Medijos aizvien biežāk redzama politiskā korektuma izpausme, saucot čigānus par romiem. Tas saistāms ar mēģinājumu izvairīties no nievājoša tautības nosaukuma, tā vietā izvēloties neitrālāku. Tomēr šāda vārdu mainīšanas pieeja ir vien nīkulīgs mēģinājums izlikties par diskriminācijas izskaudējiem, kamēr reālu mēģinājumu novērst problēmu nav.
Latviešu valodā ir daži ar izcelsmi un tautību saistīti vārdi, kas atzīti par aizvainojamiem vai, mazākais, pārprotamiem, un tamdēļ publiskajā telpā tiek ierobežots to lietojums. Tomēr ar vārda «čigāni» izslēgšanu no publiskās runas viņiem palīdzēts daudz netiks.
Šķiet, visplašāk zināmais no aizvainojošajiem vārdiem ir «žīdi», vēsturiskais ebreju nosaukums, kura nozīme antisemītiskas politikas un arī 2. pasaules kara seku dēļ mūsdienās ir mainījusies no vispārpieņemta tautības apzīmējuma līdz lamuvārdam. Vispirms nacisti rūpīgi strādāja, lai radītu žīdiskā boļševisma konceptu, pret ko jācīnās. Savukārt pārkrievošanas un krievisko kadru popularitātes laikā, kas bija pēc kara, iebraucēji vārdā «žīds» saklausīja līdzību ar krievisko negatīvās nokrāsas vārdu «жид».
Leišiem ar valodas sargāšanu gāja labāk, viņiem ebrejs joprojām ir «židas», un neviens viņiem par to nepārmet. Savukārt mums ir strikts dalījums — vidējā latvieša neiztrūkstošais antisemītisms, kas parādās ikdienas privātajās sarunās, ļauj saglabāt dzīvu vārdu «žīds», kas parāda visu, ko latvietis par ebrejiem domā, turpretim publiski viņš saka «ebrejs», jo zina, ka citādi dabūs pa kaklu.
Ebreji par žīdiem pieklājīgā latviešu valodā vairs nevar būt, jo savu darbu ir izdarījusi gan nacistu, gan komunistu valodas politika, nozīmes ir piešķirtas un konteksti bijuši gana postoši.
Vēl ir vārds «nēģeris». Tas nav tas pats, kas «nigger», jo veidojies pavisam citā kontekstā — tādā, kurā rasisms nebija iespējams, tāpēc, ka šīs rases cilvēku te vienkārši nebija — vai arī kāds tika atvests ārkārtas gadījumā. Tas ir, ja par rasismu neuzskata to, ka ļaudis lielām acīm skatās uz tāda izskata cilvēku, kādu nekad agrāk nav redzējuši. Un to par rasismu uzskatīt nevar, jo cilvēkam nevar pārmest brīnīšanos; cilvēkam toties var pārmest sliktu izturēšanos, ja tāda ir.
Tomēr nēģeris ārkārtīgi atgādina nigger, kas angļu valodā ir tikpat cenzējams, kā, teiksim, «fuck». Gluži tāpat pēdējais slēpjoties tiek saukts par F-vārdu, pirmais ir N-vārds.
Latviešu valoda globalizācijas vējos atkal ir pārpratumu pilna, bet latvietis, paņēmis mutē vārdu «nēģeris», domā — ir viņš rasists vai nē, un kādu nozīmi viņš šajā vārdā iekļauj. Pašās beigās nolemj neriskēt un par korektu rases nosaukumu atzīst vārdu «melnādainais».
Un tad ir čigāni. Daudz cietusi tauta ar slēgtu kopību un kultūru un nereti mežonīgām izdzīvošanas stratēģijām. Politiski korektais, iecietīgais un paklausīgais cilvēks ir gatavs vismaz publiski atzīt, ka čigānu izdzīvošanas stratēģijas ir veidojušās kā reakcija uz vajāšanām, legālas eksistences — izglītības, darba — iespēju trūkumu. Tāpat kā politiski korektais cilvēks zina, ka vienas tautības dominēšana cietumos nozīmē nevis to, ka šī tautība ir tendēta būt noziedzīga, bet gan tas, ka šai tautai ir mazāk iespēju un priekšrocību nekā citām.
Mēģinot dot viņiem iespēju sākt no nulles, iecietīgais cilvēks tautai ir gatavs piešķirt citu vārdu, kuram nav iepriekšējā nosaukuma negatīvo nokrāsu. Tomēr tā darīdams, viņš ne vienmēr neapzinās, ka vispirms ir jābūt jēdzīgai iekļaušanas un nevienlīdzības novēršanas politikai un tikai tad ir jēga jauniem vārdiem. Pretējā gadījumā jaunais vārds apaugs ar vecajām nozīmēm tāpat kā vieglu roku čigāniem piešķirtie dzīvojamie rajoni īsā laikā tiek nodzīvoti līdz pritona līmenim. Efektīva iekļaušanas politika nozīmē nevis barot cilvēkus, bet gan dot viņiem iespēju pašiem to legāli nopelnīt — un mainīties uz labo pusi. Kamēr makšķeres vietā cilvēkiem dos zivi, tikmēr jauno vārdu došana būs tikai šādas neefektīvas un liekulīgu rūpju politikas rotājums.
Vārds «čigāns» ir grieķu cilmes un sastopams daudzu Eiropas tautu valodās kā pamats šīs tautības dēvējumam. Ungāriem ir cigány, francūžiem tsigane, krieviem цыганы un tamlīdzīgi. Pastāv gan viedoklis, ka vārdam «čigāni» visā Eiropā ir negatīva nokrāsa, un politiski korekti viņi arī citviet tiek dēvēti par romiem. Bet tanī pašā laikā Latvijā ir reģistrētas gan čigānu, gan romu biedrības. Redzamākā no tām ir Latvijas Čigānu nacionālā kultūras biedrība ar vadītāju Normundu Rudēviču priekšgalā, kuru iespējami nievājošā vārdā diez vai kāds ir piespiedis dēvēt.
Par romiem viņi sevi sauc paši. Tas ir, dažviet viņi sevi sauc par romiem (centrālajā un Austrumeiropā), citviet par sinti (vāciski runājošajās zemēs), vēl citviet par manušiem (Francija), Rumānijā ir čigānu apakšgrupa kalderaši, Spānijā un Somijā — kalo vai kale. Vai tas ir iemesls, lai arī valstī, kurā tie mīt, viņi arī būtu jāsauc vārdā, kā viņi sauc sevi paši — nav teikts. Tomēr jau visai drīz pienāks laiks, kad, lietojot vārdu «čigāns», pie viena būs arī jāpaskaidro, ka tu ar to neko sliktu negribēji sacīt un neko sliktu par šo tautu nedomā.
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/1280/trackback/
cloned_pt
par žīdiem īsti negribas piekrist. negatīvā nokrāsa radās tikai padomju laikā un psrs teritorijā. visai pārējai pasaulei joprojām ir jew. ja nemaldos M.Vulfsons arī teica, ka viņš ir žīds nevis ebrejs. ebrejs, šķiet, ir nevis tautība, bet cilvēks, kas runā ivritā.
bet nu jā – negatīvā slodze pie mums ir ļoti iesakņojusies. man viens labs paziņa no izredzētās tautas reiz stāstīja, ka pat viņi paši sava starpā dala kurš ēbrejs un kurš, gluži otrādi, žīds hehehe
cloned_pt, Tu taču nenoliegsi, ka nacistu režīmam bija zināmi panākumi antisemītiskā noskaņojuma veicināšanā un līdz arī to negatīvas nokrāsas piedēvēšanā tautai (un līdz ar to arī tās nosaukumam).
Tev taisnība, ka ir iespējams nošķirt vārdu “žīds” un “ebrejs” nozīmi. Ar pirmo tradīcionāli tika apzīmēti jūdaisma sekotāji, ar otro — cilvēki, kas runā ivritā. Turpretim mūsdienu latviešu valodā ir cits nošķīrums: viena vai otra apzīmējuma izvēle vairāk stāsta nevis par nosauktā cilvēka izcelsmi, bet gan par nosaucēja attieksmi.
cloned_pt
jā, tieši tā – sen jau attieksmes spogulis nevis vienkārši termini. nedaudz offtopiks. nezinu, vai mitričs ir nonācis redzeslokā, bet šodien, manuprāt, interesants raksts par čigāniem. man jau atkal mērens šoks.
http://mi3ch.livejournal.com/1761821.htm..
Par godu nacionālo svētku tuvumam, šodienas speciālizlaidums — viegli atrodamu interneta saturu kopsavilkums ar dažiem viedokļiem, kas saistīti ar lojalitāti pret valsti (nacionālisms un patriotisms ir kļuvuši par lamuvārdiem, tāpēc tos nelietosim).
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu karmīnsarkanā tēma »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
