pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4 no 1 balsīm

mosties.org

2010. gada 11. jūnijs 10:39 10 atsauksmes

Sodīsi naftas kompāniju — nodarīsi pāri pensionāriem

Too big to fail ir, kad uzņēmuma vai kāda citu pasākuma neveiksme savstarpējo atkarību dēļ izraisītu ķēdes reakciju, nedienas nesot arī citās jomās, tamdēļ liela uzņēmuma bankrots nav pieļaujams. Šis apstāklis sasnien rokas tiem, kam gribas, lai par sliktu saimniekošanu vainīgie saņemtu sodu, jo izrādīsies, ka vēl lielāks kaitējums būs tiem, kam ar pieļautajām kļūdām nav nekādas saistības.

Arī BP, kas pusotru mēnesi nevar apturēt naftas noplūdi Meksikas līcī un nokļuvis par ASV valdības dusmu ugunīs, ir too big to fail. Šāda mēroga uzņēmums nav tikai korporācija, kas pumpē naftu, to tirgo un gūst sev peļņu. Tas ir uzņēmums, kura akcijās cilvēki iegulda savus līdzekļus, lai pelnītu ar to vērtības svārstībām; tas ir uzņēmums, no kura veiksmēm ir atkarīga ļoti daudzu ar to tieši nesaistītu cilvēku pārticība, jo viņu nauda ir ieguldīta tieši tur.

Vai viņiem būtu jācieš uzņēmuma kļūdu dēļ?

ASV federālā valdība, Luiziānas, Alabamas, Floridas un Misisipi štatu valdības, uzņēmēji un iemītnieki, naftas platformas sprādzienā bojāgājušo tuvinieki un citi, kas vēršas pret BP, patiesībā ir nonākuši dilemmas priekšā.

No vienas puses, ir pilnīgi pamatoti, ka uzņēmumam, kas ir pieļāvis šādu postu un kuram nav bijis katastrofas gatavības plāna, ir jāsamaksā pēc pilnas programmas: jāsavāc izplūdusī nafta, jāapmaksā glābšanas darbi, jāmaksā kompensācijas un soda naudas. 

No otras puses, notiekošais pašlaik ir bīstami ietekmējis uzņēmuma akciju vērtību. Pēc ASV valdības paziņojumiem, ka BP otrā ceturkšņa dividendes akcionāriem nedrīkst maksāt un peļņas nauda jānovirza katastrofas seku novēršanai, uzņēmuma akciju cena biržā vienas dienas laikā nokritās par turpat 16 procentiem, savukārt kopš naftas platformas sprādziena aprīlī, kas ievadīja ekoloģisko katastrofu, uzņēmuma vērtība ir samazinājusies uz pusi — par 95 miljardiem dolāru.

Parādījušies jau minējumi, ka BP ar savām saistībām galā netiks un patvērumu varētu meklēt bankrota aizsardzībā vai apvienoties ar citu uzņēmumu.

Varētu šķist, ka pasaulei nebūtu ko baidīties par kādas ļaunas korporācijas (neba nu Meksikas līcis ir BP vienīgais tumšais traips) finanšu grūtībām.

Tomēr ņemot vērā, ka vairums no Lielbritānijas pensiju fondu apsaimniekotājiem līdzekļus tieši BP (ap 1,5 procenti no visiem ieguldījumiem), skaidrs, ka BP bankrots vai pat tikai vērtības samazināšanās skars ļoti daudzus cilvēkus, kam nav nekādas saistības ar BP meliem, mēģinājumiem izlocīties un vieglprātīgo attieksmi pret drošības standartiem.

Arī ja BP dividendes nudien neizmaksās, tas nozīmēs, ka cilvēki, kas nav darījuši neko citu, kā vien naudu ieguldījuši uzņēmumā, šogad nesaņems gaidīto peļņu — amerikāņu akcionāriem vieniem pašiem citkārt pienāktos kopumā četri miljardi dolāru. Tātad sodot BP, ASV soda arī savus pilsoņus.

Cilvēki, kas vēršas pret BP, dara to taisnības vārdā: lai sodītu un piedzītu kompensācijas par nodarījumiem. Tomēr šis ir gadījums, kad vienas puses vēlme pēc taisnības noved pie tā, ka citi cilvēki var kļūt par netaisnības upuriem un zaudēt iekrājumus.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

10 atsauksmes

Man nāk prātā divas lietas. Pirmkārt, jāsoda ir cilvēki, nevis uzņēmums. Jāsauc pie atbildības vainīgie, un viņu vietā jāliek citi, kas pašu uzņēmumu spēs saglābt. Otrkārt, finansu tirgū taču risks ir tā kā skābeklis gaisā, ne? Ar zaudējumiem jārēķinās. Ja valdības grib, lai citiem nebūtu jācieš, lai tad atbalsta šīs trešās puses pa tiešo, nevis dod naudu tiem, kas vainojami pie problēmām.

Protams, es gan no ekonomikas sajēdzu visai maz, tā kā var jau būt, ka laižu garām kaut ko ļoti lielu un svarīgu.

Modus Operandi, ja uzņēmuma vadības nodarītie zaudējumi ir vairākus miljardus dolāru vērti, skaidrs, ka tieši atbildīgie uzņēmuma darbinieki (vadītājs un subordinācijas ķēdīte uz leju) par saviem līdzekļiem to nevar segt — vairumā gadījumu viņi nemūžam tik daudz nenopelnīs. Darbiniekus var vienīgi ielikt cietumā, bet no tā videi un citiem cietušajiem maz labuma. Bet, ja nauda no kaut kurienes jāņem, saprotams, ka godīgāk ir to ņemt no uzņēmuma, nevis no ASV nodokļu maksātāju naudas.

Kas attiecas uz riskiem finanšu tirgū — protams. Peļņu jau gūst no riska. Bet ir tomēr kaut kas nepareizs pensiju sistēmā, ja var izrādīties, akcijas par nevērtīgiem papīriņiem viegli var pārvērsties gan spekulantiem, gan pensionāriem.

Laikam jau ir iemesls, kamdēļ augļošana ir ētiski divdomīga nodarbe, bet ironiskā kārtā mūsdienu pasaulē ir maz saprātīgu iespēju, kā no tās un tās iespējamajām postošajām sekām izvairīties.

Normāla mūsdienu finanšu sistēmas parādība.

Too big to bail

11-06-’10 13:01

Ja ir viens teiciens, ko var vainot pašreizējā finanšu krīzē tas ir too big to fail , kā vārdā tika dotas garantijas “Fannie Mae” and “Freddie Mac” – kompānijām, kuru uzdevums bij dot kredītus cilvēkiem, kas to nevar atļauties un kas tiešā veidā izraisīja burbuli mājokļu tirgū. Tā vārdā nacionalizēja bankrotējušās ASV kompānijas. Tas pats “Parex” nebūtu iedzinis valsti krīzē, ja nebūtu bijis ASV un Eiropas too big to fail piemērs.

Reku mums iespēja mācīties no citu sāpīgās pieredzes—izpētīt, kur mūsu pensiju fondu apsaimniekotāji to naudu liek, vai nav visas olas vienā puscaurā groziņā.

Šis gadījums arī kā atgādinājums, ka dzīvē ar ļoti maz ko var tā droši rēķināties. Ar pensijas iemaksām, par kurām kāda bezgalvas korporācija apsolās 40 gadus “parūpēties”, jau nu pavisam maz.

Nezinu gan vai šis raksts ir uz patiesā ceļa.

Ne par BP, bet par UK pensiju fondiem. Ja ir kāds pensiju fonds, kurš ir ieguldījis naudu tikai vienas vai divu firmu akcijās, tad tādam fondam ir jāmirst, to Tev pateiks jebkurš 5klasnieks.

Gadsimta sākumā kāds trakais pensiju fonds bija naudu ieguldījis tikai ericsson akcijās, tās pēkšņi ārvērtās par 1SEK vērtiem papīrīšiem. Un tā pat nav “fonda” vaina. Tie ir tie dauņi, kas tādos iegulda. ;)

Britu pensiju apsaimniekotāji visu naudu nebūt nav ieguldījuši BP akcijās — ieguldītā summa ir 1,5 procenti no visas pensiju naudas, kas ir apmēra 800 miljardi mārciņu.

Līdz ar to vienreizēja dividenžu neizmaksāšana vairumam iesitīs mazus robiņus, BP bankrots — lielākus, bet, protams, ka arī tādā gadījumā cilvēki bez pensijas gluži nepaliks.

“Too big to fail” sauklis pārāk bieži ir izmantots manipulatīvos veidos, tomēr ir jau tā, ka ne vienmēr var pateikt, kad būtu lielāks ļaunums — ļaujot uzņēmumam sagāzties vai arī to glābjot. Tas pats Parex: banka ir smags akmens valsts kaklā, bet, zinot, cik ļoti KK bija pacentušies banku savīt ar valsts iestādēm (no kurām vairumam konti ir tieši tur), pieļauju, ka viņiem, kad gāja pie Godmaņa, bija argumenti, kamdēļ valstij būtu banka jāpārņem.

Morāle te viena: ja kaut kas ir pārāk liels, lai to neglābtu, tas ir pārāk liels.

Lielā korporācijā individuālā atbildība izčākst. Tā ir viena no patreizējās pasaules kārtības nelaimēm. Viss ir sabūvēts tik sarežģīts, ka atbildīga par situāciju ir korporācija. Savukārt korporācijas darbinieki (pat vadošie) vienmēr var atrast simtiem iemeslu kāpēc vainīga ir kāda cita struktūrvienība vai vispār politika un nevis viņi paši, jo ir simtiem dažādu iekšējo un ārējo regulējumu.

Jānis Bērziņš

01-07-’10 00:13

Man liekas, ka ieguldot savu naudu, kādā uzņēmumā ir jārēķinās ar risku. Varbūt nedaudz ciniski, bet ieguldītāji paši vainīgi, pat, ja tie ir pensionāri.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sabīne, Sarma, Klaudijs

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Latviešu valodas aģentūra internetā rīko aptauju par to, kā dēvēt krējuma izstrādājumu. Latvijas banka vaicā, kurai monētai piešķirt gada monētas titulu. Kāds ar portālu «Delfi» saistīts cilvēks anketē par tiešsaistes ziņu portāliem. Un tā bez gala.

Apkopojuši datus, anketētāji tos izmantos savā darbībā un būs pārliecināti, ka iegūtā informācija ir sabiedrības viedoklis un tādējādi kaut ko nozīmē. Bet viņi kļūdās — šādā veidā vākti dati nenozīmē neko, un tas, ar ko viņi nodarbojas, ir farss, ne pētījums.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Aptauja ir, jēgas nav »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas