Rīga nav velosipēdistiem pati ērtākā pilsēta. Dome šogad gan sasparojās uzbūvēt veloceliņu no centra uz Berģiem, celiņi ir arī no Imantas uz Vecīgu, no Mežaparka uz Vecmīlgrāvi un vēl daži. Tomēr arī tas nav daudz.
Bet, kamēr pilsēta pārkārto prioritātes, cilvēki rīkojas, un celiņus veido paši. Ar krītiņiem zīmēts un krāsots celiņš līdz pirmajam lietum ir iekārtots Miera ielā.
Ik pēc dažiem metriem ir uzzīmēts velosipēds, turklāt velosipēdiem ir atšķirīgi modeļi un attēloti arī dažādi aksesuāri, piemēram, gaismiņas. Šur tur ir uzvilktas arī bultiņas, kas parāda, ka īstais virziens ir uz Dailes teātra pusi, nevis otrādi.
Jāteic gan, ka riteņbraucēju un gājēju iespējas sadalīt telpu šis risinājums neko daudz neuzlabo, jo ietves tomēr ir ierobežotā šaurumā, un gājējiem nav pārlieku lielas bijības ne pret oficiāliem, ar nenomazgājamu krāsu iezīmētiem celiņiem, ne pret krīta strīpām.
Pa nakti celiņu zīmējušie ļaudis nav rēķinājušies arī ar to, ka no rīta atbrauks mašīnas un paņems atpakaļ to, kas tām pienākas, proti, visu. (Ceļazīme šajā vietā mašīnām uz ietves stāvēt atļauj.)
Kad pa ietvi starp gājējiem tomēr izložņāts un nonākts Miera, Brīvības un Šarlotes ielas krustojumā, sagaida uzraksts, kas retā latviešu valodas dialektā vēsta: «Turpini tālāk pa šauro balto strīpiņu!!! Zienient viens etru un būs labi!»
— Janks
Raksturvārdi: ieraudzīju, rīga, velosipēds
Atsauces saite: http://mosties.org/atsauce/1289/
Kas tas ir par dialektu?
Tas ir “dialekts”.
The Dialekts.
Ielas dialekts YO!
tā laikam tā @iRideRiga akcija
Jā, tā ir daļa no Survival Kit.
Pirms gadiem trim četriem bija laiks, kad ar biedriem drūmos ziemas vakarus pavadījām, klausoties aktuālo atklājumu — eksistenciālu grupu Apziņas parazīti. Mēģinājumi reflektēt par šīs mūzikas tematiku un jēgu parasti beidzās ar secinājumiem, ka «Apziņas parazītu» nosaukšana par savu iecienīto grupu būtiski iespaidotu nosaucēja publisko statusu, savukārt šīs mūzikas publiska atskaņošana varētu būt varas realizēšanas mehānisms pār tiem, kam vismaz iesākumā grūti izturēt pašnāvnieku stāstiņus. Ne velti kāds Tumšās kultūras portāla apmeklētājs norādīja, ka esot klausījies viņu albumu «Dievs ir miris», taču nervi nav izturējuši. Savukārt es toreiz domāju — nez, vai viņi izvilks līdz nākamajam pavasarim?
Laiki mainījušies, mēs esam izauguši un kļuvuši veci, sajūtu karte ir rediģēta, taču G/G AP nosaukums joprojām atgādina par tā laika pelēkajām dienām, asftalta naktīm, abrazīvajiem mirkļiem un nespodrajām idejām.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu apziņas parazīti »
Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
E-pasts: redakcija-at-mosties-org
