pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 16. jūlijs 10:09 Trīs atsauksmes

Kad zinātniekiem nevar ticēt

Ir iemesls pavīpsnāt katru reizi, kad lasām zinātnieki ir noskaidrojuši, ka.... Iemesls ir tāds, ka zinātnieki, visticamāk, kļūdās.

Deivids Frīdmans, grāmatas «Wrong: Why Experts Keep Failing Us — and How to Know When Not to Trust Them» autors, raksta, ka mūsdienās medijos netrūkst dažādu speciālistu  viedokļu, tomēr tie nereti ir savstarpēji konfliktējoši un pēcāk izrādās aplami.

Paturot prātā cilvēka izziņas spēju ierobežojumus, deva veselīgas skepses par zinātniskiem atklājumiem un speciālistu atzinumiem nāk tikai par labu.

Pretrunīgie secinājumi

Kāds piemērs, ko D. Frīdmens ir aplūkojis arī savā tīmekļa žurnālā un ar ko šad un tad var sastapties arī Latvijas mediju telpā, ir uzturzinātne. Lai arī kopumā mēs zinām, ka veselīgi ir nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un pārtikā lietot mazāk balto miltu, tauku un cukura, tomēr nav grūti atrast zinātniskus pētījumus, kas atklāj, ka ir pavisam citādāk. Šādi kārtējie «zinātnieki ir atklājuši, ka...» stāsti medijos nav retums, un cilvēki vairs nesaprot, kam īsti lai tic un beigās nospriež, ka viss ir kaitīgi.

Zinātne tā darbojas — pētnieki turpina pārbaudīt savas teorijas, lai iegūtu jaunus, labākus datus un vairotu pārliecību par to patiesumu vai kļūdainumu un, ņemot vērā jaunos empīriskos datus, teorijas uzlabotu. Šajā pārbaužu procesā ir iespējami rezultāti, kas ir pretrunā ar iepriekšējiem secinājumiem, un tomēr viens pētījums vai daži, kas apgāž iepriekšējos atzinumus, vēl nenozīmē, ka kļūdaini ir iepriekšējie atzinumi.

Iespēju interpretācijām, pētījuma dizainu atšķirībām, kļūdām vai pat vienkārši krāpšanai pētījuma gaitā ir ārkārtīgi daudz, tāpēc nav pārsteidzoši, ka ir iespējams nonākt pie skaļiem, lai arī nepatiesiem rezultātiem, kuru nepatiesums uzreiz nebūs pamanāms. Vairums pētījumu, arī to, kas ir publicēti prestižos akadēmiskos izdevumos, dažu gadu laikā tiek apgāzti. Tā notiek ne tikai uzturzinātnē un medicīnā vien,— pārbaudot ekonomikas pētījumu rezultātus, var izrādīties, ka kļūdaini ir tie visi. Arī zinātnieki ir tikai cilvēki.

Interpretāciju un maldu mudžeklis

Kā raksta D. Frīdmens, ir vēl kāds iemesls, kamdēļ nevajadzētu būt pārsteigtiem par pētījumu rezultātiem, kas ir pretrunā ar plaši izplatītiem uzskatiem par veselīgu ēšanu un fiziskajām aktivitātēm. To, kā vide, ieradumi un dažādas uzturvielas mūs ietekmē, noteic tūkstoši faktoru, kas savā starpā mijiedarbojas sarežģītā sistēmā, kuru zinātne pagaidām var nebūt spējīga atšķetināt. Zinātnieki savos pētījumos nereti aplūko atsevišķu faktoru lomu, bet viņu spējas no tā kaut ko secināt ir visai ierobežotas.

Atliek vien sevi mierināt, ka par to pašu ēšanu un sportu pētījumos ir pietiekami liela vienprātība, lai tai kāds jauns pētījums ar būtiski atšķirīgiem rezultātiem neko daudz nevarētu nodarīt. Kad mēs veselības dēļ ēdam dārzeņus un sportojam, mēs nevaram būt pilnībā pārliecināti, ka tam būs pozitīva ietekme — zinātne to nevar garantēt, zinātne var tikai norādīt, kādam dzīvesveidam ir lielāka iespēja būt veselīgam.

Kā redzams, mūsdienās par pamatīgu problēmu ir kļuvis jautājums, kā atsijāt saujiņu vērtīgo atzinumu no kļūdaino un pretrunīgo apgalvojumu plūsmas.

Reāltāte ir sarežģīta

D. Frīdmens norāda, ka daļa problēmas ir tāda, ka eksperti nemaz nav ieinteresēti nekļūdīties. Viņi tiek atalgoti nevis par to, ka viņu apgalvojumi ir patiesi, bet gan par to, ka šie apgalvojumi izklausās pievilcīgi un ticami, turklāt dati, uz ko viņi atsaucas, tiek interpretēti tā, ka ļauj nonākt pie vienkārša, universāla problēmas risinājuma: samazini ogļhidrātu daudzumu ēdienā un tu zaudēsi svaru; ņem kredītu un pērc nekustamo īpašumu, drīz būs dārgāk; ik dienas dzer aspirīnu un tev mazināsies sirdslēkmes risks. Tomēr mēs dzīvojam sarežģītā pasaulē, kurā vairumam padomu ir iespēja būt tikai daļēji noderīgiem tikai dažiem no mums un tikai dažreiz. Ar šādu atrunu ieteikumi vairs tik labi neizklausās.

Tāpēc, kad pašiem ir jāmēģina tikt skaidrībā par jaunajiem zinātniskajiem sasniegumiem un pētījumu rezultātiem, galvenā ideja, kas jāpatur prātā: patiesība visbiežāk ir sarežģītāka un nenoteiktāka, nekā pētījumu un it sevišķi jau medijos atreferētie secinājumi liek domāt. Zinātniskās vienprātības veidošanai ir nepieciešami gadi un neskaitāmi pētījumi, savukārt šī vienprātība mēdz neizklausīties ne uz pusi tik interesanta, kā rezultāti kādam atsevišķam pētījumam, kura secinājumi pretendē apgāzt visu, ko līdz šim esam zinājuši.

Cilvēka spēja nonākt pie patiesības ir ierobežota, tomēr šīs ierobežotības apzināšanās nevar būt šķērslis nebeidzamiem mēģinājumiem, jo labāka, objektīvāka ceļa par zinātni mums nav.



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Trīs atsauksmes

Vēl der atcerēties arī par šādu aspektu: http://blogs.discovermagazine.com/inters..

Jā, trāpīgi. :)

napalmEye

16-07-’10 16:11

Vakar kā reizi lasīju ArsTechnica rakstu par līdzīgu tēmu:
http://arstechnica.com/science/news/2010..



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Smuidra, Vitauts, Smuidris

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Tramvaja durvis atvērās un es jau dzīros tanīs lekt iekšā, bet plāns neizdevās -- pie durvīm uz grīdas gulēja kāds radījums, laikam cilvēks. Iekāpu braucamrīkā pa citām durvīm un sāku pētīt to, kurš, šķiet, nebija vēlējis man šo braucienu. «Jau otro maiņu šis te tā brauc,» žēli paskaidroja konduktore. Cilvēks Uz Grīdas ar tikko manāmām kustībām bija nobraucis kādu pakāpienu lejāk un tādā stāvoklī arī gatavojās sagaidīt nākamo pieturu. Konduktore izliecās pa vidējām durvīm un māja šoferim, lai panāk šurp. Pēc kāda laika šoferis atnāca. «Ko lai ar viņu dara?» jautāja konduktore. «Nomirs vēl šitā, un tad mēs atbildēsim... Durvis arī tagad nevar aiztaisīt.» Tad viņa vērsās pie pasažieriem. «Kāds nevar palīdzēt viņu pacelt?» Neviens nevarēja. Tad šoferis + konduktore pa abiem pavilka izrādes galveno varoni nost no durvīm, konduktore pavēlēja šim nekustēties un nometa viņam šā cepuri. Tomēr izskatījās, ka nabadziņam tīri labi ir gulēt arī ar vaigu tieši uz netīrās slapjās grīdas.

«Kad atbrauksiet līdz autoostai, nododiet viņu policijai,» pamācīja kāda cienījama izskata dāma. Pie autoostas neviena menta nemanīja. Toties tajā pieturā iekāpa kāda vecenīte, kas konduktorei kā jaunumu pavēstīja par konkrētā subjekta neparasto stāvokli vagona aizmugurē. Pa ceļam uz nākamo pieturu konduktore tantukam pastāstīja, ka tagad ved šo subjektu nodot policijai. «Re, te viņi arī gaida,» viņa noteica, kad tramvajs brauca garām diviem mentu busiņiem. Tomēr tiem par godu tramvajs neapstājās. Nākamajā pieturā man bija jākāpj laukā, un, kad durvis aiz viņa aizvērās, pazuda arī nelaimīgā apreibinātā tēls no viņa skatiena, bet ne no apziņas.

Es arī tāds kādu dienu varu kļūt, es nodomāju, saskumu un aizgāju nopirkt pleijerim baterijas.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu eksistence uz tramvaja grīdas »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas