pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 12. septembris 11:52 Viena atsauksme

Korāns un vārda brīvība

Terijs Džonss: Burn a Koran day

Mācītājs Terijs Džonss. Foto: AFP

Šonedēļ savas 15 minūtes pasaules slavas ieguva kāds kristiešu fundamentālists no Floridas, kurš bija piedraudējis sadedzināt kaudzīti ar Korāna sējumiem, lai protestētu pret islāmu.

Par plānoto dedzināšanu satraucās ne tikai musulmaņi, bet arī augstas amatpersonas gan ASV, gan citās valstīs. Terijs Džonss, kura draudzē ir vien saujiņa ģimeņu, pēkšņi bija kļuvis par vienu no pasaules ietekmīgākajiem cilvēkiem, kuram zvana ASV aizsardzības ministrs un pie kā vēršas prezidents. Šī vīra rokās bija sabojāt visu, ko Vašingtona pēdējos gados bija darījusi, lai uzlabotu attiecības ar islāma pasauli.

Spriedze atgādināja 2005. un 2006. gada gada notikumus, kad dāņu laikraksts «Jyllands-Posten» publicēja karikatūras par pravieti Muhamedu. Arī toreiz musulmaņu sašutums bija globāls, un vēl gadu vēlāk šīs karikatūras izraisīja vardarbīgas protesta akcijas.

Vienu provokāciju slavē, otru — peļ

Vienu no 12 «Jyllands-Posten» karikatūrām bija zīmējis Kurts Vestergārds, kurš šonedēļ Potsdamā saņēma «M100» mediju balvu — tā viņam tika piešķirta par to, ka viņš nebija pakļāvies musulmaņu draudiem un izmantojis savas tiesības izteikt savus uzskatus. K. vestergārds Muhamedu bija uzzīmējis ar spridzekli turbānā.

Balvas pasniegšanas pasākumā piedalījās arī Vācijas kanclere Angela Merkele, kura veltīja atzinīgus vārdus māksliniekam. «Eiropa ir vieta, kur karikatūristam ir atļauts zīmēt ko tādu,» sacīja A. Merkele. Viņa uzsvēra, ka šajā gadījumā nav svarīgi, vai zīmētais ir gaumīgs un vai tas palīdz vai traucē.

Šādā veidā viņa norādīja uz toreizējā konflikta būtību: K. Vestergārda aizstāvēšanai nav tiešas saistības ar viņa mākslinieciskā veikuma novērtējumu. Eiropas laikraksti, kas, skandāla laikā solidārizējoties «Jyllands-Posten» karikatūras pārpublicēja, to darīja nevis tādēļ, ka viņiem būtu ļoti paticis attēlotais vai tāpēc, ka viņiem riebtos musulmaņi: nē, tie vienkārši pateica, ka mūsu priekšstatu par publicējamo vai nepublicējamo noteic kādi citi kritēriji, nevis musulmaņu sašutums. Līdzīgi arī ņirgāšanās par kristietības vai kādiem citiem cienītiem simboliem Eiropā, mazākais, netiktu uzskatīta par gaumīgu, tomēr nav iedomājams, ka tā varētu izraisīt tādu vardarbību.

Savā runā A. Merkele teica arī, ka mācītāja Džonsa iecere dedzināt Korāna sējumus ir «necieņa, pat pretīga un vienkārši nepareiza»; tā ir pretrunā ar reliģiskās cieņas principiem.

A. Merkele aizstāvēja K. Vestergāda provokāciju, bet vērsās pret T. Džonsu, lai arī vienīgā atšķirība starp Muhameda karikatūrām un Korāna dedzināšanu ir tā, ka karikatūras ir četrus piecus gadus sena pagātne, bet viņas runas brīdī Korāna dedzināšanas pasākums vēl nebija atcelts. Arī kristīgajam radikālim Džonsam bija tiesības rīkot savu ultimatīvo akciju. It sevisķi jau tāpēc, ka viņš dzīvo ASV.

Vārda lielā brīvība

Ja pasaulē ir kāda valsts ar ekstrēmu izpratni par vārda brīvību, tad tās ir Amerikas Savienotās Valstis. To nodrošina ASV Konstitūcijas 1. labojums, kas noteic:

Kongress nevar izdot likumus [..], kas ierobežo vārda brīvību vai preses brīvību, vai cilvēku tiesības mierīgi pulcēties un vērsties pie valdības ar petīcijām par pārestību kompensēšanu.

Šo teikumu dēļ vārda brīvība ASV ir teju vai absolūta. Kamēr Eiropas valstīs pastāv aizliegumi, teiksim, noliegt holokaustu, ASV tiesas atzīst arī nacistu tiesības izteikt savus uzskatus. ASV nekas nedraud par nācionālā karoga dedzināšanu un dažnedažādām pašizpausmēm, kas kādam var būt aizskarošas.

Tikai tādā gadījumā, ja tiesa atzīs, ka tava izteiksme rada tiešus draudus citiem vai arī likuma varai, tava brīvība tiks ierobežota. Tikām, kamēr Kukluksklana dalībnieks cilpu uzsien savā pagalmā, nevis kāda melnādainā durvju priekšā, viņš to var darīt. Līdzīgi arī T. Džonss savas baznīcas teritorijā Korānu var dedzināt, cik vien vēlas, kamēr vien šo akciju nepārceļ pie kādas mošejas — tādā gadījumā to jau varētu uzskatīt par tiešiem draudiem.

Mēs nedrīkstam viņu dēļ

Tomēr musulmaņiem, un it musulmaņu radikālajiem un ietekmīgajiem spēkiem, ir cita izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst. Viņu vērtība ir viņu reliģija, nevis sekulāras un demokrātiskas valsts viena no pamata idejām — iespēja izpaust savus uzskatus.

Rietumvalstīs vārda brīvība tiek nodrošināta, ja vien tā nepārkāpj cita cilvēka brīvību. Un reliģiozajiem musulmaņiem ir cits uzskats par to, ko nozīmē pārkāpt robežas.

Musulmaņi globālizētajā pasaulē vairs nav kādu tālu, svešu valstu iedzīvotāji, viņi ir mūsu civīlizācijas sastāvdaļa, pat ja joprojām dzīvo Tuvajos Austrumos vai Indonēzijā. Un arī daļa no tiem, kas dzīvo Rietumos, saglabā daudz ko no savas kultūras priekšstatiem par labo un slikto, pieļaujamo un nepieļaujamo un rīcības stratēģijām, sastopoties ar nepieļaujamo.

Mēs esam tuvu klāt pienākušo atšķirīgo kultūru atšķirību ķīlnieki. Mēs savā teritorijā vairs nevaram sacīt to, ko gribam, jo to cilvēku draudi, kam mūsu sacītais nepatīk, ir pārlieku lieli. («Jyllands-Posten» publikācijas dēļ pamatīgas problēmas bija ne tikai K. Vestergādam vien, bet visai Dānijai.) Mūsu likumdošana mums atļauj runāt, bet tā mūs neaizsargā no tās pasaules, kurai ir citi uzskati un kura pieprasa cieņu pret sevi. Rietumi saņem atmaksu par savu imperiālismu.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

Izliecies

19-09-’10 00:04

Vispār jau pizģec, ka šamie iedomājas, ka viņu reliģija ir kaut kas augstāks par jebko citu :>



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Dzirkstīte, Anta, Antonija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Šodien «Dienā» raksts par e-bibliotēku, un jaušams, ka projekta populāritātes kāpums ir gājis rokrokā ar šaubām par lietotāju datu drošību un autortiesību jautājumiem.

Mlēģinājām noskaidrot, kas notiek ar ietotāju datiem. Vai tie ir drošībā? Un kā vispār kam tādam var uzticēties?

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu e-bibliotēka — peļu slazds? »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas