pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2011. gada 30. septembris 18:38 6 atsauksmes

«Maukas» un izrunāšanās

Pēc tam, kas par izrunāšanos Latvijas televīzijas ēterā no darba tika atlaists Kārlis Streips, publiskajā telpā vārds «maukas» ir kļuvis par teju vai pieņemamu vārdu, kas dažviet pat vairs netiek likts pēdiņās.

Streipa aizstāvētāji mēģina pateikt, ka neko «tādu» jau viņš neizdarīja, lai tiktu atlaists, varbūt «mauka» ir pat normāls vārds, tomēr var gadīties, ka šo vērtējumu vairāk nosaka atbalsts viņa sacītā būtībai, uz kā rēķina var arī pievērt acis uz bezgaumīgu izteiksmes formu.

Žurnālistus par izrunāšanos patriec

«Visjautrākais, ka neviens kritiķis neiebilst pret viņa izteikto domu, bet uzbrūk vien vārdam,» tviterī raksta Anda Rožukalne. Tur gan nav nekā jautra, tā tam ir jābūt: neviens Streipam nevar pārmest, ka viņam ir viedoklis par Zaļo un zemnieku savienību, turpretim valodas lietojums nav tikai viņa paša ziņā.

Ir tikai normāli, ja raidījuma vadītājs par neadekvātu rīcību samaksā ar amatu.

Piemēram, 2006. gadā ASV radiostacija «WRKO-AM» no darba atbrīvoja sarunu šova vadītāju Džonu DePetro, kurš bija nicinoši izteicies par Masačūsetsas gubernatora amata kandidātes seksuālo orientāciju, proti, nodēvējis viņu par «resno lesbieti». Pērn CNN atlaida moderatoru Riku Sančesu, kurš ēterā bija stāstījis, ka liberāļi ir rasisti un uz viņu skatoties kā uz otrās šķiras cilvēku, bet The Daily Show vadītājs Džons Stjuarts esot «fanātiķis» (bigot), kurš par R. Sančesu ņirgājoties viņa ādas krāsas dēļ. Par vienkāršu, nepolitisku lamāšanos patriekts šogad tika radio raidījuma vadītājs Maiks Misanelli, kurš, domādams, ka mikrofons ir izslēgts, tehniķim bija uzsaucis: «Dude, what the fuck, same bullshit happens all the time!» Šogad darbu zaudēja arī Toronto sporta kanāla «Rogers Sportsnet» raidījuma vadītājs Demjans Godards, kurš bija izteicis atbalstu kāda sportista pārliecībai, ka «īsta» laulība ir tradicionāla laulība — turklāt to bija darījis nevis ēterā, bet tviterī.

Un tā bez gala.

Vulgāritātes normālizācija

Šo atgadījumu kontekstā žurnālista atlaišana par prastu izrunāšanos liecinātu tikai par telekanāla vadības mēģinājumiem uzturēt pieklājīgas iznešanās latiņu. Lai ko arī sacītu Streipa aizstāvji, vārds «maukas» ir vismaz vulgārisms, tas nav normāls, publiskā telpā lietojams vārds.

Streipa attaisnošana par izrunāšanos tādējādi būtu kārtējais gadījums virzienā uz vienkāršrunas normālizāciju, ko piekopj vai netieši atbalsta arī mūsu it kā inteliģences pārstāvji. Kļūst sociāli pieņemami sacīt, ka, piemēram, kaut kas ir «sūds». Uz slikto, nekvalitātīvo, tukšo ir jānorāda, taču cilvēkiem, kas pretendē uz zināmu intelektuālu līmeni, būtu jāspēj runāt par tēmas būtību, tai skaitā par slikto, nekvalitatīvo, tukšo, nevis vienkārši mētāties ar zema līmeņa apzīmējumiem. Arī «maukas» nav «lietu saukšana īstajos vārdos».

Tāpēc, ja, liekot roku uz sirds, varētu teikt, ka Latvijas valstij piederošajam medijam ar konkrētu partiju politisko interešu realizēšanu nav nekādas saistības, es šajā brīdī teiktu, ka Streipa aizstāvēšana ir tikpat bezgaumīga, cik viņa izmantotie apzīmējumi.

Prastie vārdi un iegansts

Tomēr es diemžēl roku uz sirds likt nevaru. Domājot par neglītajiem politiskajiem notikumiem, kuros ir bijusi iesaistīta LTV, un zinot arī, ka televīziju uzraugošā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir politiska institūcija, itin pamatots var būt arī Streipa viedoklis, ka viņu atlaižot, ne jau izteikšanās kultūru kāds mēģināja paaugstināt. (Par vārda lietošanu viņš ir atvainojies.) Neprasme televīzijas ēterā izvēlēties atbilstošus vārdus var būt iemesls atlaišanai, tomēr šajā gadījumā incidents tikpat labi var būt bijis vien iegansts.

Streips savā komentārā bija kritizējis kādu partiju, un viņa skarbajam vērtējumam, kā var manīt pēc viedokļiem publiskajā telpā, piekrīt visai daudzi. Tomēr gribētos, lai piekrišanas apliecinājumi šim viedoklim un arī tiesībām izteikt jebkādu citu asu viedokli automātiski nebūtu tas pats, kas piekrišana teju jebkādu izteiksmes līdzekļu izmantojumam viedokļa izpaušanā.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

6 atsauksmes

Jānis Dreimanis

30-09-’11 23:08

Nu labi. Bet ko tad sacīt “tā” vārda vietā? Neko nesacīt?

“Uz slikto, nekvalitātīvo, tukšo ir jānorāda [citādi kā mētājoties] ar prastiem apzīmējumiem. “ Nav šaubu, ka tāda ir jūsu vēlme; diemžēl neatrodu izvirzītus argumentus. Iznāk, ka jūs vienkārši uzspiežat kādam uzvesties pēc jūsu pieklājības mēraklaus. Gaumes jautājums. Labprāt dzirdētu objektīvus argumentus, kāpēc, jūsuprāt, vulgaritāte ir slikta.

Jāni, bet ir taču korekti vārdi, lai pateiktu to pašu. Kaut vai “politiskā prostitūcija” — jēdziens, kas itin populārs bija pērn, kad Alvis Hermanis pārmeta Gaļinai Poļiščukai par iesaistīšanos politikā sava teātra dēļ. Tiesa, arī toreiz Hermanis lietoja jēdzienu “politiskā maucība”, kas, manuprāt, nebija nepieciešams.

Arti, kādi vispār ir argumenti pieklājībai? Teiksim, ēst ar karoti un dakšiņu, publiski neatraugāties vai sociālajām normām vispār? Tāpat kā politiskā korektuma gadījumā, arī publiskās uzvedības un valodas lietojuma normu pamata doma ir rīkoties tā, lai neaizskartu citus (ne tikai ZZS biedrus). Protams, tas var būt arī gaumes jautājums, tāpēc šaurāku grupu kontaktos, kur cilvēki cits citu pazīst un zina, ko viens no otra var sagaidīt, pieņemtās izteikšanās un rīcības normas var būt citas. Turpretim masu medijā, kam ir liela un heterogēna auditorija, jāņem vērā konkrētajā laikā un sabiedrībā pastāvošo vārdu nozīmju un lietojumu konvencijas.

Var, protams, diskutēt par to vai vārdam “mauka” ir vai nav vieta publiskajā telpā, tomēr man šķiet, ka tas ir normāls latviešu valodas vārds, kurš ne tik reti tiek izmantots arī literatūrā. Turklāt vārdam ir daudzas nozīmes – ļoti bieži (arī šajā gadījumā) tas tiek izmantots pārnestā nozīmē, norādot uz “pērkamību”.
Vārds “prostitūta” nozīmē to pašu, bet šis vārds (kā arī “prostitūcija”) parādās masu medijos. Tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc publiski nevarētu lietot vārdu “mauka”. Protams, ir jānošķir kur un kā to lietot. Ja šos vārdus lieto bērnu raidījumā, tad var būt pamats satraukumam. Savukārt, politiskā raidījumā – domāju ka nē. Šāds raidījums nevar būt pieklājības etalons. Ir normāli pieņemams, ka šādā raidījumā izskanēs “stiprāki” vārdi, būs emocijas utt. (nevar taču gaidīt, ka bojevikā nebūs šaušanas un kautiņu). Turklāt tas bija/ir viedoklis. Un viedoklis var būt aizskarošs. ECT ir bijušas lietas, ja nemaldos kā reiz par saturiski līdzīga vārda līdzīgā kontekstā, lietošanu un tiesa atzina, ka tam ir bijis pamats.
Un visvairāk šī lieta “smird” tāpēc, ka visiem jau tāpat ir skaidrs, ka tā ir politiska izrēķināšanās un “maukas” ir ne tikai ZZS, bet arī LTV vadība.

Protams, ka vārds bija tikai iegansts, tikai pēdējais piliens.
Tik atklāti vienpusīgam un neobjektīvam pret sev netīkamiem politiķiem, manuprāt, nav jābūt sabiedriskās televīzijas raidījuma vadītājam.
Pats par sevi Streipa teiktais bija pat diezgan veiksmīga alegorija par tēmu, kas pat netika tēmēta ne uz vienu konkrēti, ja nu vienīgi Lembergs tika kronēts par suteneru.
Cita lieta ir par samērīgumu un objektivitāti, vai viņš ir tikpat tiešs arī vērtējot citus? Šaubos.
Mani gan vairāk šai kontekstā interesē kapēc latviešu valodas vārdnīcās nav vārdu kurus ikdienā lietojam, pat ja tie ir prasti vai nevajadzīgi aizguvumi. Kā lai angļu tūrists iztulko stacijas apkārtnē uzsākto sarunu?:)

Skaisti pateikts, bet ne līdz galam



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Ludmila, Laimdots, Laimiņš
  • 22. jūnijs — Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Kamēr cilvēks vēl aug liels, tikmēr viņam ir cerības. Cerības, ka viss mainīsies tieši tā, kā tas var mainīties. Augošie ir zaļi, bet no viņiem nāk spēks, kas vajadzīgs arī tiem, kas vairs neaug.

Kad augšana apstājas un dzīve nostabilizējas, cilvēkam vairāk ir jādomā par to, lai šī stabilitāte lielos vilcienos tāda arī paliktu. Augšanai mitējoties, normatīvisms ņem virsroku pār radošumu, līdz ar to stabilitāte ir ne tikai augšanas apstāšanās rezultāts, bet arī nepieciešamība. Cilvēks uz pasauli raugās, sagaidot no tās vairāk paredzamības (arī beidzot vizināties karuselī, pasaule pamazām nostājas savā vietā). Cerīgumu nomaina prognozes.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu augšanas apsolījums »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas