pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 11. decembris 18:51 10 atsauksmes

WikiLeaks draugi uzbrucēji

WikiLeaks

«Anonymous» haktīvistus var vainot par daudz ko — tai skaitā par brieduma trūkumu un vadīšanos pēc pūļa instinkta. Bet viņu rīcība ir nevardarbīgas pilsoniskas nepakļaušanās ekvivalents kibervidē. Viņi traucē, taču nesabojā. Šādi stājoties pretim kredītkaršu uzņēmumiem un tīmekļa lapu izmitinātājiem, viņi šīm kompānijām atgādina, ka to zīmola reputācija ir atkarīga ne tikai no tā, kāda attieksme pret viņiem ir [ASV] Valsts departamentam, bet arī no tā, kā lietotāji redz viņu neatkarības saglabāšanu.

— Laikraksta «Guardian» redakcijas komentārs, 10. decembris.

Pēc tam, kad «WikiLeaks» sāka publiskot ASV diplomātiskos ziņojumus, ar organizāciju atteicās sadarboties virkne uzņēmumu — tai skaitā «Amazon», «PayPal», «Visa» un «MasterCard» — pieslēdzās aktīvistu tīkls Anonymous, kas pret «sliktajiem» uzņēmumiem vērš DDoS uzbrukumus ar mērķi paralīzēt to darbību.

Vai viņi ir pilsoniski aktīvisti ar tiesībām izteikties vai arī vienkārši huligāni? Šis ir gadījums, kad kiberuzbrukumu salīdzinājums ar nevardarbīgu protestu var būt maldinošs.

Kārtējais mērķis

«Anonymous» ir plaša kustība, kas citkārt ir mocījuši epilepsijas slimniekus, uzbrūk scientologu baznīcai un iebilst pret mēģinājumiem ierobežot mūzikas pirātismu, tāpēc triecienus saņem ne tikai RIAA, bet arī KISS basists Džīns Simonss, kurš bija aicinājis iesūdzēt tiesā «visus» un neļaut nevienam «pārkāpt līniju» autortiesību jautājumā, kā arī juridiskie uzņēmumi, kas pārstāv mūzikas pirātu pretiniekus.

Tagad «Anonymous» ir atraduši kārtējo mērķi — visus, kuriem nepatīk «WikiLeaks». Cieš ne tikai finanšu un informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, bet arī Zviedrijas valdības iestādes. (Ar paziņojumu, ka šī lieta ir politiski motivēta, daudziem pietiek, lai Asandžam piešķirtu juridisku imunitāti dzimumnoziegumos.)

Interneta lietotāji, kas vēlas līdzdarboties «Operation: Payback», var brīvprātīgi pievienoties botu tīklam un sniegt  artavu neskaitāmo pieprasījumu sūtīšanai «ienaidnieku» tīmekļa vietnēm, lai tās pārslogotu un bloķētu to darbību. DDoS uzbrukumi ir efektīvs veids, kā dot par sevi manīt, kā arī veido nozīmīgu daļu no «WikiLeaks» lietas publicitātes. Vai šādā veidā ir iespējams panākt izmaiņas uzņēmumos, pret ko tie «Anonymous» vēršas? Neesmu drošs.

Firmas, kas šādu vai tādu iemeslu, iekšējās politikas vai valdības spiediena dēļ, nolemj nesadarboties ar «WikiLeaks», izskatītos slikti, ja šādos apstākļos mainītu savas domas par «WikiLeaks». Tie kā privāti uzņēmumi var paši noteikt, ar ko sadarboties un ar ko nē — un tāpēc šī ir mācība tiem, kuri domā, ka laikmetā, kurā informācijas pakalpojumus nodrošina dažas lielas starpnacionālas kompānijas, lietotājiem nav jāuztraucas par politiskiem jautājumiem. Nē, šie uzņēmumi nodrošina ne tikai infrastruktūru, bet arī uztur spēkā savus noteikumus un pašas spriež tiesu.

«WikiLeaks» piemērs arī rāda, ka apstākļos, kuros izteikšanās iespējas ir atkarīgas no privātu uzņēmumu vadības uzskatiem par labo un slikto, demokrātisku valstu pamatlikumos ierakstītās tiesības uz vārda brīvību vairs neko daudz nenozīmē. Runāt tu vari, ko vēlies, bet lielu daļu informācijas izplatīšanai nepieciešamo līdzekļu kontrolē nevis tie, kuri runas brīvību ir pasludinājuši par universālām tiesībām, bet gan tie, kuriem nav pienākuma Tev šīs tiesības nodrošināt.

Tanī pašā laikā tieši valsts izdotajos likumos un tajā, kā politiskās aprindas likumus interpretē, sakņojas iemesli, kuru dēļ daļa jautājumā iesaistīto «WikiLeaks» publiskotos ziņojumus uzskata par nepublicējamiem. Tāpēc ar petīcijām pirmām kārtām ir jāvēršas pie valdības.

«Anonymous» nav Gandija mantinieki

Šos uzbrukumus nevar tiešā veidā salīdzināt ar pilsoniskām protesta akcijām, piemēram, gājieniem vai piketiem, uz kuriem tiesības paredz likums. (Šādas akcijas, galu galā, ir jāsaskaņo ar varasiestādēm, un tas tiek darīts, lai tām dotu iespējas sagatavoties un nodrošināt, ka netiek traucēta sabiedriskā kārtība un pēc iespējas mazāk cieš cilvēki, kuriem ar šīm akcijām nav nekādas saistības.)

Arī ar nevardargības pretošanās akcijām DDoS uzbrukumus salīdzināt nevar. Nevardarbīgā pretošanās tādā formā, kā to izmantošanai politiskā cīņā izstrādāja Mahatma Gandijs, izpaudās pavisam citādi. Cīnoties par neatkarību no Lielbritānijas, Gandijs atbalstītāji neiegādājās britu preces un izvairījās no citu veidu sadarbošanās ar Lielbritānijas institūcijām, tādējādi radot viņiem pamatīgas problēmas, tai skaitā ienākumu kritumu.

Nevardarbīga pretošanās būtu neizmantot maksājumu kartes, «Amazon» veikalu un «PayPal» norēķinu sistēmu, bet — cik gan daudzi no «WikiLeaks» draugiem to varētu? Šie pakalpojumi mūsdienās cilvēkiem ir nepieciešami, un diez vai tik daudz cilvēku visā pasaulē spētu no tiem atteikties, lai uzņēmumiem radītu kādus būtiskus zaudējumus. Tas ir globālizācijas efekts: ja uzņēmums darbojas visā pasaulē, tad diez vai visā pasaulē mobilizēsies tik daudz cilvēku, kuru rīcība spēs uzņēmuma politiku ietekmēt. (Tāpēc, ja arī Nike slikti izturas pret Ķīnas rūpnīcās nodarbinātajiem, šādas informācijas publiskošana vēl nenozīmē smagas sekas uzņēmumam, turklāt tēlu allažiņ var mazliet uzspodrināt ar kādu reklāmas kampaņu.)

Īstā pilsoniskā akcijā cilvēki atklāti stājas pretim saviem oponentiem un ir gatavi gan izskaidrot savu pozīciju, gan uzņemties risku, kāds draud par nepakļaušanos ietekmīgajam pretējam viedoklim. ASV pilsonisko tiesību kustība 60. gados bija šāda pilsoniska kustība, arī Baltijas ceļš bija. Savukārt anonīma (pareizāk sakot, neanonīma) iesaistīšanās botnetā vairāk līdzinās ienaidnieka nama durvju kliņķa notriepšanai ar līmi vai kādam citam izjokošanas un dzīves traucēšanas mēģinājumam.

Tanī pašā laikā nevar arī automātiski pieņemt, ka DDoS uzbrukums pats par sevi vienmēr ir kas nosodāms, tāpat kā ir nepareizi nosodīt kādu protesta akciju tikai tāpēc, ka tā nav saskaņota ar pašvaldību. Konkrētās aktivitātes izvērtējumam ir jāizriet no tās satura, nevis formas. Bet saturu veido daudzveidīgie mērķi — tie ir gan vēlme aizstāvēt vārda brīvību un interneta atvērtību, gan centieni ieriebt ASV valdībai, bet dažiem tā vienkārši ir iespēja iesaistīties globālā pasākumā pret «sliktajiem».

Notiekošajos DDoS uzbrukumos nevajag saskatīt vairāk, nekā tie ir. «Anonymous» nav nedz teroristi, nedz miermīlīgi piketētāji. Viņi gluži vienkārši mēģina panākt, ka lietotāji nevar izmantot noteiktu uzņēmumu pakalpojumus, un, to darot, nodrošina sev un «WikiLeaks» publicitāti.

Riskantais attieksmes trūkums

«WikiLeaks» pašlaik pieļauj kļūdu, nepaziņojot, kāda ir organizācijas attieksme pret šiem uzbrukumiem. «Mēs nedz nosodām, nedz atbalstām šos uzbrukumus,» paziņojusi organizācijas preses pārstāve Kristinna Hrafnsone. «Mēs uzskatām, ka tie parāda publisko viedokli par uzbrukumu mērķu rīcību.»

Pienācīga nenorobežošanās no kiberkarotājiem var novest pie tā, ka aizvien vairāk un vairāk cilvēkiem «Anonymous» un «WikiLeaks» kļūs par sinonīmiem; «WikiLeaks» zaudēs savu trauksmes cēlēju un sabiedrības informētāju slavu, ko organizācija savas darbības četros gados ir godam nopelnījusi, un tiks saistīti ar atriebīgu hakeru pulku.

Tam būs ietekme ne tikai tajā, kā pret «WikiLeaks» izturas citi mediji, kuru darbs ir svarīgs publiskotās informācijas izplatīšanā, bet arī uz «WikiLeaks» spēju piesaistīt jaunus dokumentu piegādātājus un tādējādi nodrošināt savu turpmāku pastāvēšanu.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

10 atsauksmes

Šis ieraksts varētu kalpot kā kāda studekosa akademoska kursa darba sadaļa.
1. Viss balstīts uz publiskām publikācijām;
2. Asandža vaina nav pierādīta (nevainības prezumpcija ir atcelta?);
3. Neviens nav identificējis to Anonymous.
4. DDoS nav labs, bet kurs to pirmo uzsāka?
Un ir vēl kaudze jautājumu.

Ja manā rīcība nonāktu vadāma atombumba, es diez vai to atdotu varturiem.

Neviens jau Asandžu nav arī notiesājis. Kurš uzsāka DDoS diez vai ir svarīgi, jo uzņēmumiem, pret kuriem pašlaik tiek raidīti uzbrukumi, nav nekāda sakara ar DDoS, no kuriem cieta WikiLeaks.

Ir gan svarīgi kas uzsāka.
Tik pat labi = provokācija.
Iespējams, ka “uzņēmumiņi” nemaz necieta no visvarenā Asandža.
Nedomāju, ka Asandžam ir kaut kāds sakars ar tiem DDoS. Tie bija viņa atbalstītāji.
Es īsti netaisos strīdēties, jo es uzskatu, ka bija ļoti, ļoti par maz DDoS.

Tas, ka šādos pasākumos iesaistās krakeri (tie, kas ļaunie hakeri) nav pirmais un pēdējais gadījums.

“Ar paziņojumu, ka šī lieta ir politiski motivēta, daudziem pietiek, lai Asandžam piešķirtu juridisku imunitāti dzimumnoziegumos.”

Asanžs dzimumnoziegumu lietā visu laiku pat nav bijis formāli apsūdzēts, un viņu meklēja tikai kā liecinieku. kamēr viņš vēl bija Zviedrijā, policija pati atteicās ar viņu runāt, un lieta uz brīdi tika pārtraukta. tā tika atjaunota vēlāk, citā pilsētā, un ir citi aizdomīgi apstākļi. cilvēki, kas tās uzsākšanu uzskata par drīzāk politiski motivētu, nav obligāti izdarījuši aklu pieņēmumu. tavs raksturojums atklāj tavas simpātijas vienai pusei.

izmantot LOIC vai citus rīkus un piedalīties DDoS uzbrukumā nenozīmē “pievienoties botu tīklam”, jo netiek atdota kontrole pār datoru.

saukt DDoS dalībniekus par hakeriem nav precīzi, jo gandrīz nekas nav jāprot, lai to darītu.

Reņģi, es tātad nedrīkstu izteikt simpātijas kādai no pusēm?

Botu tīkls vienmēr nenozīmē, ka tiek pārņemta kontrole pār citu datoru — šajā gadījumā runa ir par brīvprātīgo botu tīklu. (LOIC Beehive režīmā gan notiek tieši tā — trešajām pusēm tiek dotas tiesības izpildīt komandas.) Savukārt “hakeri” rakstā ir pieminēti vienu reizi, un viņi netiek vienādoti ar DDoS veicējiem.

Savukārt aizstāvot versiju par Zviedrijas izvarošanas lietas saistību ar politiku, Tu izvēlies saskatīt to, ko vēlies redzēt. Tajā, ka Zviedrija tik ļoti vēlas tiesāt Asandžu, amerikāņu pirksta esamība ir pieņēmums, kuru Tu nevari pamatot. Bet ir cits skaidrojums: Zviedrijā ir augsts varasiestādēm ziņoto izvarošanu skaits, bet zems par izvarošanu notiesāto skaits, un Zviedrija iepriekš ir saņēmusi starptautiskus aizrādījumus par lielo neatbilstību. Tādējādi Asandža kā pazīstama cilvēka notiesāšana būtu Zviedrijas atbilde šiem pārmetumiem un ilustrācija, ka notiek darbs pie rādītāju uzlabošanas.

Tā ir politika, bet tāpēc jau nevajag visur amerikāņu sazvērestības saskatīt.

es simātijas vienai pusei izcēlu tāpēc, ka tu pārstāvi “dračījošo neitralitāti”, jo par simpātijām biežāk var spriest tikai pēc tā, kas “spīd cauri”

Laikam neesmu raksta mērķauditorija. Autors savu viedokli pauž aplinkus, mājienu veidā. Un paralēli cenšas spēlēt lielo morāles vāli.

No vienas puses raksts tākā būtu informatīvs, bet īstenībā ir autora viedokļa garš izsmērējums starp rindiņām.

Viedokli parasti var paust trīs teikumos. Kad tas ir izdarīts un visiem ir skaidrs kurā pusē autors nostājies, tad var izplūst garā aprakstā par tēmu.

Nu nepatīk man šitais dzeltenās preses veļas mazgāšanas stils. Es meklēju unsubscribe pogu, lai veicas.

Tieši mēģināju ebay pirkumu apmaksāt tajā rītā, kad paypal bija pārgruzīts.
No sākuma neiebraucu, kas pa lietu, bet google iemetot, uzreiz uzpeldēja ziņu virsraksti, ka ddos uzbrukums paypal, mastercard utt..
īstenībā jau cieš daudzi, ne tikai lielās maksājumu platformas, kaut vai simtiem tūkstošiem sīko tirgotāju, kam galvenais maksājuma veids ir paypal.
Nez cik cilvēki ar MC palika tukšā pie bankomātiem, veikalā pie kases, benzīntankā.. un ja vēl nav skaidras naudas vai alternatīvas kartes..

cloned_pt

05-01-’11 15:09

par Zviedrijas seksuālajiem manjakiem (pareizāk sakot par manjakiem kļūst uzreiz kā iebrauc Zviedrijā) runājot. ar mammas acīm, protams, nezvērēšu, bet ticu cilvēkam, kas stāstīja. proti, ļoti izplatīts peļņas veids studentēm ir sūdzēties par izvarošanām. tas notiekot no rīta pēc pasākuma ar jauniepazītu vīrieti. ultimāts viankāršs – maksā vai es zvanu miličiem. un te, pateicoties likumdošanai, ir vainības prezumcija. vīrietim jāpierāda, ka viņš posmkājis vai galda lampa. tikai tā.
es arī Gulbim ticu, ka tur no inkriminetā nebija ne smakas.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Raita, Jogita, Evija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Saeimā ievēlētais eksprezidents Guntis Ulmanis papildus savai prezidenta pensijai saņems arī itin cienījamo Saeimas deputāta algu. Šis gan nebūt nav dīvainākais amatu apvienošanas gadījums — krietni jocīgāk ir redzēt, ka par Saeimas deputātu strādā ministrs.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Amatu apvienošana: pensionārs, deputāts, ministrs »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas