pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 27. oktobris 11:53 Divas atsauksmes

Politiskais žests olimpiādē

No kreisās: Pīters Normans, Tomijs Smits un Džons Karloss

Foto: Associated Press

1968. gada Mehiko olimpisko spēļu 200 metru skriešanas čempions Tomijs Smits pašlaik izsolē piedāvā savu zelta medaļu. Medaļa gan nav vērtīgākā piemiņas lieta no sacīkstēm, un Smita uzvara nebūt nav tas, ar ko šīs olimpiskās spēles iegāja vēsturē. Apbalvošanas ceremonijā T. Smits kopā ar trešās vietas ieguvēju Džonu Karlosu gaisā pacēla melnos cimdos tērptas dūres, tādējādi protestējot pret rasismu.

Plaši publicētais attēls, kurā viņi abi stāv uz podesta ar melno spēka (black power) sveicienu, kļuva par viņu zvaigžņu un posta stundu. Viņi tika padzīti no olimpiskā ciemata, izslēgti no ASV izlases un olimpiskajās spēlēs vairs atgriezties nevarēja. Tomēr tagad sportisti par savu tā laika uzdrošināšanos tiek godināti un pieminēti ar labu vārdu.

Melnādaino pilsonisko tiesību cīņa

1968. gadā tika noslepkavots Mārtins Luters Kings, bet turpinājās cīņa par afroamerikāņu pilsoniskajām tiesībām. Šajā laikā tika panākts rasu, reliģijas un nacionālās piederības diskriminācijas aizliegums, piešķirtas balsošanas tiesības melnādainajiem, liberālizēta imigrācijas likumdošana, vienlīdzīgojot iebraukšanas tiesības ASV dažādu rasu un valstiskās izcelsmes cilvēkiem, aizliegta diskriminācija pārdotot vai izdodot dzīvojamās platības.

No 60. gadu beigām līdz 70. gadiem populārs bija politiskais sauklis par melno spēku, kas uzsvēra rasu lepnumu un iestājās par melnādaino cilvēku kolektīvo interešu īstenošanu un vērtību veicināšanu. Melno spēkam bija daudzveidīgi politiskie mērķi — no pretestības apspiešanai rases dēļ līdz plašam sociālam, politiskam un ekonomiskam separātismam.

Trīs sportisti

Mehiko olimpiādes 200 metru skriešanas sacīkstēs pirmo vietu ieguva amerikānis T. Smits, kurš arī uzstādīja pasaules rekordu, otro baltādainais austrālietis Pīters Normans, bet trešo — amerikānis Dž. Karloss.

P. Normans atbalstīja savu amerikāņu kolēģu protesta akciju, un visi trīs pie saviem treniņtērpiem bija piesprauduši Olimpiskā cilvēktiesību projekta nozīmīti. Olimpiskais cilvēktiesību projekts bija organizācija, kuras mērķis bija iestāties pret rasu segregāciju ASV un citviet pasaulē (tai skaitā Dienvidāfrikā ar tās aparteīda režīmu), kā arī pret rasismu sportā kopumā.

«Kad es uzvaru, es esmu amerikānis, nevis melnādainais amerikānis. Kad izdaru ko sliktu, viņi mani sauc par negro,» pēcāk skaidroja T. Smits. «Mēs esam melnādainie un ar to lepojamies. Melnā Amerika sapratīs, ko mēs šonakt izdarījām.»

Izsvilpšana un atgriešanās goda vietā

Kad sportisti atstāja pjedestālu, skatītāji viņus izsvilpa. Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents Averijs Brandedžs asi iestājās pret olimpisko spēļu politizēšanu un panāca, ka amerikāņu sportisti tiek atskaitīti no olimpiskās komandas. (Pēc notikušā solidāru izrādīšanos atļāvās arī 400 metru skrējiena uzvarētāji Lī Evanss, Lerijs Džeimss un Rons Frīmens, kas uz pjedestāla stāvēja ar melnām beretēm galvā, bet to Olimpiskā komiteja pieļāva un viņus nesodīja.)

Arī mājās abi sportisti saņēma daudz kritikas par savu rīcību, viņu žests tika salīdzināts ar nacistu sveicienu, viņi nepatiesi tika apsūdzēti par dalību radikālajā organizācijā «Black Panther Party», kā arī tika izstumti no sporta elites. Vienīgi apbalvojumus viņiem neatņēma, jo ASV nevēlējās zaudēt punktus cīņā ar PSRS par to, kuram vairāk medāļu.

T. Smits vēlāk nodarbojās ar amerikāņu futbolu, kļuva par fiziskās kultūras pasniedzēju un treneri. Dž. Karloss turpināja sportista gaitas vieglatlētikā un arī drīz vien nonāca futbolā, taču ceļgala traumas dēļ karjera bija jābeidz. 1982. gadā viņu darbā pieņēma 1984. gada Losandželosas olimpisko spēļu rīkotājkomiteja, lai viņš uzturētu sakarus ar melnādaino kopienu un popularizētu sacīkstes. Kopš 1995. gada viņš strādā par vieglatlētikas treneri.

Arī P. Normans par savu atbalstu kolēģu cīņai tika sodīts. Par spīti labajam rezultātam, viņš netika iekļauts 1972. gada Minhenes olimpisko spēļu komandā. Ar skriešanu viņš nodarbojās arī turpmāk, līdz 80. gadu vidū guva traumu, kuras dēļ gandrīz zaudēja kāju. Viņš sāka dzert un sirga ar depresiju, un sapņoja vien par to, lai Austrālijas olimpiskā komiteja viņu atzītu. To viņš gan nesagaidīja, un 2000. gada Sidnejas olimpiādē viņš bija vienīgais austrāliešu olimpietis, kurš nebija iekļauts goda apļa veicēju VIP komandā. 2006. gadā P. Normans nomira no sirdslēkmes. Bērēs viņa zārka nesēji bija T. Smits un Dž. Karloss. Viņi paši savā starpā vairs diez ko nesatiek un abiem ir atšķirīgi stāsti par to, kas īsti notika 1968. gada 16. oktobrī un kura ideja šī akcija bija.

2005. gadā Sanhosē valsts universitāte, kurā amerikāņi bija mācījušies, atklāja statuju, kurā T. Smits un Dž. Karloss attēloti uz pjedestāla ar savu sveicienu. Zīmīgi, ka otrās vietas pakāpiens, ko ieņēma P. Normans, atstāts tukšs. Viņa vieta ir paredzēta apmeklētājiem, lai arī viņiem dotu iespēju iestāties par līdztiesību. Īsi pirms P. Normana nāves tapa filma Salute, kas ir stāsts par 1968. gada notikumiem un P. Normana lomu tajos.

T. Smits nu pārdod savu zelta medaļu, cerot par to savākt vismaz 250 tūkstošus dolāru. Melnais cimds piedāvājumā neietilpst, tas pa šiem gadiem ir pazudis.

***

Starp citu, gaisā paceltās dūres nozīmi nosaka konteksts. Pamatā to izmanto kreisi noskaņotu kustību (anarhistu, komunistu, marksistu, pacifistu, u.c.) pārstāvji, un tās nozīme ir solidaritāte, spēka demonstrācija vai nepakļaušanās. Pasvītrojot žesta nozīmes kontekstualitāti, jāpiezīmē, ka to ir izmantojuši arī pretējās puses — balto spēka (white power) ideoloģijas pārstāvji.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Divas atsauksmes

Paldies par šo rakstu. Šķiet, kaut kur iekš Youtube ir redzēts arī notikuma videoieraksts.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Gunārs, Vladimirs, Gunis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Jorga Haidera mašīna pēc avārijas:Jorga Haidera mašīna pēc avārijas. Foto:Reuters

Austrijas galēji labējā politiķa Jorga Haidera nāve bija nevis nelaimes gadījums uz ceļa, bet gan Izraēlas slepenā dienesta «Mossad» darbs. To uzzināju meklējot, kādas markas mašīnu nelaimīgais politiķis izmantoja savā pēdējā braucienā.

Ikvienu skaļu notikumu var skaidrot ar sazvērestības teorijām, un Jorgam Haideram nebija jābaidās, ka viņa nāve būs izņēmums. Ļaudis, kam nepatīk ebreji, Izraēlas nepatiku pret galēji labējā politiķa uzskatiem uzskata par pietiekamu pamatojumu, lai uzskatītu, ka viņu nogalināja Izraēlas aģenti.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Jorgu Haideru nogalināja «Mossad» »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas