pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2012. gada 3. februāris 19:02 13 atsauksmes

Elīna Egle

Elīna Egle

Pārsteidzošākais par Elīnu Egli nav viņas privātā galerija, kas nu kļuvusi publiska, bet gan tas, cik ka daudziem cilvēkiem un medijiem rādīšana ar pirkstu ir bijis tik nepārvarams reflekss, ka uz cilvēcisku sapratni nav, ko cerēt.

Ir tāds britu miniseriāls Black Mirror. Pirmajā sērijā «The National Anthem» ļaundaris nolaupa sabiedrībā ļoti ieredzētu princesi, un apmaiņā pret viņas atbrīvošanu pieprasa, lai premjerministrs valsts televīzijas ēterā iesaistītos pazemojošās seksuālās darbībās. Ļaundari nekādi neizdodas noķert, un beigās premjerministram nav citas izvēles, kā, princesi glābjot, paklausīt nolaupītāja prasībām. Neraugoties uz centieniem ierobežot informāciju par notikušo un par izpirkuma prasībām, par to drīz vien uzzina gan sabiedrība, gan ārvalstu mediji, un vietējiem medijiem vairs nav jēgas turpināt solidāri par notikušo klusēt. Savukārt sabiedrības vairākuma viedoklis ir tāds, ka premjeram princese glābšanas dēļ pazemojošajās darbībās patiešām ir jāiesaistās. Viņš to izdara, princese tiek atbrīvota. Sabiedrība ir ļoti saprotoša un augstu novērtē upuri, kuru premjers ir nesis, tāpēc televīzijā pārraidītais materiāls ar viņu reitingus negatīvi nav ietekmējis.

Sērija patiesībā bija stāsts par to, ka šo pasākumu bija izveidojis kāds mākslinieks, lai parādītu, kā sabiedrība, sekojot līdzi mediju vēstījumiem, nepamana svarīgāko. Proti, visi skatījās televīziju, pilsētas ielas bija tukšas un tāpēc neviens neredzēja, ka princese jau tika atbrīvota, pirms premjers veica prasīto. Drīz pēc performances mākslinieks izdarīja pašnāvību.

Tomēr par šo stāstu saistībā ar Elīnas Egles fotogrāfijām iedomājos publikas vienas daļas reakcijas dēļ. Lai kā uzskatītu daži morāles aizstāvji, Elīna Egle neko sliktu nav izdarījusi, tikai bijusi vieglprātīga sava privātuma sargāšanā. Līdz ar to faktiski nekas tāds, ko sabiedrībai vajadzētu zināt, te nav redzams. Man gribētos redzēt mazliet vairāk atbalsta viņai, kas nozīmē notikušā ignorēšanu. Tas gan ir drusku naivi: lai arī nopietnākie mediji patiešām ir mēģinājuši no šīs lietas netaisīt skandālu, ir pietiekami daudz citu, kas šeit saskata biznesu. Gan īstu, gan arī pārnestu, jo uzmanība, par kuras piesaistīšanu mediji cīnās, ir vienīgais patiešām deficītais resurss. Latvijas Žurnālistu asociācija, nosodot attēlu publicētājus, te neko nepanāk. Bizness paliek bizness.

Protams, protams, mediji, kuri šos attēlus rediģētā vai pat pilnā veidā publicēja, nav tie, kuru darbības pamats ir sabiedrības informēšana par svarīgo. Šie mediji darbojas nišā, kur uzmanību un auditorijas klikšķus piesaista ar pilnīgi citu saturu. Saturu, kas ir ārpus ētisku vērtējumu kritērijiem, vienīgais kritērijs ir spēja piesaistīt uzmanību. Ja arī auditorija par tai rādīto kaut ko arī domā (šausminās, nosoda, vienkārši priecājas), medijam tas nav svarīgi. Svarīgi ir, lai skatās. Savukārt tiem, kuri tīksminās par Elīnas Egles galeriju, ir iespējams veldzēties tik patīkamajā sajūtā, ka ar viņiem jau nu gan nekas tāds nav noticis.

Pāris piemēri.

Pirmais. Irēna Saatčiane, Lato Lapsas kolēģe grāmatu rakstīšanā, feisbukā kādā diskusijā par šiem attēliem ierakstījusi: «Nav godiigi, ka google mekleetaaja rezultaatu saakumaa neparaadaas shie jaukie fotouznjeemumi. Nez, kaa to vareetu labot?» Publicējusi saiti savā feisbuka profilā viņa uz norādi, vai tad pašai autorei kaut kur arī nav paslēpti visādi attēli, atbild: «Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim. Un apgriezti tas pats.» Citiem vārdiem, tas, ka Elīna Egle ir augsta valsts amatpersona, nozīmē, ka viņa ir jāsit, ja vien tāda izdevība rodas. Arī zem jostasvietas.

Otrais. Kasjauns.lv vispirms publicēja rediģētu ekrānuzņēmumu no «Flickr» lapas, bet vēlāk to izņēma ārā. Krievu tvnet arī pēcāk izņēma rediģēto attēlu, turklāt vēl slēdza un dzēsa komentārus. Savukārt Paparaci.lv ne tikai piedāvā šos attēlus aplūkot, bet pat prasa par to maksu — tādējādi faktiski pārdodot zagtu īpašumu. Ja mums ir nepieciešams runāt par autortiesību piemērošanu interneta videi, tad šis ir tas gadījums: cilvēkam pieder tiesības uz savām fotogrāfijām, un ir jābūt iespējai efektīvi vērsties pret to neautorizētu pavairošanu un publicēšanu. Ja kriminālprocess ir sākts par fotogrāfiju nozagšanu, tad izmeklēšanai ir jābūt arī par nesankcionētu pavairošanu, lai šādas maitu lijas un uzmanības mednieki sāktu domāt arī par ko citu, nevis tikai par naudas pelnīšanu.

Dzīve turpinās arī pēc privātu fotogrāfiju publicēšanas. Vai nu Elīna Egle pirmā vai pēdējā publiski zināmā persona, kam kas tāds gadījies. Tuvāko mēnešu laikā viņai gan vajadzēs stipras iekšas, lai ar paceltu galvu varētu iziet sabiedrībā. Knābātāji un bakstītāji savukārt turpinās meklēt jaunus «skandālus», un, līdzīgi kā sabiedrība sērijā «The National Anthem», domās, ka līdzi sekošanai svarīgākais — realitāte — ir tur, ekrānā, kādā «Flickr» profilā.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

13 atsauksmes

Ir vēl tāds nebaudāms “dzelteno ziņu” portāls puaro.lv, kas ari nekautrējās pārpublicēt visas bildes nerediģētā veidā.

Nu, morāle vienkārša. Vajag pareizos boyfrendus izvēlēties. Pati vien vainīga!

nu jau bildes parādījušas arī – fishki.net

Domājams, ka Elīna turpmāk daudz uzmanīgāk attieksies pret sava e-pasta un datora izmantošanu un drošību kopumā. Ja attēli tika iegūti no e-pasta, tātad Elīnai bija vāja parole, viņa kādā datorā nejauši atļāva pārlūkam “atcerēties” paroli, vai vienkārši nelogojās ārā no e-pasta, aizverot pārlūku, vai izmantoja apšaubāmu e-pasta servisu. Otra iespēja ir, ka viņai tiešām rūpīgāk jāizvēlās cilvēki, ar ko veidot attiecības. Noteikti, ka patiesība, kā parasti ir “kaut kur pa vidu”, taču skaidrs ir viens – šādas lietas parasti notiek paviršību rezultātā – vai šī paviršība būtu tehniska nekompetence vai attiecību nekompetence.

Haha, lieliska puaro.lv atruna:
Publicētā fotogrāfija ir ievietota publiskā fotoapmaiņas, koplietošanas un aplikāciju vietnē; atbildība par šo darbu, kā arī to autortiesības pieder tikai šai kompānijai. Šeit publicēts ekrānuzņēmums no interneta jeb fotoreprodukcija no publiski pieejamās vietnes.

Citiem vārdiem: ja es pārfotografēju kāda cita autora fotogrāfiju, tad uz kopiju nekādas autortiesības vairs neattiecas. Tāpat kā ar kameru kinoteātri pārfilmētām filmām vai caur datora skaņas karti ierakstītām dziesmām.

mxz, Tev taisnība, viņa varētu būt bijusi vieglprātīga. Ja cilvēks mājai uzliek nedrošu atslēgu, viņš arī ir vieglprātīgs, taču zaglis, kurš izmanto iespēju durvis viegli atmūķēt, ir tikpat amorāls kā zaglis, kurš īpaši piepūlas, lai ielaustos mājā.

Klau, vai puaro.lv atrunai ir kāds pamatojums, vai tā vispār drīkst darīt? Tas atbilst likumdošanai?

Artur, tāpēc jau es smejos, ka tās ir pilnīgas muļķības. Kaut ko pārkopējot (pārfotografējot, pārrakstot) autortiesības nepagaist. Elīnai Eglei pieder ne tikai faili, bet arī failos ietvertā informācija.

Izlasot komentārus, jeb precīzāk šo: “mxz, Tev taisnība, viņa varētu būt bijusi vieglprātīga. Ja cilvēks mājai uzliek nedrošu atslēgu, viņš arī ir vieglprātīgs, taču zaglis, kurš izmanto iespēju durvis viegli atmūķēt, ir tikpat amorāls kā zaglis, kurš īpaši piepūlas, lai ielaustos mājā.”, sāku skaļi smieties par LV sabiedrību.

Tad, kad Neo izmantoja vāju atslēgu, lai zagtu, tad viņš ir jāattaisno, jo vainīgas iestādes par sliktu drošību, utt… Bet šeit redziet kāds ir ielīdis e-pastā un kaut ko publicējis publiski – jāķer un jāsod, jo redz zaglis :D:D:D

Jāni, ir zināma atšķirība starp valsts apkopotu un uzglabātu informāciju, kuras publiskošanai var būt zināma sabiedriska nozīmība, un cilvēka privāto dzīvi, gar kuru citiem nav nekādas daļas. Ja atšķirība nav redzama, tad ar Latvijas sabiedrību nudien ir zināmas problēmas.

Jā, ir atšķirība starp to, kas tika nozagts abos gadījumos. Bet abos gadījumos bija zagšanas fakts, kas būtu jāsoda. To, kas tika nozagts un kādiem mērķiem var piemērot tikai kā vainu mīkstinošo vai pastiprinošo apstākli.

Vai arī tu gribi teikt, ka Neo, kas nozaga datus, tos publicēja, tādejādi aizskarot simtiem cilvēku personiskās dzīves ir nevainīgs, bet šis ļaundaris, kas ir nozadzis bildes, tās publicējis, tādējādi aizskarot viena cilvēka personisko dzīvi ir stingri sodāms. Šādi mēs atgriežamies pie vecajiem principiem, ka zagt konservus no kaimiņienes pagraba (1 personas) ir krimināli sodāms fakts, bet zagt no valsts (2 miljoni personām) lielos apmēros ir normāli un nav jāsoda. (Tad jau Lembergu varam attaisnot tūlīt pat).

Mana problēma ir ar cilvēku uztveri par notiekošo – šo ļaundari mēs sodīsim, bet šo nesodīsim, jo viņs izdarīja kaut ko, kas tautai patīk. Vieni likumi visiem, ja tie tika pārkāpti, tad persona ir jāsoda, vienīgā elastība var būt ar soda bargumu. Kurš savādāk noteiks, kurā gadījumā likumu drīkstēja pārkāpt un kurā nedrīkstēja? Tad jau es tagad varu aiziet nošaut A. Šķēli, A. Šleseru un jau pieminēto A. Lembergu – un mani nedrīkstēs sodīt, jo es būšu tautas varonis un nošāvis valsts izzadzējus.

Jāni, nav saprotams, ko Tu centies pateikt. No Tava komentāra var secināt, ka mēs šajā vietnē savulaik būtu bijuši nez kādi Neo aizstāvētāji, un pašlaik demonstrējam savu nekonsekvenci. Tā nu gluži nav, līdz ar to šī nav īstā vieta, kur meklēt taisnību par to, vai Neo ir tāds pats “zaglis” kā Elīnas Egles fotogrāfiju publiskotājs.

Tanī pašā laikā šīs epizodes ir fundamentāli atšķirīgas, un nav pamata Tavam apgalvojumam, ka atkarībā no sabiedrības viedokļa zagt var būt gan slavējami, gan peļami. Elīnas Egles gadījumā datu zādzība ir noziegums gan morālā, gan juridiskā nozīmē, bet otrā — lielākoties tikai juridiskā. Šo atšķirību labi parādīja kaut vai tas, ka drīz pēc Neo īstenotās datu publiskošanas tika veiktas izmaiņas likumdošanā, kas paredzēja iestādēm pašām turpmāk šos datus publiskot. Ja tas, ko izdarīja Neo, būtu kas amorāls, tad būtu jāpieņem, ka arī pēc tam veiktās izmaiņas likumdošanā ir amorālas. Vai tā ir? Vai varbūt cilvēkiem, kuru algu maksā nodokļu maksātāji, ir zināmas saistības pret sabiedrību, piemēram, demonstrēt, cik tad viņi par savu darbu saņem.

Nespēja saskatīt atšķirību starp juridisko un morālo noziegumu Tev ļauj apgalvot, ka, nogalinot nepopulārus cilvēkus, var kļūt par tautas varoni. Lai arī kurš tiek nogalināts, tīša slepkavība mūsu sabiedrībā vairumā gadījumu netiek uzskatīta par morāli pieņemamu rīcību, līdz ar to Tevi sodīs gan varasiestādes, gan sabiedrības vairākums.

Morāle, saprotams, ir visai nekonkrēts jēdziens, un izpratne par to dažādās sabiedrībās un kultūrās atšķiras, tanī pašā laikā ir nodarījumi, kas daudzās kultūrās tiek uzskatīti par nosodāmiem gan juridiski, gan morāli. Privātās dzīves aizskārums, domāju, ir viens no tiem.

Likumi efektīvi var būt tikai tādā gadījumā, ja likumos noteiktā izpratne par to, kas ir pareizi, saskan ar to, ko par pareizu uzskata arī tie cilvēki, kuri likumus nekad nav lasījuši. Un ir iespējamas situācijas, kad zagšana (nevis dažādu veidu zādzības, kuras mini Tu, bet viena un tā pati darbība) vienā kontekstā nudien tiek atzīta par ko sliktu, bet citā nē. Ja cilvēkam nepatīk valsts, kurā viņš dzīvo vai arī gluži vienkārši nihilisms ir tik plaši izplatīts, cilvēks bez sirdsapziņas pārmetumiem un sabiedrības nosodījuma var apzagt valsti (kā tas nereti bija padomju laikos), taču vairīties to pašu nodarīt citām privātpersonām. Turpretim, ja lielai daļai sabiedrības pilnīgs nihilisms vēl nav iestājies, tad morāli nosodīta tiks ne tikai citas privātpersonas, bet arī valsts apzagšana (tas, ka tā dēvētajiem oligarhiem ar reitingiem pašlaik ir, kā ir, tādējādi ir laba pazīme sabiedrības attieksmei pret valsti).

Nav konkrēti iebildumi pret šo vietu par nekonsekvenci vai ko tamlīdzīgu, vienkārši šeit izlasot komentārus, sagribējās izteikties.

Es saprotu atšķirību starp morālo un juridisko noziegumu. Mani pilnībā apmierinātu risinājums, ka Neo tiktu iedots nosacīts sods (viņa nozieguma mērķis varētu būt vainu mīkstinošs), bet bilžu zadzējam/publicētājam reāls cietumsods. Bet es esmu pret sabiedrību, kur viens noziedzinieks tiek pilnībā attaisnots, otrs sodīts. Nevar būt, ka noziegumi, kas ir tikai juridiski netiek sodīti. Tieši tāpēc, ka morāle ir tik ļoti nekonkrēts jēdziens. Apskatam kaut vai ātruma pārsniegšanu (labas redzmības apstākļos uz tukša/sausa ceļa, kur to var darīt droši), sēdēšanu zālājos, ielas šķērsošana pie sarkanās gaismas (kad nav nevienas mašīnas), mājas piebūves uzbūvēšana bez būvatļaujas – un daudzus citus. Kurus likumpārkāpumus sodīsim un kuros gadījumos? Kur būs robeža, kas ir pieļaujams, jo likums tika pārkāpts tikai juridiski, un kas nav? Likums ir viens visiem un tas ir jāievēro, ja tu to pārkāp un to var pierādīt, tad tev ir jāsaņem sods. Ja tevi neapmierina likums, tad tev ir pietiekami daudz iespējas panākt, lai tas tiktu mainīts/atcelts, kaut vai demokrātijas pamatprincips – vēlēšanas – tu atdod tiesības konkrētam cilvēkam vai to grupai (partijai) pārstāvēt tavu balsi šajā valstī un pieņemt likumus tavā vārdā.

“Morāle, saprotams, ir visai nekonkrēts jēdziens, un izpratne par to dažādās sabiedrībās un kultūrās atšķiras, tanī pašā laikā ir nodarījumi, kas daudzās kultūrās tiek uzskatīti par nosodāmiem gan juridiski, gan morāli. Privātās dzīves aizskārums, domāju, ir viens no tiem.”
Neo arī aizskāra ļoti daudz cilvēku privātās dzīves. Ne tikai valsts/pašvaldības iestāžu darbinieku, kuriem līdz jaunais likums tika pieņemts bija tiesības uz sava finansiālā stāvokļa privātumu, bet arī ļoti daudz privātfirmas un personas, kuru dati glabājās šajā sistēmā un kuri tikai nozagti kopā ar pārējiem, bet netika publicēti publiski.

Nevienam nevar liidz galam uzticeeties. :-(



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Oļegs, Vineta

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Latvju zeltenēm par godu pašlaik noris īpaša kampaņa, lai viņas celtu savu pašapziņu. Proti, kampaņas autori vēlas, lai sievas aizdomātos, «vai ir vērts iesaistīties vienas nakts sakaros izmaksātas kokteiļa glāzes dēļ». Taču neba nu par zaķiem te kāds aizdomājies — pēc izplūkšanās par kampaņas jēgu un būtību pāri paliek vien tādas kategorijas kā Latvijas iedomātais prestižs un vērtība, kā arī kontrole un vara.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu par sextūrismu »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas