pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2011. gada 8. marts 09:35 10 atsauksmes

Aptauja ir, jēgas nav

Latviešu valodas aģentūra internetā rīko aptauju par to, kā dēvēt krējuma izstrādājumu. Latvijas banka vaicā, kurai monētai piešķirt gada monētas titulu. Kāds ar portālu «Delfi» saistīts cilvēks anketē par tiešsaistes ziņu portāliem. Un tā bez gala.

Apkopojuši datus, anketētāji tos izmantos savā darbībā un būs pārliecināti, ka iegūtā informācija ir sabiedrības viedoklis un tādējādi kaut ko nozīmē. Bet viņi kļūdās — šādā veidā vākti dati nenozīmē neko, un tas, ar ko viņi nodarbojas, ir farss, ne pētījums.

Dati pārtop «sabiedrības viedoklī»

Sākumā nav nekā. Mums padomā ir dažādi risinājumi un dažādi iespējamie ejamie ceļi, taču, lai varētu pamatot, kāpēc mēs darām tā vai citādi, mums ir nepieciešams zināt, ko saka cilvēki, sabiedrība, mērķa grupas vai vēl kaut kas, uz ko mūsu pieņemtie lēmumi varētu attiekties. Tāpēc mēs izdomājam viņiem to pavaicāt.

Interese par sabiedrībā valdošajiem viedokļiem ir uzteicama, tomēr pastāv kāda problēma. «Pētījumu» rīkotāji un rezultātu pieņēmēji par aptaujas rezultativitāti spriež pēc respondentu skaita un rezultāta, nevis pēc datu kvalitātes. Tādā gadījumā pietiek, ja saiti uz tiešsaistes anketu publicē tviterī un vēl visur, kur vien iespējams, tādā veidā savācot vairākus simtus vai pat tūkstošus respondentu.

«O, mums ir dati, mums ir sabiedrības viedoklis,» nodomā aptaujas rīkotājs, un ekselī zīmē pīrāga diagrammas, ko pēc tam iekopēt ziņojumos un pauerpointa slīdītēs. Balsošana ir notikusi, publiskais viedoklis atklājies, un lēmumus ir kļuvis iespējams pieņemt ar zināmu leģitīmitātes segumu.

Tieši kur ir problēma?

Viens no socioloģiskas aptaujas principiem ir reprezentātīvitāte. To vismaz mēģināt panākt var dažādos veidos. Var atlasīt tādu respondentu kopu, kuras dalībnieki veido pētāmās ģenerālās kopas — piemēram, Latvijas sabiedrības — mikromodeli atbilstoši vecuma, dzimuma, nodarbinātības, izglītības līmeņa un citu raksturojumu proporcijām. Var izmantot kaut vai nejaušās izvēles principu, teiksim, uz ejot katras trešās mājas otrā stāva pirmajā dzīvoklī pa kreisi un lūdzot tur esošo visvairāk pelnošo cilvēku atbildēt uz jautājumu. Var zvanīt uz nejaušām tālruņu numuru kombinācijām un uzdot klausuli pacēlušajam savus jautājumus. Tādējādi vismaz formāli ir dota iespēja ikvienam konkrētās sabiedrības iedzīvotājam gadījumā trāpīties intervētājam pa ceļam. Un tāpēc, anketējot, teiksim, 1013 cilvēkus visā Latvijā, tomēr var paziņot, ka šie dati stāsta par Latvijas sabiedrību (un atrunāt, cik liels ir iespējamās kļūdas procents).

Internetā veiktām aptaujām parasti neviens par neko tādu neuztraucas. Nedaudz šo problēmu var risināt, pasludinot to par, teiksim, tvitera lietotāju aptauju — tas uzreiz krietni sašaurina ambīcijas par to, ko šie dati reprezentē. Tomēr arī tādā gadījumā nevar runāt, ka tas būs tvitera lietotāju viedoklis; drīzāk gan aktīvāko lietotāju viedoklis, bet aktīvākie parasti ir arī radikālāki nekā mērķa grupa vidēji. Korekti veikta tvitera aptauja tāpēc būtu, piemēram, tāda, kurā aptaujas veicējs pēc nejaušības principa atlasa, teiksim, 500 lietotāju un tad vēršas pie viņiem ar lūgumu anketu aizpildīt. Daudzi atteiktos, bet vismaz viņiem būtu bijusi iespēja.

Taču tas viss, protams, krietni sarežģī šo pasākumu — to pašu pasākumu, kurš tiek rīkots vienīgi tāpēc, ka internetā aptaujas veikt ir tik viegli. Kurš gan gribētu atteikties no šī viegluma, ja ir vienalga, no kurienes dati iegūti, un vienalga, ko tie pārstāv. Ja studentu pētījumiem veiktās anketēšanās tas var var būt piedodami, tad «reālajā dzīvē» vajadzētu nopietnāku pieeju.

Krējumelis vien sanāk

Latviešu valodas aģentūras rīkotā aptauja par to, kā jāsauc krējuma izstrādājums, ir vēl muļķīgāka nekā pārējie. Ņemot vērā regulārās likstas ar latviskojumiem, kuri valodā neieietas, varbūt nav pārsteigums, ka institūcija, kam ir jārūpējas par «latviešu valodas [..] statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību», šīs rūpes nodod citu rokās. (Kāpēc gan plebiscīti netiek rīkoti vienmēr, kad jāievieš kāds vārds? Ļaujiet taču cilvēkiem balsot arī par skrīnšotiem, bagiem, klāsteriem un kverijiem.)

Šajā gadījumā reprezentātīvitāte ir tikai viena no iebildēm. Otra problēma ir 50 atbilžu varianti, kas ļauj šaubīties, vai kāds no ieteiktajiem vārdiem savāks tik lielu balsu skaitu, lai būtu uzskatāms par uzvarētāju. (Pirms turpat četriem gadiem notikušajai aptaujai par to, kā saukt tīmekļa žurnālus, bija pretēja problēma: plašāk atpazīstamais variants «blogi» sacentās ar vairākām skaniski līdzīgām, taču nošķirtām alternatīvām «internetžurnāls», «tīmekļa žurnāls», «tīmekļžurnāls», «žurnāls».)

Lai iegūtu vismaz kādu jēgu no šīs pieejas, bija vai nu nepieciešams stingrāk atlasīt tos vārdus, kuri var pretendēt uz krējuma izstrādājuma nosaukumu, vai arī rīkot vairākas balsošanas kārtas.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

10 atsauksmes

mums ir nepieciešams, ko saka cilvēki
Interese par sabiedrībā valdošajiem viedokļiem uz uzteicama
tomēr pastāv kāda ir problēma

Modus Operandi, paldies!

Interesants raksts, bet vidējais delfinārija vai tvnet lasītājs šo nekad neizlasīs un būs svēti pārliecināts, ka aptauja internātos ir reprezentē visu sabiedrību. Kas man personīgi liekas interesanti, ka šie cilvēki, kas svēti tic internātam, ir absolūti pret to, ka profesionāļu veiktā reprezentatīvā 600 vai 1000 cilvēku aptauja reprezentē visu sabiedrību. Viņiem nezin kāpēc liekas, ka internātu kvantitāte atsver reālu pētījumu kvalitāti. Galēji ekstrēmais viedoklis ir – man nepajautāja, tātad neviens nezina manu īpašo viedokli un aptauja nekam neder.

Pēc 2 mēnešu prombūtnes… :)

Trakākais tas, ka ar vienu krējumeli nekas nebūs līdzēts. Vajadzēs arī sviesteli, margarīneli, deseli un šokolādeli. Grūti teikt, kas no lētā gala produktiem vairs ir īsts. Tagad Vācijā arī cienījamāki ražotāji raksta “kakao saturošā tauku glazūrā” – lai nebūtu “šokolādē”.

Man patiktu, ja visu sauktu īstajos vārdos, bet klāt pieliktu sarkanu zīmogu – “saķīmiķots!”

stendzenieka puika

08-03-’11 16:03

vu fakin kears?

Rikijs Mārtins

08-03-’11 16:05

Jā, mēs jokojām. Prieks, ka jūs dzīvi un veseli! :)

Diemžēl, autore vai autors ir sajaucis vienā putrā dažādus jēdzienus, emocijas, viedokli un padarījis tēmu smieklīgu. Žēl – būtu labāk skaidrojis pa soļiem. Acīmredzot, autors ir ņēmis vērā lasāmības rādītājus un 4-5 reizes garāks teksts jau skaitītos “konversācijas vārdnīca” priekš interneta mērogiem. ;)
Iezīmēšu dažus aspektus – aptaujas reprezentativitāte ne vienmēr nozīmē, ka izlases kopums tiek veidots no visiem iedzīvotājiem. Reprezentativitāte pati par sevi nenozīmē, ka iegūtais rezultāts ir jēgpilns un pielietojams. Prasīt no ne-socioloģijas disciplīnas studenta ieguldījumu reprezentatīvā socioloģiskā pētījumā būtu nepareizi, pietiktu, ja students apzinātos starpību starp “normālu” pētījumu un savu pašizlasi, kas reprezentē tikai aptaujātos cilvēkus, bet neko vairāk, tomēr arī ar šādiem datiem pietiek, lai students varētu demonstrēt iemaņas datu apstrādē un interpretācijā!
Gribētos piebilst, ka visvairāk ar aplamo “sabiedrības viedokļa” riktēšanu grēko paši žurnālisti, kuri, starp citu, mācās tajā pašā fakultātē, kur sociologi. Nekad neesmu redzējis ziņu sižetu, kas, runājot par kārtējo “sabiedrības viedokli”, atļautos nosaukt to par nekompetentiem murgiem. ;-)

sancho, man savukārt žēl, ka neesi kārtīgi lasījis tekstu, tāpēc pats piedomājis klāt pamatu saviem pārmetumiem.

Tas, ko esmu teicis — ir bezjēdzīgi rīkot aptauju internetā un rīkoties atbilstoši datiem, kuri ir iegūti, jo šiem datiem var būt maza saistība ar mērķa grupās dominējošajiem viedokļiem. Saistībā ar prasībām studentiem esmu skaidri norādījis, ka tas var būt piedodami (ar atrunu, ka ambīcijas uz reprezentativitāti tiek atmestas, jo nudien datu apstrādes prasmes šādas nepilnības netraucē rādīt), savukārt, runājot par pašu reprezentatīvitāti, tādu vispārinājumu vai apgalvojumu, kādus Tu mēģini man pierakstīt, publikācijā nav.

Nil un Rikij, jā. :)
Par nākamajām iespējamajām pauzēm un prombūtnēm man gan nekādu un it īpaši jau pārlieku optimistisku prognožu nav.

te viens labs blogs, kur daudz rakstits par petijumiem interneta – http://zettool.wordpress.com



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Dzirkstīte, Anta, Antonija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Viens no Pītagu zvēruļiem

Piektdienas vakara satiksme šoreiz no savas nervozās sasaistītības netiek vaļā gurdāk nekā parasti. Un kā nu ne — puse Rīgas ar automašīnām mēģina ieņemt tirdzniecības centru «Spice». Bet mēs lēnītēm spraucamies visiem garām. Mums mašīnā ir veselības dzēriens un ruma konfektes, kas autovadīšanai netraucē, un šovakar traucamies uz Košragu.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu līdz Košragam un atpakaļ »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas