pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 15. oktobris 01:20 8 atsauksmes

Čīles kalnrači un mediju notikums

«Latvijas mediji un sabiedrība maz izprot starptautiskos notikumus,» atsaucoties uz ekspertu stāstīto par Čīles kalnraču sāgu, secinājusi aģentūra LETA.

Pasaules ziņu relatīvi zemajam svarīgumam Latvijas mediju dienaskārtībā netrūkst labu piemēru. Tomēr ir muļķīgi šo apgalvojumu pamatot ar salīdzinoši nelielo uzmanību, kas pie mums tika pievērsta stāstam par Čīles kalnračiem. Citu valstu mediju uzmanība kādam jautājumam nebūt nav svarīgākais ziņas kritērijs.

Futbola čempionāts un dabas katastrofa

Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura studiju programmas «Žurnālistika» vadītāja Anda Rožukalne stāstīja, ka pasaules medijos Čīles kalnraču liktenim cilvēki sekojuši līdzi emocionāli, jo šo cilvēku izglābšana bijusi ir unikāls notikums. Bet Latvijā šiem notikumiem līdzi sekots vienaldzīgāk nekā futbola čempionātam vai dabas katastrofai.

«Latvijas mediji kalnraču izglābšanu parādīja bez konteksta, nepastāstīja, kā tika pieņemts lēmums glābt cilvēkus, kā zinātnieki iesaistījās šajos procesos. Tādu stāstu, kas iesaistītu un cilvēkiem liktu aizdomāties, nebija. Latvijā tika paradīti tikai pēdējie fakti pēc konteksta,» stāstīja A. Rožukalne.

Būtībā viņa pārmet, ka Latvijas mediji šo mediju notikumu par pārāk ievērības cienīgu neuzskatīja. Viņa pat nepieļauj domu, ka mums tas varētu nebūt tik būtiski— ja neskaita to, ka labi uzrakstīti stāsti ir interesanti, vienalga, cik tāla aprakstītā problēma ir no lasītāja ikdienas dzīves.

Mediju notikums

Globālajiem medijiem, pēc kuru pieejas A. Rožukalne tā ilgojas, Čīles kalnraču piedzīvojumi, esot iesprostotiem šahtā vairāk nekā 600 metrus zem zemes, bija perfekts mediju notikums.

Vairāk nekā divus mēnešus bija regulārs materiāls, par ko vēstīt: kā strādniekiem sokas, kā par viņiem virszemē esošie mēģina rūpēties, sūtot lejā nepieciešamās preces; kā rit darbi pie tuneļa rakšanas, kā tiek izveidota kapsula, pa kuru viņi viens pēc otra tika nogādāti virszemē. Šāds notikums kopā ar tā turpinājumiem un papildinājumiem ir ērti rādāms un stāstāms ziņās, tādējādi nodrošinot šim stāstam vietu masu saziņas līdzekļu saturā. Tas ir viens no būtiskākajiem ziņu atlases kritērijiem. Arī strādnieku izcelšanu virszemē rādīja televīzijas tiešraidē.

Skaidrs, ka par mediju notikumu šo varēja padarīt arī Latvijā, tomēr, lai tas būtu atzīstams par pietiekami svarīgu nacionālo mediju dienaskārtībā, tam tomēr trūka skaidras ietekmes dimensijas.

Būtu vietā vaicāt, kāpēc tik relatīvi maz uzmanības tiek pievērsts bīstamo ķīmikāliju noplūdei Ungārijā, kas ir viena no pēdējos gados lielākajām ekoloģiskajām katastrofām Eiropā. Var gribēt, lai vairāk tiek runāts par situāciju Tuvajos Austrumos, jo, ka tur sāksies reāls konflikts, to jutīsim mēs arī šeit. Var norādīt uz visai neieinteresēto ziņošanu par karu Afganistānā, lai arī tur taču karo arī mūsu pašu karavīri.

Bet Čīles kalnrači? Vai fakts, ka nekad nekur citur šāda līmeņa glābšanas operācija nav notikusi, tiešām ir pelnījis vairāk uzmanības nekā pāris plašus avīžu rakstus? Vai tas, ka šonedēļ gan «Diena», gan «Neatkarīgā Rīta Avīze» viņu atsvabināšanu izvēlējās par pirmās lapas tēmu, tiešām ir maz? (Arī «Latvijas Avīze» ceturtdienas numurā šo tēmu arī pieteica pirmajā lapā, lai arī ne tik redzami kā «Diena» un NRA.)

Ačgārnie solidāritātes mērījumi

Otra eksperte, sociālantropoloģe Agita Lūse savos spriedumos ir vēl kategoriskāka. Viņa saistībā ar šo tēmu uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem jau ilgu laiku ir raksturīgs solidāritātes trūkums ar nelaimē nonākušajiem.

Diez vai nejušana līdzi mediju izvēlētiem notikumiem ļauj izdarīt secinājumus par solidāritātes līmeni. Tas būtu pirmām kārtām jāmērī konkrētajā sabiedrībā — dažādu grupu iekšienē, starpgrupu attiecībās. Vai mēs ziedojam naudu, vai palīdzam svešiem cilvēkiem, kam uz ielas kļuvis slikti, vai iesaistāmies protesta akcijās, it sevišķi, ja tās saistītas ar jautājumiem, kas mūs pašus tieši neskar. Skaidrs, ka daudzos šajos un vēl citos aspektos Latvijas sabiedrībā varētu vēlēties daudz uzlabojumu, bet par solidāritāti stāsta citādi dati, nevis attieksme pret mediju vēstīto vai mediju satura izvēle. Šodien tā ir Čīle, rīt Gazas josla, parīt Abhāzija. Cilvēki taču cieš visur.

Un tikai sociālantropologs Klāvs Sedlenieks pateica, ka cilvēkus vispirms interesē tuvu un aktuālu notikumu ziņas un Čīles kalnrači nebija ne tuvi, ne aktuāli, turklāt Latvijā šajā laikā bija pietiekami daudz interesantu notikumu, kuriem cilvēki sekoja līdzi. Mums taču nav pat raktuvju, kam iebrukt, līdz ar to pašu šī notikuma būtību Latvijas sabiedrība spēj uztvert tikai pastarpināti.

Varoņi vai izdzīvojušie

Čīles kalnrači ir cilvēki, kas nu ir ieguvuši savas 15 minūtes slavas. Viņi tiek saukti par varoņiem, taču tā gluži vienkārši ir laipnība par viņu ilgajām un pamatīgajām ciešanām. Vai ar to vien, ka esi izdzīvojis grūtībās, tu kļūsti par varoni?

Manuprāt, varonis ir kāds, kurš kaut ko izdara citu labā. Cilvēks, kurš izglābj kādam dzīvību, iespējams, riskējot vai pat apzināti atdodot savējo. Cilvēks, kurš saglabā kādus cēlus principus apstākļos, kuros viņam nav pārspēka. Varonis ir pilots, kurš nosēdina lidmašīnu nepiemērotos un sarežģītos apstākļos tā, ka pasažieri paliek dzīvi. Droši vien sportists, kurš izcīna olimpiādē medaļu, tādējādi noslēdzot garu treniņu un sagatavošanās kursu, arī ir varonis. Citiem vārdiem, varonis ir kāds, kurš izdara kaut ko labu, ja konkrētajā situācijā to izdarīt ir grūti vai arī tā prasa upurēšanos.

Bet Čīles kalnrači ir varoņi tikai tāpēc, ka tika izglābti. Par to Stīvs Džobss viņiem uzdāvinājis «iPod» mūzikas atskaņotājus. Par to futbola klubi Madrides «Real» un Mančestras «United» viņus ir ielūguši apmeklēt savas spēles klātienē. Par to kāds čīliešu uzņēmējs viņiem katram piešķīris 10 tūkstošus dolāru, savukārt kāda grieķu firma piedāvājusi ceļojumu uz Vidusjūru. Par to ASV prezidents Obama ir aizsūtījis apsveikumu, kurā pavēstījis, ka viņu izdzīvošana ir iedvesmojoša visiem.

Pirms vairāk nekā diviem mēnešiem šie 33 vīri bija parasti melnstrādnieki, bet tagad viņus uz pieņemšanu ir ielūdzis prezidents Sebastjans Pinera un apsolījis sarkano paklāju (un ir par ko, jo pēc veiksmīgās izpestīšanas operācijas viņa reitings ir kāpis). Daudziem no šiem vienkāršajiem ļaudīm tas būs viņu dzīves zvaigžņu brīdis — spožs vērdiņš, kas iekritis rokās tieši pēc tam, kas noslēdzies viņu dzīves baisākais posms. Tagad būs dažas intervijas masu saziņas līdzekļiem, daži televīzijas šovi, kāds varbūt uzrakstīs grāmatu.

Bet tad jau mediju notikums būs beidzies, un būs citas traģēdijas un citi varoņi.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

8 atsauksmes

Varonība jau var būt ne tikai aktīva darbība, bet arī ciešanu izturēšana nesalūstot.

Jūsu komats

15-10-’10 13:39

“Bet Latvijā šiem notikumiem līdzi sekots vienaldzīgāk nekā futbola čempionātam vai dabas katastrofai.” – vai pirms nekā nevajag komatu? un ja nevajag, tad kāpēc?

2G, ja kritērijs ir ciešanas, tad ir visai ciniski vienas ciešanas uzskatīt par lielākām nekā citas. (Nav runa par izdzīvošanas situācijas pielīdzinājumu iegriešanai ar nazi pirkstā.) Tomēr ir zīmīgi, ka par varoņiem nesauc uz Sibīriju un lēģeriem izsūtītos vai, teiksim, cilvēkus, kuri kādu laiku pavadījuši gūstā un pēc tam atbrīvoti.

Lai kādu varētu saukt par varoni, ir nepieciešama izvēles dimensija, proti, ka cilvēkam bija iespēja iet citu ceļu, neuzņemties tādu smagumu un neizdarīt kādu labu darbu citiem. Čīles kalnračiem šādas izvēles nebija. Viņi bija vien negadījuma upuri, kuriem pietika rūdījuma izturēt.

Jūsu komat, komatu tur nevajag, jo tas ir salīdzinājums.

Vērelklub

16-10-’10 05:54

Grāmatas un filma noteikti būs, kā tad bez tā, jo jau kāds ārzemju medijs par to ziņoja. Viņi pat savā starpā ir noslēguši līgumu, ka neviens nedrīkst ļoti sprēgāt un pārlieku izmantot pāšreizējo stāvokli. Skatīsimies, cik ilgi tad ārzemju mediju interese noturēsies.

Pēdējās rindkopās ir tā patiesība — latvietim varonis ir TV šķībi dziedošais, nevis kaut kur tālu no bedres izlīdušais.

Mr. Serge, tādam pretstatījumam nav pamata. Izglābtu cilvēku neatzīšana par varoņiem nenozīmē izpratni, ka varonis ir kāds cits, kurš šo nosaukumu pelnījis ir vēl mazāk.

Turklāt vārdam “varonis” ir arī citas nozīmes: ‘tēls mākslas darbā’ (piemēram, grāmatas varonis) un ‘cilvēks, kas piesaistījis uzmanību’ (dienas varonis). Līdz ar to šķībi dziedošais var būt “varonis”, bet ne jau varonības nozīmē.

Mr Confedaanc

21-10-’10 07:39

Tā, ka jums epastu nevar īsti nosūtīt, ievietošu šeit: http://i56.tinypic.com/24fa1aa.jpg Plaģiāts vai slēptā reklāma? :)

Paldies! :)
E-pasta problēma bija, bet nu ir novērsta.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Raita, Jogita, Evija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Viena no pazīmēm, kas liecina, ka no sociālisma esam pārcēlušies uz kapitālismu, ir tas, ka mainījusies attieksme pret naudu. Lai gan ļaudīm naudas nekad nav gana daudz, tomēr, ja runa ir par sīkām naudas summām, atšķirība ir jūtama.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu santīms uz ietves »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas