pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4 no 2 balsīm

mosties.org

2012. gada 23. maijs 21:12 5 atsauksmes

Kur ir Latvijas blogosfēra II

«Gemius» aptaujas rezultāti par populārākajiem tīmekļa žurnāliem Latvijas tiešsaistes vidē skaidri ir parādījuši, ka par nekādu blogosfēru pie mums nevar būt ne runas.

Kāpēc? Īsā atbilde: Jo saraksta 6. vietā var iekļūt vietne (khem, mūsējā), kurā kāds ko ieraksta labi ja reizi mēnesī. Mēs par šo jautro rezultātu šodien itin skaļi spiedzām no sajūsmas, tomēr šie dati vairāk parāda to, kā nav, nevis to, kas ir.

Vēl īsākā atbilde: blogi varbūt ir, bet nav sfēras. Bet par to var pastāstīt arī drusku garāk.

Pērnā gada vasarā mēs publicējām ierakstu ar nosaukumu Kur ir Latvijas blogosfēra? Nekādas atbildes tur, protams, nebija, tik vien kā konstatācija, ka blogosfēra, ja kādreiz ir bijusi, ir bijusi vien modes lieta, un kustība ir augusi un pārveidojusies un pārvietojusies citās platformās.

Toreiz Krizdabz, viņš arī «Gemius» topa uzvarētājs, uz publikāciju reaģēja ar jautājumu tviterī: «Kamdēļ tāds nepārdomāts un neprecīzs raksts?» Tā kā mēs neesam nekādi sociālo mediju speciālisti un sociālos medijus izmantojam, nevis lai veidotu sarunas ar auditoriju un panāktu customer engagement, bet vienkārši bārstām savus sacerējumus tīmeklī cerībā, ka kāds pamanīs, tad arī šo jautājumu pamanījām ar tik lielu novēlošanos, ka tad jau vairs nešķita pieklājīgi atbildēt un runāt par vecām tēmām. Taču tagad atkal ir iemesls parunāt.

Dati un sfēras

Skaitļi, kas pastāsta, ka tīmekļa žurnālu rakstītājiem nav nekādu dižo auditoriju, ir viens. Kas cits ir tiešsaistes publicēšanās aktivitāšu atbilstība jēdzienam «blogosfēra» tā labajās nozīmēs.

Tas, ka auditorijas nav lielas un bluoguotājiem «monētizēt» savus rakstus būtu pagrūti, patiesībā ir nieks. Ja «Gemius» ar savu pētījumu gribēja apmierināt šo interesi — viss kārtībā, visi brīvi. Taču tīmekļa žurnāls var būt kas vairāk par vietni, kur kāds kaut ko ieraksta, un visi metas komentēt. Vai pārtvītot, jo, kopš parādījies tviteris, sākotnējā vietnē saņemto atsauksmju skaits ir sarucis. Nav jau žēl, bet tieši tiešsaistes dominējošās sociālās mijiedarbības raksturojums ir galvenais iemesls, kāpēc par nekādu blogosfēru ij runas nevar būt.

Jēdzienā «blogosfēra» ir attāla nozīmes atsauce uz publisko sfēru. Publiskā sfēra ir publiska telpa, kurā indivīdi sanāk, lai diskutētu par viņus kolektīvi interesējošiem jautājumiem, un diskutējot mēģinātu panākt notikumu virzību sabiedrībai vēlamā virzienā. 1999. gadā nenopietnā ierakstā pirmo reizi pieminētā blogosfēra arī ir tika izprasta šādā nozīmē (vai vismaz tādā nozīmē redzēta attīstāmies nākotnē). Citiem vārdiem, šo pasākumu interesantu un sabiedriski nozīmīgu dara mijiedarbība. Kopējas aktualitātes, par ko daudzi noteiktā laikā raksta, saites starp tīmekļa žurnāliem, diskusijas, atsaukšanās, vienam uz otru, arī vārīšanās savā sulā. Taču tā nav. Ja kādreiz kas līdzīgs mēdza notikt, tagad kaut kā pat grūti iedomāties. Vismaz es vairs neko tādu neredzu.

Nomaldījušies protoni

Tas, kas agrāk mēģināja notikt bluogos, tagad notiek tviterī, feisbukā un citos tamlīdzīgos medijos. Ir mainījusies un vēl vairāk demokrātizējusies saziņas forma, sniedzot lietotājiem iespēju vairāk darīt to, kas viņiem visvairāk patīk un mazāk darīt to, kas patīk ne tik ļoti. Lietotājiem ne pārāk tīk vākt kopā informāciju no dažādiem avotiem, kompilēt vai sacerēt un/vai vienkārši rakstiski izpausties, bet ļoti patīk dalīties atrastajā un reaģēt uz citu atrasto. Tam sociālie mediji ir krietni ērtāki. Un arī tīkls, kas veidojas sociālo mediju lietotāju starpā, ir krietni funkcionālāks nekā tīkls, kas veidojas starp bluogiem un bluogu autoru un lasītāju starpā.

Kas paliek pāri, kad čivināt gribošā publika aiziet uz tviteri? Nekas daudz. Ir ļoti maz tādu, kas vēlētos radīt oriģinālsaturu, vēl mazāk tādu, kuri to spētu darīt kvalitatīvi un pavisam maz tādu, kas šai aktivitātei pieietu kā mēģinājumam veidot publiskās sfēras diskusiju. Pilsoniskā žurnālistika? Aizmirstiet. Nav tādu cilvēkresursu, kas ko tādu vēlētos un spētu darīt.

Tāpēc — nav jau tā, ka tīmekļa žurnālu nav vispār. Tanī pašā «Gemius» sarakstā ir vairāki simpātiski mediji, un vēl vairāk ir tādu, kas sarakstā nav iekļauti, bet ir forši. Šis, šis, šis un šis ir tikai daži. Taču tā nav nekāda «sfēra». Tie ir atsevišķi nomaldījušies protoni sociālo mediju hadronu paātrinātāja tunelī.



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

5 atsauksmes

Interesanti, ka interneta žurnālu kopiena klab.lv turpina čalot, it kā tvitera un feisbuka nebūtu, savā ziņā tā kā iekapsulējusies savstarpējo attiecību režģī. Lai gan zināmas izmaiņas soc.mediji varbūt tajā ienesuši – publisku ierakstu kļūst mazāk, tie varbūt is mazāk personīgi, bieži vien – tikai citiem tās pašas kopienas dalībniekiem pieejami (frends only).

Ciba it kā ir cita kultūra, taču vienlaikus tas ir tas pats sociālo mediju virziens, kurā vairāk par patstāvīgām informācijas vienībām svarīgas ir mijiedarbības iespējas. Tehniski nav lielas starpības, kur rakstīt par savām ikdienas gaitām — tviterī vai cibā — visu izšķir publika, kas konkrētajā vidē savākusies, un atgriezeniskā saite, kur var gūt.

>Interesanti, ka interneta žurnālu kopiena klab.lv turpina čalot, it kā tvitera un feisbuka nebūtu, savā ziņā tā kā iekapsulējusies savstarpējo attiecību režģī

Klab.lv ir cits formāts un cits mērķis nekā tviterim (140 zīmju ierobežojums) un feisbuks (īstie vārdi un sejas, foto, spēles un status apdeiti), līdz ar to loģiski, ka ļoti bieži to, ko un kā tu kam saki klab.lv būtu ne pārāk ērti rakstīt citur.

Skarbi. :) Tomēr mēģināšu aizstāvēt esošos blugotājus. Topā esošie aktīvisti savāc auditoriju, kuru ne vienmēr savāc portāli ar lielākiem cilvēku resursiem (tas neattiecās uz lielajiem). Pie tam daudzi portāli, esošiem blogeriem piedāvā sadarbību, jo viņu materiāls ir oriģināls (kvalitāte gan ne vienmēr laba). Blogu sfēra patiesībā ir. Kāda ir, tāda ir. Varētu būt lielāka, bet tam ir vairāki ierobežojošie faktori. Kā jau pats minēji – sociālie tīkli. Kaut es nesūdzos. Lielākais apmeklētāju skaits 40 procenti, man nāk no Twitter. Tad seko pārējie. Protams varētu padarīt sfēru lielāku, tikai tas prasa papildus ieguldījumus, kurus neviens neieguldīs. Gemius top ir labs ar to, ka aktualizēju blogu tēmu un topam pieslēgsies vairāki citi blogi, kuri no sākuma ignorēja to.
Ta kā turpinām blogot sev par prieku un par prieku tiem, kuri blogus lasa.

Rusantro, var jau būt, ka blogu tops paplašināsies, taču tas nemaina to, ka sakarīgu rakstītāju ir nedaudz un mijiedarbības vēl mazāk. Margināli tas viss ir. Man vispār nešķiet, ka jēdzienam «blogs» pašlaik vispār ir kāda nozīme: kāda starpība, vai cilvēkam ir ‘mājas lapa’, ‘blogs’, ‘portāls’ vai kas cits? Šķirot interneta medijus pēc tādām formālām tehniskām pazīmēm, kā paredz bloga definīcija, nozīmē neskatīties uz būtību, kura ir visai līdzīga visām pašizteikšanās un publicēšanās platformām. Šis pats mosties.org tehniski droši vien skaitās blogs, bet es te «neblogoju», es te rakstu tāpat, kā citkārt rakstītu kādā portālā.

Taču, jā, rakstīt savam priekam jau arī ir labākais pamatojums tam visam.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Teiksma, Hilda

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Cilvēks no Latvijas, kas staigā pa Igauniju un ēd leišu šokolādi, ir labs tautu draudzības un saskaņas piemērs. Cits piemērs tam ir cilvēku tendence pakļauties kopīgi lietotās valodas praksēm, kas īpaši izpaužas fatiskās komunikācijas līmenī (tā ir komunikācija, kuras funkcija ir sociālas, nevis informatīvas dabas; šādā veidā cilvēki izrāda (ne)gatavību komunicēt, nevis apmainās ar informāciju).

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu valodas vara »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas