pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4 no 2 balsīm

mosties.org

2012. gada 30. aprīlis 16:22 4 atsauksmes

Sliktā Grieķija (labā Latvija)?

Grieķija

Grieķijai mūsdienu Eiropas Savienībā ir īpaša vieta. Tās nebeidzamās un diez vai atrisināmās finanšu grūtības, kā arī bezatbildība, kas līdz tām noveda, Grieķiju ir padarījusi par universālu grēkāzi. Ikviens var stāstīt, cik grieķi ir slinki un mazproduktīvi, turklāt viņi vēlas turpināt tādā pašā garā, tādējādi sev līdzi purvā velkot arī daudzu citu valstu ekonomikas un eiro.

Grieķija ļauj mums stāstīt stāstu par nepareizo dzīvošanu, ar kuru salīdzinot, Latvija ir gatavais zelta gabaliņš. Jā, grūti mums, jā, izaugsme nav neko ātra, bet, re, mēs vismaz spējām saņemties. Uz kaut ko. Atšķirībā no tiem tur, kuri savā bezkaunībā vēlas turpināt atpūtu saulē un labumu straumes.

Stāsts par grieķu nesaimnieciskumu ir tik ērts un patīkams, ka tā kultivētāji aizmirst: laiku pa laikam der pārbaudīt savu stāstu atbilstību realitātei. Bet pārbaudīt vajadzētu gan.

Sliktais labais Grieķijas piemērs

Par centīgajai un disciplinētajai Latvijai šķietami neizprotamajām Grieķijas pārmērībām pēdējos ir runājuši daudzi. Pamats tam nenoliedzami ir bijis. Grieķija pievienošanos eirozonai 2002. gadā uzskatīja par savu finanšu problēmu risinājumu, un kaut kādā mērā tas uz brīdi šo to arī atrisināja: varēja aizņemties naudu ar daudz zemākām procentu likmēm un kārtīgi uzdzīvot. Viltīgi darbojoties ar statistiku, kādu brīdi bija iespējams noslēpt savu problēmu patieso apmēru, savukārt, kamēr kredītnauda plūda, varēja nedomāt par to, ka valstī daudzi nemaksā nodokļus, strādnieki neizceļas ar produktīvitāti un vispār dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

Tā tas nudien ir bijis un, protams, zināmā mērā turpinās. Aizdevēji Grieķiju joprojām kritizē par — ak, šī tik pazīstami tukšā frāze! — strukturālo reformu neesamību, nepietiekamu budžeta disciplīnu, ar aizdevējiem panākto vienošanos nepildīšanu pilnā apmērā un tamlīdzīgi.

Tomēr pēdējos gados Grieķijā īstenotā taupības politika ir veikusi zināmas korekcijas. Nodokļi augšā, algas zemē, bezdarba līmenis pārsniedz 20 procentus. Jā, viņi turas pretim aizdevēju prasībām; viņi, protams, varētu darīt vairāk, bet viņi to nedara, jo nepavisam nav pārliecināti, ka šādā veidā nudien kaut kas labs var sanākt. Taču nevarētu teikt, ka viņi necenšas nemaz. Un to, kā viņi cenšas un cieš, liela daļa vietējo ekonomikas speciālistu nevēlas redzēt. Jo tādā gadījumā var izrādīties, ka Latvija, par spīti tam, ka ekonomikas lejupslīde ir beigusies, ir lielāka lūzere, nekā gribas pieņemt, un mācība, ko Latvija guvusi ekonomikas krīzes laikā, ir nesamērīgi maza pret zaudējumiem, ko tā radījusi (tai skaitā milzīgo IKP kritumu).

«Viņi strādā mazāk stundu nekā mēs»

Tikai viens piemērs šim pašmierinošajam mītam par slikto Grieķiju un labo Latviju ir a/s «Dzintars» valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova izteikumi žurnālam «Kapitāls». Viņš saka tā:

Uzskatu, ka cilvēki joprojām dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Labi, Latvijā iemācījušies vismaz kaut kā ekonomēt, taču Eiropā — joprojām vēl nē. Jūs paraugāties, par ko cīnās grieķi? Par 13. un 14. algu. Viņi strādā mazāk stundu nekā mēs. Viņiem garāks atvaļinājums nekā mums. Viņu vidējā alga mūsējo pārsniedz vairākas reizes. Bet no kurienes nauda?!

Jautājums patiesībā ir cits: cik patiesi ir šādi apgalvojumi, ka grieķi strādā maz. Un, kā tūdaļ parādīšu, patiesi tie nav nemaz.

Ko Latvija vēl nav iemācījusies

Darba stundu skaits

Salīdzinošu statistiku par darba stundām ES piedāvā britu Nacionālais statistikas birojs. Un ko mēs tur ieraugām? Pēc pilna laika nodarbinātības rādītājiem grieķi ar austriešiem dala Eiropas visilgāk strādājošo titulu — nedēļā viņi vidēji strādā 43,7 stundas. Latvieši ar savām 40,8 stundām ir saraksta lejasgalā.

Salīdzinot pēc produktivitātes, saskaņā ar «Eurostat» datiem Grieķija ar īpaši augstu ražīgumu neizceļas — tās līmenis ir 76,3 procenti no ES vidējā līmeņa. Bet Latvijai tas ir vēl mazāks — 47,1 procents —, un mēs atpaliekam ne tikai no Igaunijas, bet arī Lietuvas.

Produktīvitātes rādītāji

Līdzīgas tendences par Grieķiju parāda arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Latvija nav šīs organizācijas dalībvalsts, tāpēc datu par to nebūs, taču daudz stāsta arī Grieķijas un citu dalībvalstu salīdzinājums.

Grieķijas strādnieki gadā nostrādā vidēji 2017 stundas, kas ir vairāk nekā jebkurai citai no OECD Eiropas dalībvalstīm. Savukārt cācu strādnieks nostrādā vien vidēji 1408 stundas gadā. Produktivitātes ziņā šīs attiecības, kā jau nojaušams, ir pretējas: Vācijas strādnieki ir krietni ražīgāki nekā grieķu. Taču arī tādā gadījumā grieķi nav lielākie slaisti: neproduktīvāki ir strādnieki Polijā, Ungārijā, Turcijā, Igaunijā, Čehijā, Portugālē un Slovākijā.

Protams, ir jāņem vērā nodarbinātības raksturs. Grieķijā ļoti daudzi ir pašnodarbinātie — piemēram, zemnieki vai veikalnieki —, kuri ir tendēti strādāt ilgākas stundas; viņiem ir jāstrādā, lai sasniegtu noteiktu rezultātu, nevis, lai nolauztu līgumā paredzētās stundas. Turklāt šie dati ietver gan pilna laika, gan daļējas slodzes strādniekus. Vācijā šādas slodzes strādnieku ir aptuveni ¼, un dati par viņiem novelk uz leju vidējo vācieša darba stundu skaitu.

Tanī pašā laikā tas nemaina kopējo tendenci: grieķi nudien strādā daudz. Un latviešiem vajadzētu nevis rādīt ar pirkstu uz grieķiem, kuri nemāk taupīt un spurojas pretim, bet gan aptvert, ka mums ir kopēja problēma: darba ražīgums.

Kamēr tā ir arī mūsu problēma, mūsu uzņēmējiem un politiķiem par Grieķiju vajadzētu paklusēt.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

4 atsauksmes

Jānis Birznieks

30-04-’12 17:25

Nē, nu samudrīts baigi labi par grieķiem.
Redz, pat statistika piemeklēta par labu Grieķijai.
Tas, ka tur ir vairāk darba stundu nedēļā nenozīmē, ka tiek kas vairāk padarīts….
LV jau netiek rēķināta fiesta “diendusas stunda” statisikai.
Un tie mellie tāpat nedara pat pusi no mūsu padarītā.
Man žēl, ka man, nabagam, jāvelk auz ausīm “nabaga” Grieķiju….

lūcis tūcis

30-04-’12 20:35

siestu fiestu darba stundās nemaz nerēķina, ja kas! vismaz ja strādāsi par mūrnieku, kam maksā par stundām. ar izglītības ministrijas skrīveriem varbūt lietas sastāv citādāk.
savukārt latvijas darba laika uzskaites tabulās neviens nerakstīs citādi kā 8 stundas dienā, jo, pirmkārt, tas laikam nebūs īsti likumīgi pārnodarbināt darbaļaudis, otrkārt, lai pārvērstu to par daudz maz godīgu pasākumu, būs jāmaksā par virsstundām. un šajā gadījumā kur paliek visi tie darba darītāji, kas griež matus no rīta līdz vakaram, jo saņem procentus no nopelnītā, vai dažādie tirdzniecības pārstāvji, kuri brauc riņķī no 8-iem rītā līdz 8-iem vakarā, jeb mūzu un termiņu pārņemtie arhitekti un grāmatveži pirms bilancēm, gada un korporatīvajiem pārskatiem.. un tā tālāk un tā joprojām?
savukārt ražīguma statistikai tāda reālā darba laika uzskaite, protams, nāktu tikai par ļaunu.

Lasot jau liekas, ka Grieķi ir baigā strādīgā tauta, ļoti produktīva un vispār skaista. Bet kādēļ tad viņus piemeklēja tāds čēpē? Tiecos piekrist Jānim, ka nemaz jau nav tādas rozes…

Kungi, raksts nav grieķu aizstāvēšanai, vēl vairāk — tas, ka daudz strādā un maz padara, arī ilustrē politiski ekonomisko klimatu. Tanī pašā laikā grieķiem pārmest tieši slinkumu nozīmē, ka runātājs īsti neorientējas tēmā.

Pirms kādām dienām «Daily Mail» bija jauks ilustrātīvs raksts par grieķu «saimnieciskumu», kas, ja patiess, arī šo to paskaidro, kāpēc ar viņiem ir noticis tā, kā noticis.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Vanda, Veneranda, Venija

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Terijs Džonss: Burn a Koran day

Mācītājs Terijs Džonss. Foto: AFP

Šonedēļ savas 15 minūtes pasaules slavas ieguva kāds kristiešu fundamentālists no Floridas, kurš bija piedraudējis sadedzināt kaudzīti ar Korāna sējumiem, lai protestētu pret islāmu.

Par plānoto dedzināšanu satraucās ne tikai musulmaņi, bet arī augstas amatpersonas gan ASV, gan citās valstīs. Terijs Džonss, kura draudzē ir vien saujiņa ģimeņu, pēkšņi bija kļuvis par vienu no pasaules ietekmīgākajiem cilvēkiem, kuram zvana ASV aizsardzības ministrs un pie kā vēršas prezidents. Šī vīra rokās bija sabojāt visu, ko Vašingtona pēdējos gados bija darījusi, lai uzlabotu attiecības ar islāma pasauli.

Spriedze atgādināja 2005. un 2006. gada gada notikumus, kad dāņu laikraksts «Jyllands-Posten» publicēja karikatūras par pravieti Muhamedu. Arī toreiz musulmaņu sašutums bija globāls, un vēl gadu vēlāk šīs karikatūras izraisīja vardarbīgas protesta akcijas.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Korāns un vārda brīvība »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas