pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 3. septembris 12:34 8 atsauksmes

Brīdinājumi par sliktu žurnālistiku

Journalism Warning Labels

«Man šķiet savādi, ka mediji uzmanīgi brīdina par saturu, kas saistīts ar seksu, vardarbību vai necenzētu leksiku, bet nepastāv marķēšanas sistēmas nevīžīgai žurnālistikai vai cita veida apšaubāmam saturam,» raksta Toms Skots.

Viņam ir risinājums: etiķetes, ko līmēt laikrakstos, lai brīdinātu par ziņām, kas tapušas, pārkopējot preses relīzes, sabiedrisko attiecību uzņēmumu sponsorētiem «pētījumiem», neuzticamu, apšaubāmu avotu izmantošanu, mēģinājumiem slēpt redakcijas vai autora pozīciju vai stingrības trūkumu žurnālistu attiecībās ar intervējamajiem.

Esmu iztulkojis T. Skota radītās etiķetes latviski — tās tagad var izdrukāt uz līmējošā papīra un doties brīdināšanas misijās. Prese gan nav vienīgais mediju veids, kas pakļaujams šāda veida «pēcapstrādei», un arī televīzijas un interneta portāli tāpat ir pelnījuši savus marķējumus un brīdinājumus.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

8 atsauksmes

Vērīgo lasītāju klubiņš

03-09-’10 13:24

Ainārs un LIDOSTA!!

Nau ko patērēt “masu” medijus, tad arī nebūs problēmas.

Vai tik pareizāk nebūtu

“Žurnālistam nav izpratnes par aplūkoto tēmu”

nevis

“Žurnālistam par aplūkoto tēmu nav izpratnes”

?

Mani vairāk Latvijas medijos kaitina kas cits. Raksts sākas ar skaļu virsrakstu, kurš tālāk tekstā tiek apgāzts/pārfrāzēts. Un pats teksts nav garāks par pāris teikumiem, lai gan lielākoties pietiktu ar vienu teikumu – virsrakstu. Gandrīz nekur nav rakstu, kur žurnālists būtu iedziļinājies tēmā.

extropy, nedomāju, ka viens variants ir “pareizāks” par otru — atšķirība ir niansēs.

Holms, mans pēdējā laika favorīts ir Tehniskā apskate beidzas traģiski. Radoši paplašina vārda “traģēdija” nozīmi.

Holmss žurnaļugas laikam domā, ka cilvēki tālāk par virsrakstu nelasa.

prese pēdējo piecu gadu laikā ir degradējusies. jaunie žurnaļugas no skolas soliņa tikuši pie rakstīšanas savas smadzenes ir atstājuši uz plauktiņa lai nesamaitājas. es neatminos kad es pēdējo reizi esmu lasījis intervijā uzdotu žurnālista jautājumu – “vai jūs to varat pamatot?”. intervējamais var pateikt debesu brīnumus un neviens žurnālists pat neprasīs lai pamato. nu pateica pēcis, ka mēs ejam dibinā ar virsskaņas ātrumu, super, piekabina virsrakstu “dibinā” un atiet skaitīt tirāžu. bet pajautāt – kādi makro- un mikroekonomiskie rādītāji liecina par iešanu dibinā neviens nevar. es nojaušu, ka pat ja uzdos šādu jautājumu – nesapratīs atbildi. un tāpēc neprasa.

Citētā ideja nav slikta, bet man akurāt ir radušās aizdomas, ka tu pats par šo ideju pārāk daudz sapriecājies un pārāk ātri pasniedzi tālāk. Varēji nedaudz vēl padomāt un pagremot, jo līdz galam vairākus no tiem uzrakstiem nesapratu un ar Wikipedia informāciju Latvijā neviens īpaši neaizraujas.

Mr. Serge, ja Tu nesaprati, tad jāpadomā un jāpagremo ir Tev, nevis man.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Ar interesi palasīju Jura Kažas un viņa sabiedroto bezcerīgos mēģinājumus diskutēt ar oponentiem, kuri par katru cenu pasaules skaidrojumos mēģina iekļaut reliģiskus konceptus.

Pastāv populārs pastāsts par 19. gadsimta matemātiķi un astronomu Pjēru Laplasu. Kad viņš Napoleonu Bonapartu iepazīstināja ar savu darbu «Debesu mehānika», Napoleons viņam prasījis: Kā tas nākas, ka jūs esat uzrakstījis grāmatu par visuma sistēmu, bet ne reizes neesat minējis tā Radītāju? Uz to Laplass atbildējis: «Man nebija nepieciešamības pēc šādas hipotēzes.»

Pat ja šī atgadījuma norise droši vien ir ne līdz galam akurāti fiksēta un izskaidrota, zinātnieki kopš tā laika ne reizi vien ir izteikušies, ka pasaules skaidrošanā dievišķās iejaukšanās arguments ir lieks. Tomēr arī reliģiju sekotāji neatsakās no pretenzijām uz pasaules skaidrošanu. Cilvēka prāts ir spējīgs vienlaikus atbalstīt divus konfliktējošus uzskatus, tai skaitā apvienot reliģisko un zinātnisko skaidrojumu, tāpēc nav pārsteidzoši ne tas, ka ir reliģiozi zinātnieki, ne arī tas, ka ir ticīgie, kuri zinātniskus skaidrojumus vēlas izpušķot ar pārdabisko.

Patiesas pārliecības vai mīļā miera labad tapušu mēģinājumu atrast zinātnes vietu reliģijā un reliģijas vietu zinātnē netrūkst, taču tie ir un paliek sevis mānīšana un nepateikšana līdz galam. Par to var palasīt arī žurnālā «The New Republic» pirms vairākiem Čikāgas universitātes bioloģijas profesora Džerija Koina aplūkotajā šo centienu pārskatā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Reliģijas un zinātnes nesavietojamība »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas