pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 10. oktobris 23:45 6 atsauksmes

Geju sišana un labie darbi

Belgradas praids

Lasīju par vardarbīgo Belgradas praidu un domāju — daudzi no tiem, kas tur vicināja krustus un dūres, kliedza naidīgus saukļus un lauzās cauri policijas kordoniem, taču uzskata, ka dara labu darbu. Un tie, pret ko viņi vēršas vai kas viņiem šīs ieceres īstenot neļauj, ir sliktie.

Daļai cilvēku atbildība par sabiedrībā notiekošo izpaužas arī šādi. Tāpat kā viena no tolerances izpausmēm ir, ka vienkārši apnicis karot pret tiem, kas nepatīk.

Nevienaldzības nevēlamās izpausmes

Sabiedrība, kurā ir maz vienaldzības un daudz laba darīt gribēšanas, izklausās pēc sabiedrības, kādā būtu patīkami dzīvot. Tu zinātu, ka gadījumā, ja Tev uz ielas kāds uzbruks, citi cilvēki neies garām, bet metīsies aizstāvēt. Trolejbusā cilvēki neizliksies, ka neredz, kā pāris metru attālumā darbojas kabatzagļi, bet nekavējoties uz to norādīs. Pajautājot cilvēkam ceļu, Tu būtu drošs, ka Tev atbildēs, nevis paies garām kā tukšai vietai, turklāt patiešām pateiks īsto virzienu.

Homoseksuālisms cilvēkiem nepatīk, jo viņi tajā saskata ko amorālu un tāpēc apkarojamu — tāpat kā, piemēram, zagšanu, ielu piedrazošanu, nepieklājīgu uzvešanos sabiedriskās vietās, slepkavošanu. Līdz ar to arī geju sitēji un zākātāji, vismaz pēc viņu pašu uzskata, pieder pie tādas sabiedrības daļas, kam nav vienaldzīgs apkārt notiekošais un kas cīnās pret morāli nosodāmām cilvēku izpausmēm.

Nav zināms, vai sitēji un zākātāji tikpat aktīvi novērš arī citas nebūšanas — vai cīnās pret noziedzību un palīdz vecenītēm pāriet pāri ielai. Iespējams, ka citi labie darbi nav tik «interesanti» un saistoši, lai tajos iesaistītos. Bet vismaz par šo lietu viņi ir gatavi cīnīties līdz asinīm, turklāt arī pret policiju, kas nozīmē vēl lielāku bīstamību.

Viņiem aizliegums iet un iztrenkāt seksuālo minoritāšu gājiena dalībniekus izklausās tāpat kā citiem cilvēkiem izklausītos aizliegums darīt to, kas kārtīgam cilvēkam jādara.

Valsts māca labā un sliktā izpratni

Arī varasiestādes, kas vismaz formāli pārstāv demokrātisku ideoloģiju (atzīst, ka cilvēki drīkst brīvi pulcēties un izteikt savus uzskatus un ka cilvēku dažādās orientācijas nevar būt par iemeslu, lai viņiem būtu jācieš), dara savu darbu. To uzdevums ir nepieļaut vai novērst sabiedriskās kārtības traucēšanu, sodīt kārtības pārkāpējus un nodrošināt pārējiem tās tiesības, kuras viņiem garantē likumdošana. Ironiskā kārtā tas, ka daļa sabiedrības piekrīt ne visam, ko valsts aiztāv, šajā brīdī nav izšķiroši svarīgi.

Tā ir liela māksla — mainīt publiskos uzskatus. Sabiedrībās, kurās pie iestādēm savulaik ir bijušas zīmes «Whites Only» un «Colored», tās nav pazudušas pašas no sevis. Valsts ir aizliegusi cilvēkiem citus šķirot pēc rasēm (tāpat kā pēc dzimuma, vai vecuma, vai tautības), un rūpējusies, lai šis aizliegums tiktu ievērots.

Homoseksuālisma gadījumā uzdevums ir vēl grūtāks, jo geju nīdējiem viņi nevis vienkārši nepatīk — viņi ir arī amorālitātes izpausme. Savukārt amorālitātes stāstu uztur tradīcijas, kas lielā mērā noteic valdošos uzskatus, kā arī tādas ietekmīgas institūcijas kā baznīca, kam ir savi uzskati par pareizo. Racionāla diskusija par šādiem jautājumiem ir sarežģīta.

Tolerance un vienaldzība

Homoseksuālisms tāpēc vēl ilgi pastāvēs kā viens no pretēji interpretētiem jautājumiem. Vieniem praidā gājēji būs kā bērni, kuriem lielie puikas atņem pusdienu naudu, bet citiem viņi būs lielie huligānpuikas, kuri dara pāri citiem un nodarbojas ar provokācijām.

Nevajag rēķināties, ka tolerance šajā vai kādos citos jautājumos attīstīties pati no sevis. Tāpat kā jaunais laiks, arī tā nenāks, ja ļaudis to nevedīs. Tomēr tolerance dažkārt ir tikai eifēmisms cilvēku vienaldzībai. Cilvēku nediskriminēšana var arī nenozīmēt viņu nešķirošanu, bet gan to, ka negribas karot un negribas nepatikšanas. Tāda tolerance ne ar ko neatšķiras no garām paiešanas, redzot cilvēku, ko uz ielas sit vai aplaupa.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

6 atsauksmes

Prātā nāk teiciens “ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem”. Hitlers arī bija pārliecināts par savas rases un tautas dievišķo pārākumu, un ka veido ne tikai utopisku Vāciju, bet visu pasauli.

“Viņiem likās, ka tā ir pareizi” ne tikai nav attaisnojums, tas ir vainu pastiprinošs apstāklis, jo mēģina attaisnot ne tikai konkrēto, bet (netieši) arī ikvienu citu noziedzinieku visā pasaules vēsturē. Bezatbildīgi ļauties zemiskākajiem dzīvnieka instinktiem nav “sociāla atbildība”.

Modus Operandi, es mēģinu saprast, kā viena un tā pati rīcība vienu un to pašu motīvu vadīta vienā gadījumā ir laba (vismaz attaisnojama), bet otrā nē.

Teiksim, naudas izspiedējs uz ielas no kāda agresīva aculiecinieka dabū pa muti. Mēs zinām, ka naudas izspiedējs ir sliktais, bet tas, kurš pret viņu vērsies, ir labais. Tur nav daudz diskusiju. Pieļauju, ka daudzi noziedznieki šo nodarbi arī nepiekopj tāpēc, ka uzskatītu to par ko cēlu.

Un tad ir homoseksuālisms: parādība, pret kuru attieksme sabiedrībā nav tik vienprātīga kā pret naudas izspiešanu. Racionāls, sekulāri noskaņots indivīds otru cilvēku cienīs neatkarīgi no tādiem atribūtiem kā orientācija, jo tajā, kā viņš konkrētu cilvēku vērtē, šādi formāli atribūti nav būtiski. Savukārt reliģiski noskaņots cilvēks to redzēs pilnīgi citādi. Viņš redzēs grēcīgumu, izlaidību un tamlīdzīgi. Varam jau teikt, ka tā ir reliģijas problēma, tomēr reliģija ir pārlieku ietekmīga institūcija, lai tās sludinātos uzskatus atstātu tādā “viņi tā domā, bet tas nav nopietni” formā.

Šādā situācijā labākais, ko var gaidīt, ir formāla tolerance. Proti, klusējoša atļauja seksuālajām minoritātēm un viņu draugiem iet gājienā, nelienot kauties. Bet nosodījums pret praidā gājējiem un viņu nepieņemšana saglabāsies arī tādā gadījumā.

Izpratne par sabiedriski labiem un sliktiem darbiem ir sociāli veidota, un, ja sabiedrībā ir ietekmīgas institūcijas, kuru izpratne par to noteiktos jautājumos krasi atšķiras, tad atšķiras arī secinājums, kura puse šajā strīdā ir “Hitlers”. Katrai pusei ir atbilde, bet tās atšķiras, un es nezinu, kā ir iespējams nonāks pie vienprātības.

Agresīva rīcība ir attaisnojama, ja vēršas pret noziegumu, kurā ir upuris, un ir ar samērīga ar nodarīto. Arī naudas izspiedēju, pieķertu nozieguma izdarīšanas brīdī, nedrīkst nogalināt, jo viņa noziegums nav tik smags, ka būtu pelnījis tādu soda mēru.

Ne geju seksuālā orientācija, ne viņu demonstrācijas nevienam neuzbrūk un ar varu neko neuzspiež. Protams, ka vienmēr būs cilvēki, kas vēlēsies šādos brīžos pieturēties pie autoritāru režīmu uzskata, ka viedokļa paušana var skaitīties uzbrukums, ja šis viedoklis pietiekami nesakrīt ar viņējo, bet, pat ja tā būtu, šāds “noziegums” nav samērīgs ar fiziska uzbrukuma “sodu”. Pret vārdiem jācīnās ar vārdiem, ar fizisku spēku — tikai pret fizisku spēku.

Modus Operandi, stāsts ir nevis konkrēti par geju sišanu kā neproporcionālu reakciju, bet vēršanos pret viņiem jebkurā formā, kas izsaka viena cilvēka negatīvo attieksmi pret otru. Līdz ar to runa ir nevis par ekstrēmu izrēķināšanos, bet gan par pašu iespējamo kādās ideoloģiskās vai reliģiskās sistēmās balstītu pārliecību, ka gejs ir slikts cilvēks. Un ka tikai tāpēc,ka viņš ir gejs, viņam kaut kas nepienākas.

Atgriežoties pie Belgradas praida, cilvēki, kas devās kauties, jau bija tikai viena daļa no tiem, kuriem pret notikušo bija iebildes. Ja kādi citi stāv malā ar krustu un viņu uztverē šie gājēji ir izvirtības svinētāji, tad tas ir tikai mazliet labāk, nekā tas, ka praidistus piekauj. Kaušļiem un tiem, kas “cīnās ar vārdiem”, kā Tu saki, šajā cīņā ir daudz kā kopēja: viņiem nav vienalga, un viņi cīnās ar to, ko uzskata par ļaunumu. Viņi ir tikpat sociāli atbildīgi, kā tie, kas citiem aizrāda par konfekšu papīriņu mešanu zemē. Bet citiem savukārt tieši viņi ir ļaunums.

Domāju, ka agresivitāte pret praidistiem un attieksme pret gejiem ir divas dažādas lietas. Homīši ir sabiedrības daļa, pret kuru citādību sabiedrība gan neizjūt īpašu tīksmi, bet citādi izturas pietiekami toleranti. Agresivitāte, manuprāt, sakņojas apstāklī, ka praidisti cenšas izsist šai grupai īpašas privilēģijas.
Ir milzums sabiedrības grupu, kas nedzīvo tik labi kā citas grupas, vai gribētu lielākas privilēģijas, kuras valsts tām nespēj sniegt.
Piem. tie paši pensionāri, vientuļās māmiņas, invalīdi, čigāni, bezdarbnieki un šie ir tikai vienkārši, vairuma akceptēti piemēri.
Dzīvē ir daudz un dažādu, lielu un mazu diskrimināciju. Uz daudzām balstās sabiedrība – likumi. Daudzas diskriminācijas ir sabiedrībā daudz maz akceptētas (prasības pēc izglītības, valsts valodas zināšanām), daudzas strīdīgas ( piem. diskriminācija pēc radniecības, politiskās vai reliģiskās piederības).
Un te uzrodas “pediņi” ar savu gājienu, kurus neviens citādi neaiztiek, kas ir izglītoti, labi pelnoši un nu prasa īpašu attieksmi, kad drošību par savu nākotni nejūt pārāk daudzi no mums.
Tas ko gribu teikt, ka tolerance pret citām sabiedrības grupām palielināsies, ja paša pārstāvētā grupa jutīsies nediskriminēta un droša par savu nākotni.

niitro, nevaru piekrist. Manuprāt tieši tas, kā tu paud savu viedokli arī nosaka, vai tava darbība ir uzskatāma par sociāli atbildīgu, vai nē. Atceroties to pašu zelta likuma “mazo brāli” — “kas būs, ja visi tā darīs”. Ja šādas robežas nav, tad apzīmējumam “sociāli atbildīgs” praktiski pazūd nozīme — ikviens, kurš sevi ir pārliecinājis, ka viņa vēlmes sakrīt ar visas sabiedrības vajadzībām, kļūst morāli attaisnots rokas pacelšanā pret katru, kurš kaut ko dara vai saka pretēji.

kvass, kas tad ir šīs “īpašās privilēģijas”, ko viņi prasa? Kas no geju prasītā ir tāds, kas jau nav ikvienai no tavām pieminētajām soc. grupām? Es tik daudz esmu dzirdējis par “īpašu privilēģiju” prasīšanu, bet tā arī neviens nav varējis tā skaidri pateikt, kas tad ir šīs ekskluzīvās privilēģijas, ko “zilie” pieprasa tikai sev un nevienam citam.

Un tā nav “diskriminācija” darba piedāvājumā pieprasīt īpašības vai iepriekšējus sasniegumus, bez kuriem darbinieks nespēs kvalitatīvi pildīt savus pienākumus. Diskriminācija ir tikai tad, kad tiek ņemti vērā “parametri”, kas uz darbu vispār neattiecas — ēšanas paradumi, matu krāsa, seksuālā orientācija, tautība, mīļākā krāsa u.tml.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Gunārs, Vladimirs, Gunis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Dažkārt šķiet tik neiespējami noticēt, ka tu nevari paveikt kādu darbu vai realizēt kādu nodomu, jo tas vienkārši nav tavos spēkos. Tad cilvēks cīnās, ārdās, kārpās un nezina, ka darbība patiesībā ir neauglīga.

Redz, Tev jau nav kaut kur acu skatienā minimizēts lodziņš, kas parāda pašreizējo atmiņas un procesora lietojumu, lapošanas faila izmēru un akumulatoru stāvokli. Tāpēc čaklākie strādā tikmēr, kamēr vai nu aizmieg, vai noģībst, bet pārējiem sistēmas stāvokļa paziņošanas programmas vietā ir savu reālo spēju apzināšanās ilūzija un slinkums kā garīgos un fiziskos mehānismus saudzējošs faktors. Parasti gan cilvēkam ir krietna rezerve starp to līmeni, kad sistēma ziņo par procesu darbības apdraudējumu pārliekas noslodzes dēļ un to, kad sistēma uzkaras.

Tieši tas šajā visā rodams cilvēciskais faktors – nezināt, kur patiesībā ir robeža un novilkt to pašam. Tāpēc cilvēks – tā būtībā ir sistēma ar neierobežotām iespējām. Vieni savā modifikācijā neiekļauto iespēju neesamību noliedz, citi noliedz to esamību pārējiem, bet ir daži, kas paši raksta un meklē servisa pakas un uzlabojumus. Cilvēks var visu – ja vien viņam palaimējas vai, tieši otrādi, nelaimējas zaudēt apjautu, ka viņš kaut ko vienkārši nevar.

Šodien visu rīta cēlienu mēģināju koncentrēt skatienu uz melniem burtiem ar baltu fonu. Saprotot, cik bezcerīgi tas bija, varu droši teikt, ka zinu, par ko pašlaik runāju.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu mehānika »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas