret tiem, kuriem izteikšanās svešvalodā nav tik veikla, kā soģi no tautiešu vidus vēlētos.

Šie uzbrukumi par formu, kam nav tiešas saistības ar saturu, notiek tieši niknuma dēļ pret politiķiem. Viņi netiek cienīti, tā vietā tiek meklēti piemēri, kas apstiprinātu, ka šādai attieksmei ir pamats. Nav šaubu, ka gadījumā, ja šāda agresija, kas liek smieties par katru mazāko paklupienu, ir tik plaši izplatīta, diez vai var teikt, ka tā ir tikai publikas problēma. Tā pati Jaunzeme-Grende pirms tam ir ar saviem dīvainajiem izgājieniem ministres amatā ir radījusi par sevi specifisku priekšstatu, un tāpēc publika savai nepatikai pret dos vaļu katrā izdevīgā brīdī, lai cik nesaistīti tas ar ministres pienākumu pildīšanu nebūtu.

Un tomēr šī formas un satura jaukšana kopā pirmām kārtām neko labu neliecina tieši par publiku un to, kas tai no visa šķiet ievērības cienīgs.

Valdība kā latviešu iznīcinātāja

Vai esat kādreiz dzirdējuši apgalvojumu, ka Latvijas atjaunotās neatkarības gadi latviešu tautai skaitliskā ziņā ir bijuši postošāki nekā padomju režīms? Šī stāsta iterācijās saistībā ar kādiem aktuālajiem notikumiem — piemēram, vēstīm par emigrācijas datiem — allaž netrūkst viedokļu paudēju, kas par iedzīvotāju aizplūšanu vainu uzveļ tieši pašreizējai Latvijas valdībai tās amatpersonu izskatā.

Nav grūti nolikt blakus dažādus ar Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumu 20. gadsimtā saistītus skaitļus un norādīt, cik milzīgi daudz ir tie 200 tūkstoši cilvēku, kuri Latviju pametuši no 2001. līdz 2011. gadam, un turpina pamest. Protams, ne jau no labas dzīves viņi to dara (tiesa, aizbraucēju vilnis pirms krīzes, kad tīri labi pie mums pelnīja arī atsevišķās mazkvalificēta darbaspēka nozarēs, atgādina, ka gana labi jau nebūs nekad, kamēr pastāvēs iespēja pelnīt vēl vairāk).

Tomēr šie kliedzēji par Latvijas atstājējiem ieiedomājas, ka nevar salīdzināt mūsdienu emigrāciju, kas ir saistīta ar laimes meklēšanu / ekonomikas problēmu risināšanu, un aizbraukšanas iespējas vai to trūkumu, kas latviešiem ir bijušas lielāko daļu 20. gadsimta. Kā jums šķiet, vai gadījumā, ja represiju mocītajiem padomju Latvijas iedzīvotājiem būtu bijusi dota brīvība izceļot no Padomju Savienības, viņi šo iespēju nebūtu izmantojuši? Un, ja viņi to būtu izmantojuši, kāda proporcija būtu starp 20. gadsimtā un 21. gadsimtā sākumā aizbraukušajiem? Un vai tas, ka tik daudziem cilvēkiem ir bijusi iespēja doties prom un tādā veidā risināt savas materiālās problēmas (robežas vaļā, lidmašīnas biļetes lētas), tiešām ir tik slikti?

Par to, cik smaga ir bijusi Latvijas krīze, protams, kāds un ne viens vien ir atbildīgs. Taču, tieši kur ir robeža starp amatpersonu bezatbildību un neizdarībām un pilsoņu pašu bezatbildību un neizdarību, ir grūti nosakāms. Tāpēc publikai skaidri zināms ir vien tas, ka vainīgi ir tie, kuri pašlaik ir pie varas, lai arī kāds nebūtu viņu personiskais ieguldījums problēmu radīšanā.

Un vēl publika zina, ka, problēmas tiek risinātas, vienai nepamatoti ambiciozai amatpersonai nomainot citas: neiznāca šoreiz, nekas, noiesi malā un pēc pāris gadiem varēsi mēģināt atkal. Taču cilvēkiem gribas meklēt vainīgos, tas tiek saskatīts kā ceļš uz atsvešinātības mazināšanu ar varu un pilsoņu gribas ietekmes apliecinājums politikā. Vainīgi ir valdības vadītāji, vainīgi ir ministri, vainīgi ir deputāti un visi pārējie. Vainīgi kaut vai par to, ka mums nav tādu valdības vadītāju, ministru, deputātu, kas publikai patiktu.

Glābējus gaidot

Sabiedrības un politikas atsvešinātība nenāk par labu nevienam. Politika šādos apstākļos zaudē leģitimitāti, bet sabiedrība — savu interešu pārstāvniecību. Tomēr, tāpat kā šī atsvešinātība lielā mērā ir politikas un mediju prakšu nopelns (skandāli ir pievilcīgāki un tādēļ svarīgāki par politikas saturu), nozīmīgs tās komponents ir arī sabiedrības reakcija un rīcība. Un, vērojot sabiedrības rīcību, dažkārt nepamet sajūta, ka daudzi, pārāk daudzi ir novilkuši ciešu kauzālu saikni starp valdības personālijām un savas dzīves kvalitāti.

Nespējot vai negribot paši saviem spēkiem uzlabot dzīvi, cilvēki, lai cik atsvešināti no politikas nebūtu, turpina uz to ārkārtīgi fokusēties, lamājot varas politiķus un gaidot, kad tad beidzot parādīsies tas īstais valstsvīrs vai valstssieva, kas ieviesīs valstī un viņu dzīvē kārtību. Valdis Zatlers ar vienu pašu lēmumu par Saeimas atlaišanu jau vienulaik parādījās kā glābēja mirāža, bet pietika ar vienu citu lēmumu — par sadarbību ar «Saskaņas centru» —, un visa burvība pagaisa, un kariete pārvērtās par ķirbi.

Taču derētu atminēties, ka tam, ka tev pašlaik iet slikti, varbūt ir arī kādi citi iemesli, nevis tikai pašreizējais valdības sastāvs.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

6 atsauksmes

Ja runa ir par Delfu komentāriem, tad attieksmē pret politiķiem nevar nepamanīt tieksmi nākamajā dienā pēc vēlēšanām runas par 100 gudrajām galvām, kuras vajag ***, un nākamajā dienā pēc jaunas valdības apstiprināšanas runas par *** ministriem.
Liekas, vienkārši daļa savā attieksmē ir ieskrējusies un inerce nonesīs jebkuru eņģeli, kurš nokļūs Saeimā vai valdībā.

Mani jau kādu laiku interesē, kas īsti šie komentētāji ir par sabiedrības segmentu — tas varētu paskaidrot viņu spriešanas ceļus un politisko simpātiju un antipātiju veidošanos.

Jau ilgu laiku (vēl pirms internets kļuva par visai plaši izplatītu rīku politiskajās kampaņās) ir pastāvējis viedoklis, ka ir cilvēki, kuriem maksā, lai viņi tur rakstītu par kādu partiju vai pret. Cik tas ir patiesi — diemžēl neviens nav pacenties noskaidrot, lai gan mūsdienās šādas 50 santīmu partijas eksistence arī pie mums būtu tikai pašsaprotama. Tad vēl ir segments ar garlaicības māktiem dažādu uzņēmumu un valsts iestāžu darbiniekiem. Tas ir patiesi, esmu dzirdējis vismaz viena portāla redaktoru stāstām, kā nopietnām valsts iestādēm nācies liegt piekļuvi portālam, jo pārlieku daudz rupjību turienes lietotāji rakstījuši. Un droši vien vēl ir kādi hiperaktīvi, attieksmēm bagāti sabiedrības segmenti.

Pirms tas, cik lielu Latvijas sabiedrības daļu šis kontingents un tā rakstītais saturs pārstāv, nebūs aptuveni apjēgts, nebūt jēgas pētījumiem par agresiju komentāros.

Tanī pašā laikā, par spīti komentāru viedokļu tendenciozitātei pret Latvijas sabiedrības kopumu, kaut kādā veidā jau par sabiedrības noskaņojumiem komentāri tomēr liecina; kaut kādas vērā ņemamas vispārējas noskaņojuma tendences tur var saskatīt.

Adolf Oliver Nipples

05-08-’12 00:25

Internetā par savām problēmām čīkst tikai neizglītoti cilvēki, kas savā mūžā makroekonomikas grāmatu rokā nav turējuši (jā, arī nopietnās valsts iestādēs ir pilns ar tādiem).
No tā var secināt, ka sabiedrības nostāju attiecībā uz politiku nevar mērīt balstoties uz delfu komentētājiem (cik pamanīts, tvnetā vairāk fufeli dzen).
No tā var secināt, ka raksts, būtībā, ir ne par ko.
Starp citu, senos laikos cilvēki sanāca vienā telpā un klačojās par tamlīdzīgām muļķībām un nevienu tas nekratīja. Tagad, kad tas notiek lielākos apmēros (nevis runā 30 grupiņas, katrā pa 10 cilvēkiem, bet gan viena 300 cilv. grupa; visi runā par vienu un to pašu) tad nu ir milzīga problēma.
Nobeigumā viens švaki tulkots citāts: “demokrātija rada ilūziju, ka tavs stulbums ir tikpat labs, kā mana gudrība”.

mademoisele rrrriot

06-08-’12 15:04

Pieprasu pilnvērtīga masu medija statusu Mosties.org, akreditāciju jaunajā un vecajā vilnī, preses kartes ieejai Zoo un reportāžas no AirBaltic lidojumu simulatora.

Ja autors būtu dažus mēnešus nokļuvis šeit un tagad (šābrīža Latvijas) varas sistēmā, piemēram, pāris mēneši tipiskā valsts iestādes darbā vai tamlīdzīgi, tad ļoti iespējams šis teksts izskatītos pavisam citādi. Šābrīža sistēma nepieļauj jebkura cilvēka (arī ar izcilām rakstura īpašībām vai amata prasmēm) novirzi no sistēmas noteiktā. Skatamies uz spožu piemēru – nacionālā apvienība šobrīd pie varas, kā iesākumā, kā tagad. Otrs fakts – šo sistēmu nevar mainīt tajā piedaloties, tātad, piemēram, vēlēšanas tikai stiprina sistēmu nevis maina to. Un no tā loģiski izskaidrojas visas šābrīža nejēdzības. Kā tāda sistēma izveidojusies te un kaimiņos nemaz tik ļoti? Tam ir vēsturiskas saknes. Var paskatīties un atkal loģiski saliksies kopā. Patreiz manuprāt svarīgākais vai izdosies pietiekoši ātri pietiekami daudz ļaudīm saprast, ka sistēmu nemainīs (jeb uzlabos un padarīs sabiedrībai derīgu) tajā piedaloties. Ja šis nepieleks pietiekoši ātri pietiekoši daudziem, tad ir švaki.

Zapte, tas, ka “sistēmu” mainīt ir grūti, nav arguments. Protams, ka mainītāji nebūs ierēdņi, kuri strādā valsts pārvaldē. Un tie pilnīgi noteikti arī nebūs pilsoņi paši pēc savas iniciatīvas, lai cik vīlušies pastāvošajā kārtībā viņi nejustos. Pilsoņi nezina, kā, ierēdņi, ja arī zina, tad nevēlas vai nespēj. Tas viss ir normāli. Bet, ja publikai varas aprindās nav tādu politisko priekšstāvju, kuri zinātu, kā, un arī vēlētos — tad ir bēdīgi.

No norādes par Nacionālo apvienību nojaušu, ka autors viņus uzskata par labajiem spēkiem, kuri “sistēmas” pretestības dēļ vienkārši nespēj īstenot savas cildenās ieceres. Neieslīgsim neauglīgās diskusijās, kura partija “labāka”, taču, ja valdošajā koalīcijā pārstāvēts politiskais spēks nespēj nozīmīgi ietekmēt procesus, tad — kurš gan tos ietekmē? Kurš nosaka politisko dienaskārtību? Kādi un visai konkrēti ļaudis taču to nosaka, tas nav autonoms, automātisks, nejaušs process.

Turklāt nevienai varas partijai neviens neliedz panākties drusku tuvāk pilsoņiem. Augstais neuzticēšanās līmenis partijām tikai daļēji ir saistīts ar Latvijas pēdējo gadu desmitu politiskajām un ekonomiskajām neveiksmēm. Nozīmīga ietekme tajā ir arī politikas superzvaigšņu attieksmei. Politiķi, kuri nonāk līdz tam, ka publika viņus izsvilpj, acīmredzot ir dzīvojuši paralēlajā realitātē.

Bet problēma jau laikam ir tā, ka spējīgāki par šādiem tipāžiem politiskajā elitē kaut kā neiekļūst. Kā lai zina, vai sabiedrībā vispār ir kādi, kuri šo darbu veiktu labāk?



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Citāts no «Reuters» šausmu stāstiem par situāciju bēgļu nometnēs, kurās mitinās viesuļvētras «Katrīna» upuri - stāsta kāda Ņūorleānas iedzīvotāja, kas nometnē uzturas kopā ar saviem pieciem bērniem, no kuriem jautākais ir sešas nedēļas vecs:

Mūs šeit tur kā dzīvniekus.  Ir bijušas tikai divas maltītes, mēs nesaņemam medicīnas pakalpojumus. Savas dabiskās vajadzīgas cilvēki kārto uz ielas. Tas ir nepareizi. Šīs ir Amerikas Savienotās Valstis.

Kāda karavīra teiktais paskaidro:

Mēs darām visu, ko ar pieejamajiem resursiem varam, taču lielākā daļa karavīru atrodas Irākā.

Njā, we're all living in America.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu amerikāņi dzīvo koncentrācijas nometnē »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas