pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 5. decembris 23:04 14 atsauksmes

Tiesāšanās par personvārdiem

Pases

Novembrī Augstākā tiesa atzina, ka ir jāļauj reģistrēt vārdu «Otto», lai arī pašreizējās formālās latviešu valodas normas šādu rakstību neparedz. Savukārt šomēnes ANO Cilvēktiesību padome apmierināja Leonīda Raihmana prasību pret Latvijas valsti, kurā viņš izteica neapmierinātību ar sava vārda latviskošanu

Abus šos gadījumus vieno tas, ka uzvarējuši ir indivīdu privātie priekšstati par to, kas ir un kas nav pieņemams latviešu valodā. Atšķirība savukārt ir tāda, ka Raihmana prasību noraidīja visas Latvijas tiesas, līdz apmierināja ANO Cilvēktiesību padome, turpretim «Otto» gadījumā latviešu valodas formālie noteikumi zaudēja jau vietējās tiesās.

Raihmana dzīvokļa neaizskaramība

Raihmana gadījumā tiesa atzina, ka Latvijas Republikas pilsoņa Leonīda Raihmana vārda latviskošana ir «patvaļīga iejaukšanās privātajā dzīvē» un tādējādi ir pretrunā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kas noteic: «Nedrīkst patvarīgi vai nelikumīgi iejaukties kāda privātajā vai ģimenes dzīvē, patvarīgi vai nelikumīgi apdraudēt viņa dzīvokļa neaizskaramību vai viņa korespondences noslēpumu vai nelikumīgi apdraudēt viņa godu un reputāciju.»

Oficiāla dokumenta valodas normu piemērošanas salīdzinājums ar pantiem, kuros runāts par dzīvokļa un korespondences neaizskaramību ir vēl viens iemesls, kāpēc šis spriedums ir kliedzošs. Šajā Starptautiskā pakta punktā būtībā runa ir par to, ka indivīdam ir tiesības dzīvot savu dzīvi un netikt traucētam tajā telpā, kas pieder tikai un vienīgi viņam. Citiem vārdiem, valsts nevar likt Raihmanam pašam sevi saukt par Raihmanu un prasīt, lai arī viņš loka vārdu pēc latviešu valodas likumiem. Taču valstij attiecībās ar saviem pilsoņiem neizbēgama ir nepieciešamība pēc zināmas standartizācijas, kas parādās procedūrās, kuras ir izstrādātas valsts un pilsoņu attiecību nodrošināšanai.

Diskutēt, ka prasība pēc, teiksim, ienākumu deklarācijas iesniegšanas noteiktā veidlapā ir līdzvērtīga prasībai locīt vārdu pēc vispārpieņemtajām normām, būtu sofisms. Tanī pašā laikā gan var strīdēties, vai prasība lietot valsts valodu valsts iestādēs arī nav līdzīga rakstura cilvēktiesību pārkāpums. Jo zināms taču, ka vairumā gadījumu cilvēki Latvijā krievu valodu saprot. Un tādējādi atteikšanās runāt krieviski kļūst par bezpreģelu vai nācionālradikālisma izpausmi.

Personas privātuma kodols

Ironiski, ka Augstākās tiesas Senāta spriedums «Otto» lietā tikpat labi būtu attiecināms arī uz Raihmana lietu. Proti, tiesa norādījusi, ka «aizliegums reģistrēt bērnam vārdu Otto nav sociāli nepieciešams un samērīgs» un ka šāds «ierobežojums nav uzskatāms par nepieciešamu demokrātiskā sabiedrībā»:

Senāta ieskatā vārds ir viens no personas privātuma kodola elementiem un saistīts ar personas kā personības apzināšanos un valstij ir jābūt būtiskiem argumentiem, lai ierobežotu vecāku vārda došanas tiesības savam bērnam.

Galu galā, arī Raihmanam Latvijas tiesa tikpat labi būtu varējusi atzīt nelokāmas vārda formas kā «privātuma kodola» nozīmīgumu. Tomēr starp šiem spriedumiem un to pamatojumiem gan pastāv būtiska atšķirība. «Otto» gadījumā iznākumu izšķīra arī tas, ka vārdi «Oto» un «Otto» latviešu valodā ir pastāvējuši paralēli, un ir grūti pamatot, kāpēc daži cilvēki drīkst (drīkstējuši) būt Otto, bet citi nē. Tādējādi runa nav par to, ka tagad varēs reģistrēt vārdu ar, piemēram, trīs «t» burtiem vai kādiem neizrunājamiem simboliem, un, visticamāk, BOČ rVF 260602 arī neietu cauri.

Lai mūs mierina, ka ANO Cilvēktiesību komitejas lēmumam ir rekomendējošs raksturs, un tam nav juridiska spēka. Juridiski saistošā instancē Eiropas Cilvēktiesību tiesā Latvija līdz šim ir uzvarējusi — piemēram, Šiškinu, Mecenas un Kuharecas lietā. Taču arī Raihmana gadījums ir indikators, ka pastāv dažādas apņēmīgas taisnības.

Valodu jūklis un neskaidrība

Cilvēku, kuri sev gribētu izcīnīt līdzīgu taisnību kā Raihmans, netrūkst.

Ir, piemēram, klaida latvieši, kurām pirms kara uzvārds netika pārveidots attiecīgi dzimtei (piemēram, sievietēm bija uzvārdi vīriešu dzimtē), bet tagad noteikumi prasa uzvārdam attiecīgu galotni. Ne viens vien latvietis ir apprecējies ar ārzemniekiem un nevar ārzemju radiem iestāstīt, ka uzvārds latviešu valodā tiek atveidots citādi nekā uzvārds izcelsmes valodā. Un kā gan lai citi to saprastu, ja latviešu valoda ir viena no salīdzinoši nedaudzajām, kur šāda lokālizēšana ir tik plaša.

Tas, ka LR pasē ir paredzēta vieta vārda vēsturiskās formas vai oriģinālformas ierakstam, daudziem vai nu nav zināms, vai arī ir nepietiekams mierinājums. Un kāpēc lai būtu, ja šīs dubultās formas neparādās iedzīvotāju reģistrā un, teiksim, mantojuma vai kādas citas lietās, kur rakstiskās adveides identiskums ir svarīgs, neko daudz nepalīdz.

Skaidras, universālas atbildes par cittautu īpašvārdu atveides/oriģināla saglabāšanas pareizību nav, un daudz kas no valodas normām ir konvencija — un tanī pašā laikā daudzas normas sistemātiski izriet no citām. Piemēram, latviešu valodā darbojas princips, ka vārdus raksta tā, kā runā. Latviešu valodā locījumi ir svarīgi, lai precīzi pateiktu domu. Tāpēc latviešu valodu nevar salīdzināt ar, teiksim, angļu valodu, kur locījumu tādā formā nav.

Un jautājums par personvārdu rakstību neapšaubāmi ir arī subjektīvs — ne tikai tāpēc, ka cilvēki nevēlas situāciju, kurā laulāto draugu uzvārdi pasē atšķiras vai tāpēc, ka pēc latviešu teksta izlasīšanas nevar saprast, kā tīmeklī sameklēt papildu informāciju. Mēs varam arī pastrīdēties, vai «ö» drīzāk skan kā «ē» vai kā «o», vai «í» islandiešu valodā ir īss vai garš un vai pareizi ir Hilerija vai Hilarija. Un, galu galā, vai vecākiem ir saistošs tas, ka valodas noteikumi noteic, kurus burtus drīkst dubultot un kurus nē?

Valodiskais impēriālisms

Latviešu valoda ir gājusi garu attīstības ceļu, kurā svešvalodu īpašvārdi pamazām un aizvien vairāk ir latviskoti, un tas, ka šāda pieeja ir attīstījusies un mūsdienās tiek plaši izmantota, liecina, ka tā darbojas, tā nodrošina izrunas skaidrību un arī saziņas efektīvitāti. Tas, protams, nenozīmē, ka pašreizējie noteikumi ir akmenī cirsti un nekad nemainīsies.

Latvija ir cīnījusies ar Eiropu, kas arī Latvijā par eirovalūtas nosaukumu vēlējās euro; par vārdu atveidi notas Latvijai ir sūtījusi Krievija (turienieši paši gan ir naski uz vārdu rusificēšanu un, piemēram, rakstnieku O. Henriju dēvē par O. Genriju), kā arī EDSO, kam savulaik bijušas pretenzijas pret Valsts valodas likumu.

Atmetot prātīgo argumentu par vārdu nelatviskošanas pragmatiskajiem aspektiem, no ārpuses nākusi prasība ignorēt pastāvošās valodas normas ir impēriāliska. Šī attieksme stāsta, ka latviešu valoda ir «nepareiza», jo neatbilst ārvalstu normām un priekšstatiem. Un par to Latvija ir jātiesā.

Taču šis nav cilvēktiesību jautājums. Šis ir filoloģijas jautājums par valodas loģisko sistēmu un kompromisiem, lai valoda būtu ērta pēc iespējas lielākam skaitam tās lietotāju, nevis nelietotāju.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

14 atsauksmes

Atspēkošu pāris demagoģijas:

1) Uzvarējuši ir nevis indivīdu privātie priekšstati, bet veselais saprāts

2) standartizācija attiecībās ar valsti ir iespējama arī gadījumā, ja indivīds pats nosaka, kā viņu identificēt. Valstij pēc būtības (!) ir pilnīgi vienalga, vai paziņojumu par nodokļa nomaksu adresēt Raihman vai Raihmanam – valstij galvenais ir spēt indivīdu sakomunicēt un to valsts spēj, ja tiek izmantoti tās alfabētā esošie burti (mūsdienās arī cits kodējums vairs nav šķērslis), kā tas ir Raihman gadījumā

3) Vārdus raksta kā runā – salti meli! Piemēram, ēšana vai [taures] pūšana. Iesaku palasīt bērnudārza audzēkņu tekstus, viņi TIEŠĀM raksta kā runā. Kaugan nujau arī aukstskolās raksta kā runā – stūlbā idijote,aistaisi advilkni un aizskarus un vispābā izei no manas izstabas

4) ja tiktu domāts par to, lai valoda ir ērtāka pēc iespējas lielākam skaitam tās lietotāju, tiktu ņemts vērā tās lietotāju viedoklis. Es, tīrasiņu latviete, kura stāv un krīt par savu valodu kā tādu, uzskatu, ka sen jau vajag izbeigt māžošanos ar personvārdu izkropļošanu, tajā skaitā Raihman, kā arī vīriešu dzimtas formas sievietēm – Stars, Liepiņš u.c. Tāpēc, lūdzu, nevajag ļaļa, ka tikai cittautieši tā uzskata. Ne viens vien vietējais arī nicina valodnieku demagoģiju un argumentus no sērijas “ir tā, jo ir tā” vai “ir tā, jo 2×2=5”.

Precizējums – pielikts izlaistie vārdi “beidzot atļaut”: izbeigt māžošanos ar personvārdu izkropļošanu, tajā skaitā BEIDZOT ATĻAUT Raihman, kā arī vīriešu dzimtas formas sievietēm – Stars, Liepiņš u.c.

par VK
diessargi mūs no jāņa rožkalna arī mosties org komentāros

es piekrītu VK noskaņojumam, un man arī nepatīk, ja pūristu preskriptīvisms tiek ietērpts it kā pragmatismā, kas patiesībā kopumā ir kaitīgs un nāk par labu tikai pūristu savtīgajām interesēm tādā veidā, ka ierindo viņus pašus starp īstās un pareizās valodas glabātājiem un pārējos starp neprašām. nitro pats ir viens no tiem, kam simpatizē, teiksim, “ŗ” burti, lai gan pēdējā laikā tos nevar redzēt, bet šajā ierakstā tonis to atgādina virsrakstā par dzīvokļa neaizskaramību. tas varētu būt rotaļīgi, ka ir pieminēts dzīvoklis, lai gan runa patiesībā nav tieši par mājām, bet es neiebilstu nevienam, kas tajā saskatītu ironiju. katrā gadījumā, Latviešu valodu jau tā daudzos gadījumos ir sarežģīti lietot praktiski, jo tai ir neparasti locījumi, reizēm trūkst elementāru lokalizētu terminu, un noteikti tulkojumi uz latviešu valodu vienkārši nav iespējami, neveidojot tizlas formas. bailēs no barbarismiem darināti jaunvārdi pievieno vēl vienu problēmu, un vajadzība pēc tiem, kā arī to darināšanas nianses ir skaidras tikai šauram cilvēku lokam. man ir teikts, piemēram, ka “datne” esot uzskatāmi labāka par “failu”, bet man nekad nav bijušas problēmas lietot vārdu “fails”, un tas ir plaši izplatīts latviešu valodā un starptautiskāks, tāpēc vieglāk pieejams. tas it kā nav pilnīgi korekti atvasināts no oriģinālvalodas, un tāpēc noteiktu valodnieku dēļ formālā kontekstā ir jālieto “datne”, nevis jāatvasina pareizi.

manis rakstītais ir saistīts ar raksta tēmu tā, ka es uzskatu, ka pretestība “otto” un viss pārējais ir skaidra tā paša preskriptīvā un uz pūrisma balstītā impulsa izpausme starp tiem, kam ir gan romantiski priekšstati par latviešu vēsturi, gan vajadzība aizsargāt savas privilēģijas valodas ziņā. tādi cilvēki ir nolaupījuši valodu, jo kontrolē tās oficiālo daļu, kas ir saistoša visiem. man nav iebildumu pret barbarismiem, un es daudz lietoju latviešu valodu, tāpēc man ir niansēta izjūta par to, bet es esmu spiests uzturēt mākslīgu slāni, kas manuprāt nedod citas redzamas priekšrocības ka vien to, ka kādam priviliģētākās pozīcijās par šo slāni ir labāka sajūta kā par alternatīvām. ņemot vērā, ka latviešu valodas lietotāju vispār ir tik maz, veidot optimālas valodas normas ir īpaši svarīgi, līdzīgi kā nabadzīgiem cilvēkiem ir svarīgi taupīt naudu, bet tāds viedoklis nav pietiekami plaši saprasts un ieviests dzīvē

Reņģi, to, vai Tu esi “nepraša”, nenosaka tas, vai Tev tas patīk vai nē. Ja cilvēks, teiksim, aplaudē pēc valsts himnas izskanēšanas, staigā nesukātiem matiem un nelieto nazi un dakšiņu, viņš tos, kuri zina šīs normas, var saukt par “pūristiem”, kuri ir “nolaupījuši” priekšstatus, kā ir jāuzvedas kulturālam cilvēkam, bet tas nav arguments šo normu atcelšanai. Neviens Tev neliedz lietot barbarismus, un Tu vari būt brīvs savā vārdu un valodas formu izvēlē, vari pat būt tāds dumpinieks, ka nelietot punktu teikuma beigās, bet tas nav iemesls, lai vienādotu vienkāršrunu ar literāro valodu.

Es gan ne brīdi neesmu sacījis, ka Latvijas valodnieku darbs vārdu darināšanā ir apmierinošs, līdz ar to “datnes” un citu ne pārāk veiksmīgu vārdu piesaukšana šajā kontekstā ir nevietā. Ja mums ir pilns ar sliktiem latviskojumiem, tas nenozīmē, ka labu latviskojumu nav vai arī ka tie nav vajadzīgi.

Turklāt Tavā argumentācijā ir pilns ar neloģismiem. Valodas lietotāju salīdzinoši nelielais skaits nav iemesls, lai to vienkāršotu, bet drīzāk lai saglabātu, savukārt valodas sarežģītība (“neparastie locījumi”) nozīmē vien to, ka Tev, lai efektīvi sazinātos ar citiem cilvēkiem, tā ir vai nu jāapgūst, vai arī jāizvēlas cita, Tavu spēju līmenim atbilstošāka valoda.

Люди родные, латыши, русские не ведитесь на эту х..ню. Это американская провокация. Сейчас они специально по телеку будут раздувать эту тему, что бы дошло до столкновений между латышами и русскими и до кровопролития. Просто посмотрите кому принадлежат каналы LNT и TV5 Riga. Два года назад эти телеканалы купила американская компания News Corporation. Это ТА ЖЕ САМАЯ компания которая в 2007 за пол года до войны в Южной Оссетии купила главный грузинский телеканал Imedi . Америке нужна война. Они снабжали грузин оружием и подстрекали их напасть на оссетин и российских миротворцев. Затем Американцы всеми силами пытались затащить Грузию в Нато. Неполучилось и теперь они хотят устроить такую же бойню, но уже в натовской стране. А где как не в Латвии? Поетому и прислали этого хмыря из Англии чтобы он тут права качал. Ребята я вас всех очень прошу думайте и не подавайтесь на провокации. Не слушайте не националистов с одной стороны не “правозащитников” с другой. Не позволяйте ненависти проникнуть в сердце. От одной искры начинатся пожар. РУССКИЕ, ЛАТЫШИ, Я ВАС ВСЕХ ЛЮБЛЮ, ДАВАЙТЕ ЖИТь В МИРЕ И СОГЛАСИИ! НАМ НЕЧЕГО ДЕЛИТь!

jautājums par Otto ir loģisks ar adekvātu risinājumu, bet nu Raihmaņonkulis mazliet kautko ir pārpratis. ja reiz te ir šāda kārtība, tad tā ir saistoša visiem, un neko veselībai kaitīgu tajā nesaskatu. protams, katram jau gribas izcelties un būt ļoti īpašam — vīriešu dzimtes uzvārdi sievietēm tak ir stilīgi, vai ne? kā būtu, piemēram, ar Vaira Vīķis-Freibergs? normāls džeks, ne? toties stilīgi.
neesmu tā ļoti iedziļinajies Raihmaņa kunga problēmā (vakar toties garāmejot redzēju viņu ar tādu saraudātu cietēja seju raidījumā pie mamikina), bet ja jau cilvēks vēlas lai vārds rakstītos nu tā kā ir, bez latviskojumiem, tad jau galu galā ir jāraksta Reichmann. jebšu Богатыйчеловек, jeb גביר ?

@niitro: ironiski, ka tu runā par neloģismiem, bet sāc ar nederīgu analoģiju. tevis nosauktās lietas (aplaudēšana pēc himnas u.c.) nav īpaši līdzīgas valodai un nav formāli standartizētas, un tā ir būtiska atšķirība. turklāt tu vienkārši neesi sapratis, ka es mazāku valodas lietotāju skaitu uzskatu par iemeslu pieiet izdzīvošanai pasaulē pragmatiski, nevis smacēt ar ideoloģiski vadītu preskriptīvismu, jo latvieši nav, piemēram, franči, kuri pastāvēs jebkurā gadījumā. kā arī, es varu iemācīties latviešu valodas locījumus tik labi, cik vien vēlos, bet dažādi meklētāji un tamlīdzīgi ar valodu saistīti rīki tos vienalga bieži nesapratīs.

Reņģi, Francija ir labs piemērs. Viņu attieksme pret savu valodu un kultūru ir viens no iemesliem, kāpēc viņi pasaulē ir krietni atpazīstamāki nekā proporcionāli pēc Francijas lieluma, politiskās ietekmes un franciski runājošo skaita varētu sagaidīt. Viņi panāk, ka cilvēki vēlas mācīties franču valodu un ka tās likumu nezināšana un sūrošanās par “grūtumu” nav nekas, ar ko varētu lepoties un uz kā pamata pieteikt karu pret “preskriptīvismu”. Savukārt Latvijā acīmredzot ir jākaunas par valodu un tās īpatnībām.

Cilvēki latviešu valodu apgūs un lietos tad, kad tā viņiem būs nepieciešama, nevis kad tā tiks padarīta tik vienkārša, ka to varēs apgūt vienā dienā.

Kas attiecas uz meklētāju un rīku problēmu, tas ir tehnisks, nevis valodas jautājums. Šī brīža tehniskās problēmas ir muļķīgs iemesls, lai mainītu valodu. Pretējā gadījumā 90. gados būtu bijis nepieciešams atmest garumzīmes, lai arī nepagāja ilgs laiks, līdz diakritisko zīmju rakstīšana vairs nesagādāja problēmas.

ir vismaz 60 miljoni franču un mazāk par diviem miljoniem latviešu, un tā ir būtiska atšķirība. man arī Francijas piemērs ar savu nacionālo apsēstību nekādā veidā nesimpatizē, un man nav iemesla domāt, ka viņiem tas kaut ko īpaši dotu. tā vietā par Franciju ir jādzird kā par vietu, kur daudzi zin tikai franču valodu, un tāpēc viņiem ir problēmas ar ciemiņiem un otrādi. tas arī ir līdzīgāk amerikāņu aprobežotībai kā, teiksim, skandināvu piemēram, jo par ciemošanos skandināvu valstīs ir plaši zināms tieši pretējais, ka ir viegli saprasties, jo viņi prot valodas. skandināvu valstis parasti arī izceļas ar dažādiem dzīves kvalitātes rādītājiem, bet tā vietā tev vairāk patīk Francija ar kaut kādu netveramu atpazīstamību, kuru tu noraksti uz viņu nacionālisma, lai gan tikpat labi tas varētu būt tikai pateicoties bagātīgajai vēsturei.

meklētāji un garumzīmju kodēšana ir būtiski atšķirīgas problēmas. katrā gadījumā, es neprasu atteikties no locījumiem, un man nav saprotams, kāpēc tu par to būtībā murgo. mana nostāja ir, ka malas gadījumos — tādos kā šī situācija ar pasēm vai jaunā terminoloģijā — vajag būt pragmatiskam, nevis nacionāli ideoloģiskam.

Reņģi, mazliet vairāk nopietnības un mazāk pieņēmumu, lūdzu.

Sākotnēji Tu paziņo, ka latviešu valodu ir „sarežģīti lietot praktiski, jo tai ir neparasti locījumi”, bet pēc tam paziņo, ka es, pieminot locījumus, „murgoju”.

Savukārt valodas normu zināšanu un valodas cienīšanu Tu dēvē par „nacionāli ideoloģisku”, lai arī tas no šādas nostājas neizriet. Tāpat manos tekstos nav lasāms, ka es atbalstu nerunāšanu ar ciemiņiem viņiem saprotamā valodā, jo valodas kopšana un laba attieksme pret ciemiņiem savstarpēji neizslēdz viens otru.

Līdz ar to Tavs pienesums šajā sarunā ir tikai birku karināšana Tev netīkamām nostādnēm, tām pretstatot „pragmatismu” — īsto, pareizo, Tevis atzīto pragmatismu, savukārt jebkuras citas puses iespējamos mēģinājumus līdzīgā kārtā atsaukties uz pragmatismu Tu jau pašā sākumā pasludini par „pūristu preskriptīvisma” aizsegu.

Universitātē kritisko domāšanu tiešām tik slikti māca?

tu murgo, runājot par valodas vienkāršošanu, atmetot locījumus, jo es uz to neesmu aicinājis.

tu izteicies atzinīgi par franču pieeju valodai, un problēmas sazināties ar ciemiņiem ir tās konsekvence.

“normu zināšana un valodas cienīšana” konkrētajā gadījumā ar uzvārdiem ir ideoloģiska, tāpat kā ar jaunvārdiem, jo praktiskie risinājumi būtu kompromisi, bet runa ir par ideālo latviešu valodu, kas ir jāuzspiež visiem. piemēram, vienkāršs praktisks risinājums būtu rakstīt pasēs vārdus oriģināljā valodā, transliterēt latīņu alfabētā un transkribēt latviešu valodā, lai būtu skaidra izruna. problēma ar to ir tāda, ka tas ir kompromiss starp Vienīgo Tīro Latviešu Valodu un realitāti, tāpēc “neciena valodu”.

kā arī, tev varbūt būs interesanti zināt, ka nekonkrēta piekasīšanās kritiskajai domāšanai ir Nr. 1 grūtgalvīšu pazīme manā pieredzē, tāpat kā nekonkrēti pārmetumi par neobjektivitāti, neloģiskumu utt. tu varētu mani pārliecināt par pretējo, ja paskaidrotu, kā tieši es neesmu pietiekami kritisks



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sarmīte, Tabita

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Jo «emancipētāks» sieviešu žurnāls, jo šovinistiskāks dzimtes attiecību skolotājs tas ir.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu dzimtes modeļi »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas