pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 18. novembris 16:09 Divas atsauksmes

Īrijas krīze, Latvijas krīze

Īrijas un Latvijas finanšu krīzes stāsti ir visai līdzīgi. Tie atgādina, ka mūsu vājā ekonomika nav nekāds izņēmums, kas radies noteiktu partiju politiķu nekompetences vai nolaidības dēļ — «trekno gadu» kļūdas tika pieļautas arī citviet, un arī citviet valstis par tām maksā.

Kas notika ar Īriju?

90. gados Īrijas ekonomika uzplauka, eksporta rādītāji bija labi, un zemo nodokļu dēļ Īriju par ražošanas vietu izvēlējās daudzas ārvalstu kompānijas. Iestājoties Eirozonā, kritās procentu likmes, un kredīti kļuva lēti. Tas savukārt izraisīja kredītēšanas palielinājumu. Šie kredīti tika izlietoti nekustamā īpašuma celtniecībā un tirgošanā. Līdzīgi kā Latvijā, naudu kredītiem bankas aizņēmās ārvalstīs (veidojās norēķinu konta deficīts), un valstī tādējādi ieplūda pamatīga finanšu straume, kas deva arī pienācīgu nodokļu artavu, kas, līdzīgi kā Latvijā, valdībai nelika koncentrēties uz citiem nodokļu ieņēmumu veidiem.

Nekustamā īpašuma burbulim kādreiz ir jāplīst, jo cenas nevar mūžīgi celties. Kad tas notiek, izrādās, ka ļoti daudzi kredītņēmēji nespēj segt savas saistības, savukārt bankām tas nozīmē nespēju atgūt atpakaļ naudu un tātad likviditātes problēmas. Nekustamo īpašumu zemām krītot, bankas tos nevar pārdot par tādu naudu, lai atgūtu aizdoto finansējumu. Turklāt, panīkstot nekustamo īpašumu nozarei, krietni sarūk arī nodokļu plūsma, ko tā citkārt valsts budžetā ienesa. Bezdarba palielināšanās dēļ vairāk naudas ir jāizmaksā pabalstos, bet mazāk naudas var iekasēt nodokļos.

Latvija var priecāties, ka mums ir tikai viena vietējā komercbanka — «Parex». Mēs zinām, kas notiek tad, kad tāda iestāde nonāk grūtībās. Bankas glābšanā ir jāiegulda daudz naudas, tas rada pamatīgu deficītu budžetā, un pieaug valsts parāds. (Protams, pastāv iespēja ļaut bankai sabrukt, tikai diemžēl nekur tuvumā valstis šādos eksperimentos nav iesaistījušās, līdz ar to ir grūti pārbaudīt, kādas ir sekas lielas bankas sabrukumam.)

Kamēr latvieši skābā priekā klausās ziņas par skandināvu banku lielajiem zaudējumiem Latvijā, Īrija ir nācionālizējusi vai daļēji nācionālizējusi četras komercbankas, tajās nāksies ieplūdināt līdz 50 miljardiem eiro. Īrijas budžeta deficīts šogad var sasniegt 32 procentus no IKP.

Kalvītis un Šlesers nebija oriģināli

Igaunijas iestāja eirozonā nākamā gada 1. janvārī ir labākais atgādinājums mums, cik ļoti atšķirīgu rezultātu 20 gadu laikā ir iespējams sasniegt ar līdzīgām starta pozīcijām. Mēs tagad varam skumji ņirgāties par «trekno gadu» un «gāzi grīdā» sludinātājiem, tikai atcerēsimies, ka viņiem ir bijuši attiecīgi skolotāji, un Latvijas finanšu situācijā nudien nav nekā unikāla. Eiropas valstu dažādās pašreizējās situācijas parāda, kur ir bijuši ekonomiski gudri valsts vadītāji un kur — ne tik ļoti, un pēdējo ir bijis itin daudz.

Tie, kas kļūdas pieļāva, ir jāsoda, un vēlēšanās tas zināmā mērā arī notika. Nav pamata sacīt, ka tajā laikā ar valsti viss bija pilnīgā kārtībā un ka viņi nevar būt atbildīgi par burbuli, kam ļāva augt. (Citā interpretācijā Kalvītis nudien nevienam neko sliktu nenodarīja, jo viss notika pats no sevis.) Tomēr ir pamats skepsei, ka gadījumā, ja pirms krīzes pie varas būtu citi politiskie spēki, šodienas likstu nebūtu. Pretējā gadījumā 2006. gada kampaņā citām partijām būtu vajadzējis norādīt uz Tautas partijas un Pirmās partijas kļūdaino ekonomikas politiku, un ekonomikas jautājumiem vajadzēja būt plaši pārstāvētiem pirmsvēlēšanu diskusijās. Tomēr aktuālāki bija citi jautājumi, jo ekonomika šķita attīstāmies, un, pateicoties šim neapstrīdētajam priekšstatam, Kalvītis otro reizi kļuva par premjeru.

Tāpēc ir jāpārstāj koncentrēties uz tā laika personībām un jāpadomā par tā laika politiku. 2004. — 2008. gada Latvijas politiku vadīja laikmeta gara ietekmētas ilūzijas par ceļiem uz ekonomisku labklājību, un to noslēgums bija atmošanās reālitātē. Karte ar eirozonas valstu budžeta deficītiem to parāda jo labi.

Eirozonas valstu budžeta deficīts


— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Divas atsauksmes

Vēl jau nevar zināt, vai igauņi būs īpaši laimīgi par eiro. Pagaidīsim kādu gadu, pirms viņus apsveikt.

2G, nedomāju, ka eiro sabruks. Jebkurā gadījumā, pašlaik viņu veiksme vairāk ir nevis tas, ka tika iekšā zonā, bet gan tas, ka spēja izpildīt kritērijus un tātad parādīt labus ekonomikas stabilitātes rezultātus, ko novērtē investori.

Ar eiro jau vispār ir tā, ka Grieķijai un arī tai pašai Īrijai šī valūta ir sanākusi drīzāk kā lāsts. Abās valstīs tas atraisīja kredītēšanas bumu, kas savukārt bija viens no iemesliem dzīvošanai pāri saviem līdzekļiem. Tomēr, ja Igaunija ir līdz šim spējusi īstenot gudru politiku, ir zināms pamats cerēt, ka arī eiro eiforija to neiznīcinās.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Paziņojums masu saziņas līdzekļiem

1. aprīlī oficiāli darbu sāk ziņu aģentūra M.ORG. Valstī plosās krīze, sabiedrībā aizvien vairāk pieaug neapmierinātība, un tādos izšķirošos laikos īpaši svarīgi kļūst mediji. Šāds svarīgs medijs būs M.ORG, kas lasītājus nodrošinās ar svarīgāko informāciju un analīzi, lai tie varētu patstāvīgi pieņemt lēmumus straujajā mūsdienu dzīvē, kurā katra diena ir jauns izaicinājums.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu darbu sāk ziņu aģentūra M.ORG »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas