pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 18. novembris 16:09 Divas atsauksmes

Īrijas krīze, Latvijas krīze

Īrijas un Latvijas finanšu krīzes stāsti ir visai līdzīgi. Tie atgādina, ka mūsu vājā ekonomika nav nekāds izņēmums, kas radies noteiktu partiju politiķu nekompetences vai nolaidības dēļ — «trekno gadu» kļūdas tika pieļautas arī citviet, un arī citviet valstis par tām maksā.

Kas notika ar Īriju?

90. gados Īrijas ekonomika uzplauka, eksporta rādītāji bija labi, un zemo nodokļu dēļ Īriju par ražošanas vietu izvēlējās daudzas ārvalstu kompānijas. Iestājoties Eirozonā, kritās procentu likmes, un kredīti kļuva lēti. Tas savukārt izraisīja kredītēšanas palielinājumu. Šie kredīti tika izlietoti nekustamā īpašuma celtniecībā un tirgošanā. Līdzīgi kā Latvijā, naudu kredītiem bankas aizņēmās ārvalstīs (veidojās norēķinu konta deficīts), un valstī tādējādi ieplūda pamatīga finanšu straume, kas deva arī pienācīgu nodokļu artavu, kas, līdzīgi kā Latvijā, valdībai nelika koncentrēties uz citiem nodokļu ieņēmumu veidiem.

Nekustamā īpašuma burbulim kādreiz ir jāplīst, jo cenas nevar mūžīgi celties. Kad tas notiek, izrādās, ka ļoti daudzi kredītņēmēji nespēj segt savas saistības, savukārt bankām tas nozīmē nespēju atgūt atpakaļ naudu un tātad likviditātes problēmas. Nekustamo īpašumu zemām krītot, bankas tos nevar pārdot par tādu naudu, lai atgūtu aizdoto finansējumu. Turklāt, panīkstot nekustamo īpašumu nozarei, krietni sarūk arī nodokļu plūsma, ko tā citkārt valsts budžetā ienesa. Bezdarba palielināšanās dēļ vairāk naudas ir jāizmaksā pabalstos, bet mazāk naudas var iekasēt nodokļos.

Latvija var priecāties, ka mums ir tikai viena vietējā komercbanka — «Parex». Mēs zinām, kas notiek tad, kad tāda iestāde nonāk grūtībās. Bankas glābšanā ir jāiegulda daudz naudas, tas rada pamatīgu deficītu budžetā, un pieaug valsts parāds. (Protams, pastāv iespēja ļaut bankai sabrukt, tikai diemžēl nekur tuvumā valstis šādos eksperimentos nav iesaistījušās, līdz ar to ir grūti pārbaudīt, kādas ir sekas lielas bankas sabrukumam.)

Kamēr latvieši skābā priekā klausās ziņas par skandināvu banku lielajiem zaudējumiem Latvijā, Īrija ir nācionālizējusi vai daļēji nācionālizējusi četras komercbankas, tajās nāksies ieplūdināt līdz 50 miljardiem eiro. Īrijas budžeta deficīts šogad var sasniegt 32 procentus no IKP.

Kalvītis un Šlesers nebija oriģināli

Igaunijas iestāja eirozonā nākamā gada 1. janvārī ir labākais atgādinājums mums, cik ļoti atšķirīgu rezultātu 20 gadu laikā ir iespējams sasniegt ar līdzīgām starta pozīcijām. Mēs tagad varam skumji ņirgāties par «trekno gadu» un «gāzi grīdā» sludinātājiem, tikai atcerēsimies, ka viņiem ir bijuši attiecīgi skolotāji, un Latvijas finanšu situācijā nudien nav nekā unikāla. Eiropas valstu dažādās pašreizējās situācijas parāda, kur ir bijuši ekonomiski gudri valsts vadītāji un kur — ne tik ļoti, un pēdējo ir bijis itin daudz.

Tie, kas kļūdas pieļāva, ir jāsoda, un vēlēšanās tas zināmā mērā arī notika. Nav pamata sacīt, ka tajā laikā ar valsti viss bija pilnīgā kārtībā un ka viņi nevar būt atbildīgi par burbuli, kam ļāva augt. (Citā interpretācijā Kalvītis nudien nevienam neko sliktu nenodarīja, jo viss notika pats no sevis.) Tomēr ir pamats skepsei, ka gadījumā, ja pirms krīzes pie varas būtu citi politiskie spēki, šodienas likstu nebūtu. Pretējā gadījumā 2006. gada kampaņā citām partijām būtu vajadzējis norādīt uz Tautas partijas un Pirmās partijas kļūdaino ekonomikas politiku, un ekonomikas jautājumiem vajadzēja būt plaši pārstāvētiem pirmsvēlēšanu diskusijās. Tomēr aktuālāki bija citi jautājumi, jo ekonomika šķita attīstāmies, un, pateicoties šim neapstrīdētajam priekšstatam, Kalvītis otro reizi kļuva par premjeru.

Tāpēc ir jāpārstāj koncentrēties uz tā laika personībām un jāpadomā par tā laika politiku. 2004. — 2008. gada Latvijas politiku vadīja laikmeta gara ietekmētas ilūzijas par ceļiem uz ekonomisku labklājību, un to noslēgums bija atmošanās reālitātē. Karte ar eirozonas valstu budžeta deficītiem to parāda jo labi.

Eirozonas valstu budžeta deficīts


— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Divas atsauksmes

Vēl jau nevar zināt, vai igauņi būs īpaši laimīgi par eiro. Pagaidīsim kādu gadu, pirms viņus apsveikt.

2G, nedomāju, ka eiro sabruks. Jebkurā gadījumā, pašlaik viņu veiksme vairāk ir nevis tas, ka tika iekšā zonā, bet gan tas, ka spēja izpildīt kritērijus un tātad parādīt labus ekonomikas stabilitātes rezultātus, ko novērtē investori.

Ar eiro jau vispār ir tā, ka Grieķijai un arī tai pašai Īrijai šī valūta ir sanākusi drīzāk kā lāsts. Abās valstīs tas atraisīja kredītēšanas bumu, kas savukārt bija viens no iemesliem dzīvošanai pāri saviem līdzekļiem. Tomēr, ja Igaunija ir līdz šim spējusi īstenot gudru politiku, ir zināms pamats cerēt, ka arī eiro eiforija to neiznīcinās.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Mētra, Evelīna, Aurēlija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Tramvajā iekāpa vecenīte ar kaudzi no egļu skujām darinātu priekšmetu. Pirms Janka bija paspējis nopētīt viņas jocīgos atribūtus, vecenīte jau bija visiem pastāstījuse, ka, redz, kaimiņiene nomirusi un viņai tagad jābrauc uz bērēm.

Visu ceļu Janka skatījās vecenītē. Viņas sejā bija lasāma tā vilinošā un sērajam notikumam varbūt tik neatbilstošā sejas izteiksme, kas raksturīga vien izvadītājiem un zārka nesējiem/kapa racējiem. Tramvajs smaržoja pēc egļu skujām un daudzi skatījās uz dekoratīvajiem groziem, kas no šīm skujām bija nopīti, un bēdu nebija nevienam.

Tuvojoties pieturai, vecenīte sarunāja, lai Janka palīdzētu viņai skujas izcelt no vagona. «Nu, što, koļitsa? Koļitsa, da?» viņa smaidot jautāja, redzēdama Jankas mocības ar asajiem priekšmetiem. Taču drīz jau viss bija galā un vecenīte, apkrāvusies ar nesamajiem, aizsoļoja uz nebūtības pasauli.

Bet Janka, iedams savās gaitās, pasmaidīja, jo pirmo reizi bija dzirdējis vārda «koļīties» lietojumu bez šļirces pieskaņas. Semantika ir laba lieta.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu bēres »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas