pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 5. jūlijs 22:20 7 atsauksmes

Ko mēs darām Afganistānā?

Bērni skatās uz amerikāņu un afgāņu karavīriem

Foto: Kevin Frayer/AP

Karš Afganistānā norit kopš 2001. gada; tas ir kļuvis par ilgāko karu, kurā iesaistījušās ASV, un arī pašlaik tam gala neredz. Afganistānā visvairāk līdzekļu iegulda un uz turieni visvairāk karavīru sūta — ASV, tomēr vismaz formāli tas ir visas NATO karš, jo misiju tur vada alianses veidotie Sarptautiskie drošības atbalsta spēki (ISAF).

Afganistānā karo arī latvieši, turklāt ne tikai karo, bet arī krīt — kopš 2003. gada tur esam zaudējuši četrus karavīrus. Vienaldzība, skepse vai klajš kritiskums pret ieilgušo un dārgi maksājošo karu pieaug daudzās NATO dalībvalstīs, tomēr tām, kuras savu misiju Afganistānā vēl turpina, šis ir politisks jautājums, un šo valstu valdību attieksmi pret karu nosaka ne tik daudz panākumi Afganistānas ielejās un kalnos, bet gan attiecības ar ASV.

Divi kari, dažādas sekmes

ASV prezidents Baraks Obama uzskatīja, ka amerikāņiem pēc iespējas drīzāk jātiek vaļā no Irākas «sliktā» kara, lai visus resursus veltītu «labajam» karam Afganistānā. Un ar jaunajiem resursiem karu uzvarētu.

Iebrukums Irākā pasaulē izsauca lielāku protestu nekā tālibu režīma gāšana Afganistānā, un arī Afganistānas operācijas sabiedrotos izdevās atrast vieglāk, kā arī panākt, ka tas tiek padarīts nevis par ASV, bet NATO karu. Sadāms Huseins savu troni un pēcāk arī dzīvību zaudēja, jo par kara ieganstu tika uzdoti safabricēti izlūkziņojumi par draudiem, ko Irākas režīms ar saviem neesošajiem masu iznīcināšanas ieročiem rada reģionam un visai pasaulei. Turpretim Afganistānas karš bija atbilde uz reālajiem 2001. gada 11. septembra terora aktiem. Amerikāņi vērsās pret tālibiem, kas bija devuši patvērumu teroristiskajai organizācijai «Al Kāida».

Tomēr ironiskā kārtā abu karu — Irākas un Afganistānas — situācija ir krietni atšķirīga. Sākotnēji šķita, ka veiksme ir tieši Afganistānas operācijas: tālibu pretestība drīz tika sakauta, jauna, amerikāņiem draudzīga valdība izveidota, bet tikai vēlāk izrādījās, ka tā ir bijusi mirāža. Turpretim Irākā, kas sākotnēji bija murgs, pēdējos gados ir bijuši nenoliedzami panākumi drošības un stabilitātes ziņā (pārliekam optimismam gan nav pamata — neveiksmīgo valstu (failed state) sarakstā Irāka ieņem septīto vietu; Latvijai 135. vieta, ASV — 158.).

Afganistānā, kas neveiksmīgo valstu sarakstā ieņem sesto vietu, problēmu ir krietni vairāk nekā Irākā. Karošanas fāze nebūt nav beigusies, un pretestība, neskatoties uz milzīgajiem līdzekļiem un karapūļiem, kurus ASV un citas NATO valstis uz turieni ir nosūtījušas, tikai pieņemas sparā.

Būvē jaunas sabiedrības un valstis

ASV Irākā un Afganistānā darbojas, pamatojoties uz pretnemiernieku (counter-insurgency) teoriju. Šī pieeja paredz ne tikai karot pret pretiniekiem, bet arī veidot stabilu un iedzīvotāju atbalstu baudošu valdību. Counter-insurgency nozīmē, ka jānovērš iemesli, kamdēļ cilvēki atbalsta nemierniekus, un, ja iedzīvotāji nenostāsies nemiernieku pusē, tos varēs uzveikt.

Rietumvalstu armijas tur ne tikai šauj uz sliktajiem, bet arī būvē ceļus, skolas, ūdens attīrīšanas ierīces un dara daudz citu labu darbu. Karavīriem ir dotas instrukcijas šaut tikai tad, ja pretiniekam rokās ir ierocis, jo pretējā gadījumā pārpratumu dēļ bojā iet daudz civiliedzīvotāju, kas ir pretrunā ar counter-insurgency ideju par civiliedzīvotāju atbalsta iemantošanu.

Tomēr šādas kampaņas, veidojot jaunās valsts institūcijas un cenšoties iegūt cilvēku uzticību, ir ne tikai dārgas, bet arī ilglaicīgas. Tie ir gadi, ja ne gadu desmiti vai paaudzes. ASV budžetam Afganistānas un Irākas karš ir izmaksājis vairāk nekā vienu triljonu dolāru, no kā lauvas tiesa — 747,3 miljardi dolāru — gan tērēts Irākā.

2007. gadā Irākā šī pieeja darbojās samērā labi. Lai arī medijos bija lasāma skepse par panākumiem, Pentagons paziņoja, ka ar karavīru skaita palielināšanu un iesaistīšanu pretnemiernieku operācijās ir izdevies par 40 līdz 80 procentiem samazināt vardarbības apjomus. Valsti no pilsoņu kara draudiem arī ir izdevies izpestīt.

Turpretim par Afganistānas karu Obamas valdība izvairās lietot vārdu «uzvara». Jaunais ISAF un ASV spēku komandieris Deivids Petreuss, stājoties amatā, svētdien gan paziņoja, ka «mēs šajā esam, lai uzvarētu». Tieši viņa vadībā Irākā bija jaušami uzlabojumi, bet tas nebūt nenozīmē, ka līdzīga situācija būs arī Afganistānā. Galu galā, pieejā nekas būtiski nemainīsies; ASV stratēģija Afganistānā arī līdz šim ir bijusi counter-insurgency.

Tikai Čingishanam izdevās

Arī vēsture nav NATO un amerikāņu pusē. Vienīgais ārzemju karavadonis, kam Afganistānas teritorijā izdevies gūt kādus panākumus, ir Čingishans — un, kā «Rolling Stone» publikācijā par bijušo ISAF spēku komandieri Stenliju Makkristālu rakstīja Maikls Hastings, viņam nevajadzēja uztraukties par tādiem jautājumiem kā cilvēktiesības, ekonomikas attīstība vai preses uzmanība.

Padomju karaspēks, kas Afganistānā ienāca 1979. gadā, to atstāja pēc desmit gadiem. Zīmīgi, ka no afgāņu spēkiem, kas stājās pretim padomju karavīriem un kuriem naudu deva ASV, veidojās «Al Kāida», kas kļuva par iemeslu amerikāņu karam 12 gadus vēlāk.

Ja arī karš Afganistānā tiktu uzvarēts, tas nebūt nenozīmētu, ka ir panākts mērķis, kura dēļ cīņas sākās. «Al Kāida» savas aktivitātes no Afganistānas ir pārvietojusi uz attālajiem kaimiņvalsts Pakistānas rajoniem, kur tās valdības spēkiem maza teikšana. Saprotams, ka viņi izmantotu iespēju atgriezties Aghanistānā, bet droša dzīve viņiem ir arī jaunajā patvērumā.

Un, ja tu kādreiz, lasot ziņās par kārtējo teroraktu Pakistānā, domā: kāda velna pēc man jāzina, kas notiek tālā, nabadzīgā svešas kultūras zemē, tad iemesls ir šāds: Pakistāna ir kodolvalsts un ASV sabiedrotā cīņā pret teroristiem, savukārt teroristi tās teritorijā ir visai dziļi iefiltrējušies, un viņu panākumi nozīmē ievērojamus draudus ne tikai ASV operācijām Afganistānā, bet arī plašākam reģionam.

«Ekstrēmistu epicentrs»

Ņemot vērā drūmo situāciju, tā vien gribas uzdot jautājumu: kamdēļ iesaistīties karā, kurā tikai propagandisti un pārmērīgi optimisti saskata iespēju uzvarēt?

Amerikāņu oficiālā nostāja, kā to paredz Nacionālās drošības stratēģija, skaidro, ka ASV vada globālu kampaņu pret «Al Kāida», kuras mērķis ir saraut, izārdīt un sakaut «Al Kāida» un tās sabiedrotos, lai aizsargātu ASV un nodrošinātu, ka drošībā ir pasaules bīstamākie ieroči un materiāli, kā arī veicinātu partnerību ar musulmaņu kopienām visā pasaulē.

Afganistāna un Pakistāna: Šis ir «Al Kāida» praktizētā vardarbīgā ekstrēmisma epicentrs. Ja drošība mazināsies, «Tāleban» kontrolēs lielas teritorijas Afganistānā un «Al Kāidai» tiks ļauts darboties nesodītai, šī reģiona radītās briesmas tikai pieaugs. Lai novērstu nākamos uzbrukumus ASV, mūsu sabiedrotajiem un partneriem, mums ar citiem ir jāsadarbojas, lai neatslābinātu spiedienu pret «Al Kāidu» un vairotu mūsu reģiona partneru drošību un spējas.

Šī pieeja ir cēlusies no ASV pieredzes ar teroristiem, tomēr tā vien daļēji paskaidro, kāpēc lai Afganistānas karš būtu ne tikai amerikāņu, bet arī latviešu, beļģu, vācu, kanādiešu, turku... ... karš. Arī Latvija klusībā piekrīt ASV skaidrojumam, kamdēļ Afganistānā jākaro, tomēr tai un arī daļai citu NATO valstu būtiskākais ir nevis cīnīties pret globālo terorismu, bet gan iekļauties aliansē.

Mūsu pluspunti Vašingtonā

Mums tālibi nav drauds, pret mums viņi nav karojuši, tāpat kā pret mums vienaldzīga ir «Al Kāida». Bet mēs ar saviem 177 Afganistānā dienošajiem karavīriem dodam zināt, ka esam gatavi atbalstīt lielo brāli ASV, un, ja Vašingtonai vajadzēs, darīsim arī daudz ko citu.

Lai kā tur arī nebūtu bijis ar ASV iebrukumu Irākā, kad Francijas toreizējais prezidents Žaks Širaks jaunajām ES dalībvalstīm pārmeta neizmantotu iespēju paklusēt, šīs valstis gluži vienkārši pateicas par ASV atbalstu. No šāda skatu punkta ir tikai normāli, ja mēs uz savulaik aizliktu labu vārdu atbildam, kad tas ir vajadzīgs mūsu sabiedrotajiem.

Latvija nepieņem lēmumu, vai karot Afganistānā, Latvija pieņem lēmumu, vai draudzēsies ar ASV. Līdz ar to vismaz pagaidām Latvijai nav no svara, kā sokas ar karu pret tālibiem, un nav pat izšķiroši, cik nāvējošs ir šis karš mūsu karavīriem. Mēs Afganistānā esam, jo tur ir ASV, un mēs pelnām pluspunktiņus ar domu, ka tie kādreiz noderēs.

«Esmu izvirzījis prioritātes. Pirmā ir saglabāt mūsu līdzšinējo skaitlisko sastāvu Afganistānā, jo tas saskan arī ar NATO prioritātēm,» stāsta aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Savukārt ASV mūsu vietā izskaidro, ka, «būdama jauna demokrātija, Latvija izprot nepieciešamību palīdzēt Afganistānas iedzīvotājiem aizsargāt viņu valsts jauno demokrātiju». Precīzāk, mēs atbalstām amerikāņu vēlmi tur redzēt demokrātiju.

Izvēle paliek

ASV dedzīgums Afganistānā gan nenozīmē, ka tās sabiedrotajām izvēles iespēju nav. 2007. gadā, pildot ar savu kristiešu misionāru sagūstītājiem panākto vienošanos, karavīrus un mediķus no Afganistānas atsauca Dienvidkoreja, bet pērn savus ļaudis uz turieni nosūtīja atkal. 2008. gadā savu kontingentu izveda Šveice. Nīderlande savus karavīrus mājās vedīs šogad. Kanāda nākamgad atsauks daļu no sava kontingenta, bet Lielbritānija savu misiju ieplānojusi pabeigt pirms 2015. gada.

Izvēle, saprotams, ir, bet katra valsts nolemj, kā būtu labāk tās interesēm — gan saistībā ar ekstrēmistiem, gan Vašingtonu. Tas nav mūsu karš, be tā ir mūsu politika.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

7 atsauksmes

Labs raksts.
Tiem, kam tēma interesē iesaku izlasīt grāmatu “Afganistāna. Karu vēsture. No Aleksandra Lielā līdz tālibu krišanai”.
http://www.valtersunrapa.lv/grnams/?l=en..

Esmu visai izbrīnīts, ka tu tik naivi (kontekstā) spēj atstāstīt ASV izvērsto politiku Irākā un Afganistānā.

Plenkij, tieši kur ir naivums?

niitro, kaut arī skaidri redzams, ka esi pētījis un vācis informāciju, tu tomēr nedod lasītājam vietu pārdomām (vismaz ne līdz pašām raksta beigām). Rakstu pārlasot neatradu kādu viedokļu salīdzinājumu vai dažādu skatījumu analīzi par ASV ārpoltiku. Tavs skatījums lielā mērā atspoguļo Latvijas plašsaziņas līdzekļos atpoguļoto viedokli, kas pārsvarā ir visai sekls un ignorē kontekstu (it īpaši globālā mērogā). Konkrētākus piemērus minot, tu ļoti veikli “paskrien” garām tam, kādas ir ASV tiesības būt Irākā un Afganistānā, ļoti formāli atraksties, ka ASV (algotņi), dara lielisku darbu, atjaunojot infrastruktūru šajos reģionos.

Tavs faktu izklāsts, detalizētība kādos tu tos atklāj kā arī kontksts, kuru tu bieži vien atļaujies ignorēt vai, varbūt pat, nezini (ļoti negribas tam ticēt), ļauj teikt, ka, man par lielu pārsteigumu, šis raksts, kaut arī eleganti izvērsts, tomēr ir visai naivs attieksmē pret ASV izvērsto politiku Irākā un Afganistānā.

Plenkij, neesmu pārliecināts, ka jelkad būtu apņēmies aplūkot dažādus viedokļus, kā arī nav bijis apsolījuma skartās tēmas, šajā gadījumā Afganistānas karu, iztirzāt no visām pusēm, kas man šķiet neiespējami, it sevišķi vienā rakstā. Man nav vajadzīgi dažādi skatījumi uz ASV ārpolitiku, man ir vajadzīga pati ārpolitika ar savām nostādnēm un darbiem. Es nudien nevērtēju, vai šis ir juridiski un pat ētiski attaisnojams karš. Kāda gan tam ir nozīme tajā, kāpēc amerikāņiem un arī mums šis karš ir vajadzīgs? Karš notiek, tas ir arī Latvijas realitāte un mēs to atbalstām. Kāpēc atbalstām? Es šo jautājumu Latvijas medijos neredzu. Tā ir tāda kā pašsaprotamība, kas netiek pat lāgā apspriesta — kas ir problēma. Apgalvojums, ka mēs karojam Afganistānā, lai patiktu ASV, bez šaubām, vienkāršs, bet cita man nav.

Šķiet, ka vairāk uzmanības lasot esi pievērsis aspektiem, kas Latvijas medijos parādās, nevis tiem, kas netiek skaidroti. Jā, regulāri ir ziņas par upuriem, terora aktiem, ģenerāļu nomaiņu, aizvien vairāk nosūtītiem karavīriem un tamlīdzīgi. Bet personīgi man nav sanācis lasīt par to, kā viņi karo, kāda ir pieeja. Man nav pat gadījies redzēt paskaidrojumu, kāpēc notikumi Pakistānā ir svarīgi globālā kontekstā, lai arī šādas ziņas vietējo ziņu aģentūru tulkojumā un arī laikrakstos parādās regulāri. Savukārt uz atbilde jautājumu, kas amerikāņiem un arī mums vispār liek būt pārliecinātiem, ka tālibu uzveikšana vienā pasaules malā ļaus novērst terora aktus citā, publiskajā telpā, nav sastopama ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kuras šajā karā piedalās. Ja pievēršanās šiem aspektiem un nepievēršanās citiem ir „naivums” vai „konteksta ignorēšana”, lai tā būtu.

Starp citu, es neapgalvoju, ka amerikāņi savu darbu dara „lieliski”, tikai norādu uz viņu pieeju. Kara bezcerība nedod pamatu tādam apgalvojumam.

niitro, taisnība, patiesi vairāk uzmanības biju pievērsis aspektiem, kas plašāk atspoguļoti Latvijas medijos.

Runājot par ASV ārpolitiku, tad, ir skaidrs, ka Pakistāna ar tās iemesliem, sekām un kontekstiem nav Latvijas mediju “ēdienkartē”, bet Pakistāna un talibi vien, diemžēl neveido ASV politiku Irākā un Afganistānā. Naivums, manā skatījumā, sākas tur, kur tu atsakies (vai kā citādi) pieminēt tādus faktorus kā nafta, izrakteņi, reģiona politiskā kontrole, Eiropas savdabīga terorizēšana ar izvēles uzspiešanu – lišķēt vai būt PRET utt. Pieminēju šī nosacītā kara iemeslus un likumību savā komentārā, jo ar pavisam vienkāršu secinājumu, ka šis karš ir nelikumīgs savā būtībā, varētu pavisam citādāk nostādīt jautājumu par to, ko mēs tur darām. No šāda skatu punkta – mēs piesedzam ASV nelikumības ar naivām cerībām, ka tas kaut ko(kā jau tu minēji), kaut kad mums varētu sniegt.

Plenkij, piekrītu, ka amerikāņiem iemeslu atrasties Afganistānā un arī Irākā ir krietni vairāk nekā tikai vēlme tur redzēt demokrātiju un novērst terorisma draudus. Taču amerikāņu kara iemesli nav bijuši manu interešu lokā, turklāt vēlme pēc reģionālas ietekmes un izrakteņiem ir teju vai pašsaprotama. Mazāk pašsaprotams ir Tavs apgalvojums, ka šis karš ir nelikumīgs. ISAF spēkus 2001. gada 20. decembrī ar vienbalsīgu balsojumu izveidoja ANO Drošības padome, pamatojoties uz terorisma draudiem. Jā, ANO nesankcionēja ASV iebrukumu Afganistānā tā paša gada oktobrī, taču pašreizējais karš ir likumīgs, ja par likumīgu atzīstam ANO izdoto sankciju. Ar ANO atbalstu tanī pašā gadā tika izveidota Afganistānas pagaidu valdība.

Taču no tā, vai amerikāņiem interesē reģionālā ietekme un izrakteņi, nemainās iemesls, kāpēc Afganistānā esam mēs — mums no afgāņu rūdām nav liela labuma. Tāpat kā nav nozīmes tam, vai karš ir likumīgs vai nelikumīgs. Ja mēs principā atbalstām amerikāņus, lai ko viņi darītu (kamēr vien viņi, teiksim, nebumbo Afganistānu ar kodolieročiem vai nedara ko citu, kas sagaidāmi atgrūž sabiedrotos), tikmēr mēs paši neveiksim neatkarīgu Afganistānas kara likumīguma vai amerikāņu plašāko plānu un ieceru pētniecību. Mēs to nedarīsim, jo Latvijas valdībai ir citi veidi, kā nonākt pie secinājuma — karā piedalīties vai nē.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Raita, Jogita, Evija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Avīzes iztirzā stāstu par to, kā Ziemeļvalstu ģimnāzijas 6. klases skolniecei bija jāmaina skola, jo viņa bija kļuvusi par ņirgāšanās un izsmiekla objektu.

Vēstīšanas pieejas ir bijušas visai dažādas — no «Dienas» versijas, laikraksta 1. lapā nodrukājot skolēnu gudrības ar, atvaino, bet tā nu tur rakstīts, «izpisto krievu mauku» un citu daiļradi, turpinot ar «Latvijas Avīzes» piesardzīgāko gājienu, par šo gadījumu neskandalējot uz vāka, bet plaši iztirzājot tālākajās lappusēs (LA vispār gan bija pirmā, taču Diena nevēlējās to atzīt), līdz «Neatkarīgajai», kas lappusi tēmai veltījusi šodienas numurā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ko avīžniekam darīt skolā? »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas