pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 5 no 3 balsīm

mosties.org

2011. gada 30. oktobris 12:00 Viena atsauksme

Plug & Pray

Plug & Pray

Kadrs no filmas

Vēl pirmdien kinoteātrī «Splendid Palace» var noskatīties dokumentālo filmu Plug & Pray — stāstu par to, kā cilvēki ar nepagurstošu entuziasmu sapņo par cilvēkam līdzvērtīga robota izveidošanu. Kādi būtu šāda sasnieguma efekti, tāpat kā agrāk, neviens nezina, bet tas šos cilvēka pašizziņas centienus apturēt nevar.

Roboti mūsu asinīs

Izgudrotājs un futūrists Raimonds Kurcveils filmā stāsta, ka pārskatāmā nākotnē cilvēks un mašīna saplūdīs — piemēram, cilvēka asinsritē ievadot šūnu izmēra nanorobotus, būtiski varēs uzlabot cilvēku spējas. Šādi ieprogrammēti mehānismi palīdzēs arī stiprināt cilvēku imūnsistēmu, novērst novecošanos un pavērs iespējas dzīvot mūžīgi. Un, protams, nākotnē cilvēka atmiņai būs iespējams uztaisīt tādu pašu rezerves kopiju kā datora cietajam diskam. (R. Kurcveils, kurš veselības stiprināšanas un dzīves ilguma pagarināšanas nolūkos aizrautīgi patērē simtiem dažādu veselību uzlabojošu piedevu, pats šos laikus gaida ar nepacietību.)

Zinātnieki no Itālijas un Japānas rāda savus tehniskos sasniegumus robotu izstrādē. Piemēram, saprātīgās robotikas laboratorijas vadītājs Hiroši Išiguro ir izveidojis robotu «Gemonoid», kas ir ne tikai cilvēkam līdzīgs, bet veidots pēc viņa paša līdzības. Viņš norāda, ka roboti ir jāveido tā, lai to uzvedība un izskats tos neatšķirtu no bioloģiskajiem cilvēkiem, tādējādi tiktu veicināts, ka sabiedrība tos pieņem. H. Išiguro domā, ka roboti var palīdzēt cilvēkiem dažādos darbos, savukārt viņa paša tehniskais alter ego mājās mierīgi varot atstāt viņu pašu, jo viņš tur tāpat neko citu nedarot, kā vien skatoties televizoru un uz visiem jautājumiem atbildot ar «Jā, jā.»

Taču galvenais filmas varonis ir Jozefs Veicenbaums — Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta emeritētais profesors, kurš ASV piedalījies pirmo datoru izstrādē. Viņa entuziasms par šīm tehnoloģijām mazinājās 1966. gadā pēc datorprogrammas Eliza uzrakstīšanas — tas bija viens no pasaulē pirmajiem čatbotiem. «Eliza» spēja simulēt psihoterapeita sarunu ar pacientu, turklāt tik ticami, ka daudzi «pacienti» to ņēma ārkārtīgi nopietni un ar programmu darbojās tik aizrautīgi, it kā tā būtu dzīvs cilvēks. Tieši tas J. Veicenbaumam lika pārvērtēt mākslīgā intelekta iespējamos efektus, kā arī mēģināt saprast, ar ko tad cilvēks no datora atšķiras. Piemēram, ja dators «sarunā» ar cilvēku saka: «Es saprotu,» tie taču ir meli. Tur nav neviena, kurš «saprastu», programma atbild tikai, pamatojoties uz valodas struktūru atpazīšanas iespējām.

Sākotnēji cilvēki datoriem uzdot varēja tikai darbus, kurus paši cilvēki ļoti labi pārzināja, taču datora iesaistīšana to izpildi gluži vienkārši efektīvizē. Savukārt pakāpeniski datori sāk pildīt aizvien vairāk tādu uzdevumu, ko cilvēki paši nemaz nevarētu izdarīt un nepārzina. Nododot kādu uzdevumu datora pārziņā, atpakaļceļa nav, jo datori to dara tik efektīvi, ka cilvēkiem to līmeni atkārtot vairs nav izredžu. Bet kas notiek, kad datori dara to, ko mēs paši nemaz nesaprotam? Kā lai mēs zinām, ko īsti dators dara, un kā lai to izkontrolē?

Atklājumu nevadāmība

J. Veicenbaums savā humānisma aizstāvībā un saprātīgo robotu idejas kritikā uzskata, ka cilvēkiem mākslīgais intelekts un cilvēkveidīgie roboti nav jābūvē. Viņaprāt, nav gandrīz neviena saprātīga iemesla, kāpēc lai tas būtu jādara. Arī cilvēka mirstība nav šis iemesls. Atšķirībā no R. Kurcveila, kurš uzskata, ka nāvi cilvēki pieņem tikai tāpēc, ka tā ir neizbēgama, 85 gadus vecais J. Veicenbaums zināja, ka negrib dzīvot mūžīgi. Viņa aiziešana aizsaulē filmas veidošanas laikā ir kā šīs pārliecības augstākais apstiprinājums. J. Veicenbaums negribēja būt robots. Viņš negribēja, ka viņa ķermenī darbojas citu ieprogrammēti mehānismi. Viņaprāt, tie tiecas paņemt daļu no cilvēka «es», jo kas tad tu galu galā esi — cilvēks vai mašīna? Bitu un atomu centra direktors Nīls Geršenfelds filmā stāsta, ka būs iespējams pārkāpt pašlaik stingri novilkto robežu starp ķīmijas procesiem un skaitļošanu — tātad starp dzīvību un mehānismu —, tomēr J. Veicenbaumam šāda trešā ceļa nav.

Vienā ziņā viņam nav taisnība. J. Veicenbaums uzsver, ka tehnoloģiskais progress nenotiek pats no sevis, mēs esam cilvēki, mēs paši nosakām, ko veidojam un attīstām. Tomēr, ja zinātni uz priekšu virza cilvēku ziņkārība un vēlme pārbaudīt savu spēju robežas, tad ir tikai likumsakarīgi, ka cilvēki gribēs noskaidrot arī, vai ir iespējams pārkāpt dzīvības robežu šajā virzienā un ar tehniskiem izveidot iekārtu, kas uzvestos kā būtne. Tas notiek par spīti lielajiem riskiem un neskaidrībām par šādu izgudrojumu sekām.

Piemēram, vai cilvēki būtu spējuši neizgudrot atombumbu? Jā, daži zinātnieki, kuri palīdzēja atklāt kodolreakcijas procesus, vēlāk nožēloja, ka ir devuši savu artavu atombumbas izstrādē. Šaubos. Grūti iedomāties situāciju, kurā cilvēkiem interesē kāds pētījumu virziens, taču viņi, bažījoties, kas no tā visa beigās sanāks, no saviem pētījumiem atteiktos. Galu galā, sapņi par cilvēkiem līdzvērtīgiem (vai pārākiem) robotiem taču ir klasika jau daudzus gadu desmitus, un šodien mēs ne tuvu neesam to reālizēšanai. Toties mums ir daudz citu brīnišķīgu lietu, kas radušās, pateicoties tehnikas attīstībai.

Izlikšanās par cilvēku

Ir grūti iztēloties cilvēka un robota saplūšanu vai tāda robota konstruēšanu, kas būtu cilvēks, nevis simulēts cilvēks. Kaut vai tāpēc vien, ka robota «intelekta» pamatā ir skaitļotājs, taču cilvēka prāts darbojas pēc citiem principiem. Cilvēks, protams, spēj skaitļot, taču viņa smadzenes dara daudz ko citu. Cilvēks kļūdās, cilvēks aizmirst, cilvēks ir neloģisks, cilvēks ir emocionāls. Datoram ar to nav nekādas saistības. Protams, var mēģināt veidot programmu, būtu pakļauta šādām «nepilnībām», taču tā nekad nebūtu nekas vairāk par cilvēcības simulēšanu.

Tādi jēdzieni kā «ieprogrammēts» un «skaitļošana», raksturojot cilvēka domāšanu un rīcību, tiek lietoti pārnestā nozīmē. Robota gadījumā tie ir lietojami tiešā nozīmē: robota «intelektu» veido dators. Runājot ar robotu, tu vienmēr runāsi ar cilvēka personības simulāciju (tādā nozīmē, kādā personību saprotam pašlaik). Un vienmēr, kad robots kā «Eliza» teiks: «Es saprotu,» tie būs meli. Tur nebūs neviena, kas «saprot». Tiesa, kad par programmējamu robotu kļūs cilvēks (nevis otrādi), tad vairs nevarēs zināt, tieši kas ir tas, kas «saprot».



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

Paldies! Noteikti apmeklēšu filmu.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Ramona, Ritma

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Bijām uz kādām dienām padzīvot pa Berlīni. Paldies, gāja labi.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Berlīne ir skaista »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas