pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4 no 1 balsīm

mosties.org

2011. gada 11. maijs 14:25 Viena atsauksme

Ir.lv mediju karte

Mediju un politiķu karte

Izdevumā Ir.lv publicētā shēma, kurā parādītas politiķu un mediju attiecības, ir labs tīkla analīzes piemērs — glītā un saprotamā veidā tiek parādīts un atgādināts, cik daudzi cilvēki, kuriem ir (bijusi) darīšana ar politiku, ir saistīti arī ar medijiem. Tomēr vienlaikus mediju karte arī parāda, ka vilinājums izdarīt secinājumus tikai uz kādu esošu vai bijušu savienojumu pamata var būt lielāks, nekā tam būtu pamats.

Saikne vēl nenozīmē politizēšanu

Mediju kartē ir atrodama virkne ar politiku saistītu mediju cilvēku (piemēram, LNT un TV5 īpašnieks Andrejs Ēķis vai Saeimas deputāts un «Vesķi segodņa» žurnālists Nikolajs Kabanovs), kuriem ir reālas iespējas izmantot medijus atbilstoši savām politiskajām nosliecēm. Tomēr kartē ir iekļauti arī tādi, kuriem partejisku un/vai mediju piederību ir iespējams konstatēt, taču līnijas novilkšana starp viņiem un kādu politisku spēku/mediju neko daudz nestāsta par to, vai ietekme nudien ir un kāda tā ir.

Viens no cilvēkiem, kuri pieder otrajai grupai, ir Jānis Jurkāns. Viņš ir bijušais Latvijas ārlietu ministrs, bijušais Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs, bijušais «Sarkaņas centra» atbalstītājs. Tagad viņš ir (precīzāk, bija) «News Media Group» valdes priekšsēdētājs. «News Media Group» izdod laikrakstu «Teļegraf», taču tagad šis holdings ir nonācis Krievijas biznesmeņu īpašumā. Atminoties «Teļegraf» piedzīvojumus ar to, ka pēc kādas publikācijas tika veiktas pārmaiņas redakcijas sastāvā, nevajadzētu būt ilūziju par šī izdevuma redakcijas brīvību, taču — vai tam ir kāda saistība ar Jurkānu? Vai viņa neaktīvās attiecības ar politiku un vēl pirms brīža aktīvās attiecības ar mediju izdevniecību pats par sevi var būt pamats, ka no viņa mediju izdevniecība piedzīvo reālu politisku ietekmēšanu? Mediju karte uz šiem jautājumiem atbildēt nevar.

Politiķi un redakcijas

Latvijas mediju vidē izplatīta ir tāda parādība, ka ar politiku saistīti cilvēki iekļūst mediju izdevniecību valdēs. Piemērs ir a/s «Diena», kuras valdē netrūkst cilvēku, kuriem ir bijusi sadarbība ar oligarhiem. Jautājums, kāpēc gan tieši šie cilvēki nu strādā mediju uzņēmumā, ir vairāk nekā pamatots: pat ja neuzskatām, ka viņi pašlaik aktīvi pārstāv kāda politiskā spēka intereses, medijam, kurš vismaz formāli gribētu izskatīties neatkarīgs, vajadzētu padomāt par signālu, kāds šādi tiek raidīts.

Ja medijs pieder politiķim vai politiķa draugam, ir viegli saskatīt cēloņsakarību, ka medijs politiķim ir vajadzīgs tāpēc, lai par notikumiem stāstītu tā, kā politiķim vajag. Tanī pašā laikā politisku cilvēku atrašanās uzņēmuma valdē pati par sevi vēl nenozīmē, ka viņi nosaka redakcijas nostāju. Tas, ka diena pieder Šlesera biznesa partnerim Viesturam Koziolam, pats par sevi vēl nenozīmē, ka laikraksts «Diena» savās publikācijās nepārprotami atbalsta Šleseru. Īpašnieka attiecības ar politiku var būt tikai iemesls pārbaudīt viņa iespējamo ietekmi uz medija saturu, taču šāda ietekme nav uzskatāma par pašsaprotamu.

Taču runājot par mediju neatkarību un neietekmējamību, tieši redakciju neatkarība ir vissvarīgākais. Dažreiz politiskā ietekme redakcijas radītajā saturā ir nenoliedzama, dažreiz tā var nebūt, neskatoties uz to, ka valde ir pilna ar politiķiem. Līdz ar to mediju karte, kur starp politiķiem, partijām, iestādēm un medijiem ir savilktas līnijas, par mediju politisko pakļautību stāsta mazāk, nekā šāds attēls vilina domāt. Mediju karte var būt tikai pētījuma sākums, nevis pētījuma rezultāts.

Selektīvitāte saišu izvēlē

Vēl, protams, ir visai interesanti, cik rūpīgi ir aplūkota vienu politisko spēku un mediju saistība, novārtā atstājot citus.

Pat nerunājot par pieticīgo «Vienotības» tīklu, netrūkst arī citu piemēru: tas, ka «Visu Latvijai!» līderis Raivis Dzintars ir bijušais «Latvijas Avīzes» žurnālists, diagrammas sastādītājai nez kāpēc nav bijis licies ievērības cienīgi. Jā, oficiālas saiknes vairs nav, taču tādas nav arī Jurkānam ar politiku, turklāt būtu grūti noliegt, cik ļoti liela nozīme «Visu Latvijai!» politiskajos panākumos ir bijusi tieši «Latvijas Avīzei».



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

ir kas?

Taču tieši redakciju neatkarība ir tas, nudien ir svarīgi, runājot par mediju neatkarību.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Raita, Jogita, Evija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Vēl pirms dažiem gadiem bija visai populāri rēķināt, cik lielus zaudējumus rada spams jeb mēstules. Populāri tas bija tamdēļ, ka skaitļi bija lieli un visu laiku aizvien pieauga. Pēdējā laikā gan šāda pētniecība, šķiet, ir izgājusi no modes.

Lasot ziņas par spama upuŗiem, dažkārt iedomājos — ir nu gan amerikāņi (vai kādi citi) stulbi. Tādos zaudējumos var iedzīvoties vien tad, ja ļaudis rūpīgi izlasa katru mēstuli ar «v1agras» un «Rolex replica» piedāvājumiem, un, kad visas negribētās vēstules izlasītas un tām godprātīgi atbildēts («Pateicos par jūsu interesi, bet pašlaik esmu pilnībā apmierināts ar savu seksuālo dzīvi»), darba diena arī beigusies. Tomēr šī ir tikai viena — un lietotāja līmenī nebūt ne kaitnieciskākā spama izpausme.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu mēstuļu radītie zaudējumi »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas