pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2011. gada 31. decembris 14:11 Komentāru nav

DDT — Иначе

DDT — Иначе

Gada nogalē iznākušais DDT jaunais albums «Иначе» ir pilns politiskas kaisles, grupas līderis Jurijs Ševčuks deg un dedzina, un ir spožs teksta meistars kā vienmēr. Politikas te ir krietni vairāk nekā parasti. Konfliktējošā, nemierīgā sajūta, kas rodas, šo veikumu klausoties, padara to par vienu no šā gada zīmīgajiem skaņu ierakstiem.

Eklektika

Ir nomainījies grupas sastāvs, aizejot pēdējiem no vecās gvardes un klāt nākot jaunām sejām. Spilgta jaunpienācēja ir fona dziedātāja Aļona Romanova, kas uztur folkmūzikas motīvus, taču viņas devums dažkārt ir krietni plašāks — spilgts piemērs tam ir «Где мы летим».

Albuma ierakstīšanas laikā Ševčuks stāstīja, ka grupa meklē jaunu skanējumu. Lai arī albums nenoliedzami skan svaigi, tomēr ir grūti runāt par kādu konkrētu «jauno skaņu». Te ir daudz kā no tā, ko DDT ir darījuši un eksperimentējuši vismaz pēdējos gadus 15, taču, kā jau parasti, šiem meklējumiem ietekmju, iedvesmu un stilu sajaukumā katru reizi izveidojas kas cits.

Nekad iepriekš savas atšķirīgās muzikālās intereses Ševčuks nav salicis kopā tik pieblīvēti, un rezultāts skanējuma ziņā nekad nav bijis tik eklektisks. Te var atrast visu: no džeziska piesitiena līdz pārsteidzoši labi sanākušam repam, no «krievu roka» līdz metālam, no balkāniski skanošām trompetēm līdz elektroniskās deju mūzikas elementiem, no Ševčuka īpašā dzejas skandēšanas stila līdz intensīvām vārdu straumēm, kas rada sajūtu, ka viņam gribas sacīt vairāk, nekā dziesma vispār atļauj, tāpēc viņš daudzviet ir dzirdams drīzāk runājot, nekā dziedot. Ir dziesma, kas izklausās pēc Bi-2, ir kaut kas, kas atgādina U2, ir kāda, kurā ir dzirdams «Nine Inch Nails» vai pat kaut kas no «Fear Factory». Šajā gadījumā «eklektika» nav gluži negatīvs apzīmējums: ja klausītājam nav iebildumu pret kvalitatīvi veidotu muzikālu dažādību, šī pieeja muzikāli darbojas tīri labi. Tomēr, ja šī dubultdiska skaņai ir koncepcija, tad tā ir centīgi noslēpta.

Saturam koncepcija toties ir. Ševčuks runā par savām vērtībām un uzskatiem; par brīvību, par mīlestību, par varu; par «digitālo paleolītu»; iebaksta tiem, kas dzīvo nostalģiskās atmiņās par komunismu un staļinismu. Viņš runā par nepieciešamību atmest ilūzijas un par jauno Krieviju, kas nāk no pašiem cilvēkiem. Un «kāpēc mums vajadzīga brīvība, tā tikai traucē ēst.»

Politika vs. māksla

Lai arī politiski motīvus Ševčuka daiļradē ir bijuši vienmēr (piemērs ir vai dziesma «Ņe streļaj», kas tika sarakstīta laikā, kad Padomju Savienība karoja Afganistānā, vai arī dziesmiņa, kas stāsta: kad beigsies nafta, prezidents — tajā laikā tas bija Putins — mirs), tomēr šajā albums ir piesūcies ar politiku daudz vairāk un šīs tēmas parādās kompleksāk. Pirmajā brīdī šķita, ka «pārāk daudz», jo citādāk man ir grūti pašam sev izskaidrot to subjektīvi uztverto konfliktu, kas albumā veidojas starp mākslu un politiku — divām pretenciozitātēm, kas gluži mierīgi var papildināt viena otru, lai arī citkārt tās viena ar otru konkurē. Konkurē gadījumos, kad iepriekšējo uzrunāšanu ar subjektīvi nolasāmu estētiku nomaina uzrunāšana ar krietni skaidrāk iekodētām nozīmēm, kuras tik brīvi interpretēt nav iespējams pat ļoti cenšoties. Politiķim par labu mūziķi būt ir vieglāk nekā politiķim par labu liriķi.

Šis « Иначе» konflikts ir krietni smalkāks nekā tāds, kas veidotos, piemēram, Ševčuka kritizētā Vladimira Putina atbalstītājam, kam patiktu DDT dziesmas, bet droši vien nepatiktu saturs. Man drīzāk ir jādomā par apstākļiem, kuru dēļ Ševčuks tik tālu politikā ir iesaistījies ne tikai publiski izsakot savu viedokli vai, piemēram, runājot pretim tam pašam Putinam — bet tik tiešā veidā šai tēmatikai pietuvojoties savās dziesmās, tā, ka liriskums paliek fonā, bet priekšplānā ir viedoklis un nostāja. Viņš, protams, to drīkst darīt. Viņam kā inteliģentam, iespējams, pat ir sabiedrisks pienākums to darīt. Kā Ševčuks pats saka: atgādināt, ka mēs visi esam cilvēki un individualitātes, nevis skrūvītes vai uzgriežņi. Un laikam šis ir tas gadījums, kad ambiciozu un negaidītu veikumu kārtīgi novērtēt traucē priekšstats un pieredzes fons par to, ko no kāda mākslinieka sagaidīt.

Kopš decembrī notikušajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām Maskavā un citviet ir notikušas plašas protesta akcijas, kuras atbalsta plašs politiskās opozīcijas spektrs, kam teju vienīgā kopējā ideja ir nepatika pret Putina režīmu un prasība krāpšanos dēļ atcelt vēlēšanu rezultātus. Neiespējami prognozēt, kāds efekts šīm demonstrācijām būs uz Krievijas režīmu, bet var jau būt, ka tie ir indikatori tam, ka Putina Krievija zaudē stabilitāti un nolemtību. Lai arī nākamajā gadā Putins, visticamāk, atkal kļūs par prezidentu, tas vien jau ir daudz.

Ševčuks un viņa koncepcija par «citādi» labi iekļaujas šo norišu kontekstā. Tomēr gluži tāpat, kā nevar zināt, kāds efekts protesta akcijām būs uz Krievijas reālo politiku, arī klausoties DDT «Иначе», nevar zināt, vai tagad viss būs «citādi», vai arī pašlaik vienkārši ir tāds laiks, ka bez citādi nekādi vienkārši nevar, un tad nav tik izšķiroši svarīgi, kā tas darbojas.



— Janks

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Vanda, Veneranda, Venija

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Ja vien dzejniecei Agitai Dragunai pietiks izturības un draugu juridiskajās aprindās, viņa Latvijā varētu radīt precedentu, ka autoram ir jāatsauc vai jākoriģē savi literārie darbi. Varbūt izklausās dīvaini, toties tā ir iespēja jauniem literāriem sasniegumiem.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu literātu tiesāšanās »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas