Saistībā ar Meksikas līcī izplūstošo naftu pamanīju kādu komentāru, kuŗā tika norādīts: lai arī noplūde ir krietni lielāka nekā iepriekš domāts, tās dēļ nav jāierobežo dabas bagātību ieguve ASV.
Lai arī dažādas nelaimes un kļūmes nudien ne vienmēr ir iegansts, lai atteiktos no labumiem, zīmīga bija šī autora argumentācija: katastrofas nevar mūs atturēt no mūsu dabas resursu izmantošanas, jo — tas būtu neamerikāniski.
Naftas noplūde Meksikas līcī bojāta urbuma dēļ ir notikusi kopš aprīļa. Vairāk nekā mēnesi kompānija «BP», kas darbināja Meksikas līcī uzsprāgušo naftas platformu «Deepwater Horizon», nav spējusi sūci novērst, lai arī ir izmēģinājusi dažnedažādus līdzekļus. Šī ir lielākā naftas noplūde ASV vēsturē, un pārsniedz tankkuģa «Exxon Valdez» avārijas nodarīto postu 1989. gadā pie Aļaskas.
Vētījot notikušo, ir jānošķiŗ divi aspekti: tas, kāpēc katastrofa notika, un vai naftas ieguve no iegremdējamām platformām pati par sevi nav pārāk bīstama.
Naftu sūknēt no zemūdens naftas laukiem ir krietni sarežģītāk nekā sauszemē, un arī noplūdes, kā redzams pēc notikumiem Meksikas līcī, ir postošas. Arī bez šādiem negadījumiem šādas platformas atstāj ietekmi uz vidi, jo urbšanas un naftas sūknēšanas darbu laikā rodas atkritumvielas, no kuŗām daļa nonāk ūdenī. Par šī kaitējuma proporcionālumu un reālo ietekmi nav vienprātības arī pašiem amerikāņiem.
Savukārt saistībā ar naftas platformas sprādzienu ir jaušams, ka notikušajā ir vainojama pārlieka valdības iestāžu pielaidība pret lielajām naftas kompānijām. Pagājušajā gadā ASV Izrakteņu vadības dienestam iesniegtajā dokumentā, kuŗā novērtēta urbšanas darbu ietekme uz vidi, «BP» paziņojis, ka noplūde ir maz iespējama, un, ja arī tā notiktu, tās apmērs būtu neliels. Būtībā uzņēmums šāda veida notikumiem nebija gatavs, un tas liek uzdot jautājumus par drošības noteikumu ievērošanu arī citās urbšanas platformās.
Un, ja izrādās, ka šāda katastrofa notiek nevis tāpēc, ka piekrastes naftas ieguves tehnoloģijas ir nedrošas bet gan tāpēc, ka gluži vienkārši tiek ignorēti drošības noteikumi, stāsts ir pavisam cits.
Šis ir nievājošs politisks apzīmējums, ko var izpelnīties par neatbilstību normu kopumam, kas tiek uzskatītas par amerikāniskām.
1938. gadā ASV Kongresā tika izveidota un vairākus gadu desmitus darbojās Neamerikānisko aktīvitāšu komiteja, kuŗas uzdevums bija izmeklēt ar komunistiem saistīto pilsoņu, ierēdņu un organizāciju iespējami nelojālās un kaitnieciskās darbības. Ironiskā kārtā prezidents Harijs Trumens 1959. gadā šo komisiju nodēvēja par «pašlaik visneamerikāniskāko parādību valstī».
Mūsdienās šo apzīmējumu izmanto, lai vērstos pret to, kas neatbilst amerikāniskām vērtībām. Kas ir amerikāniskās vērtības? Vienprātības nav viņiem, kur nu vēl mums, it sevišķi, ņemot vērā, cik ļoti krasas ir atšķirības demokrātu un republikāņu uzskatos par reliģiju, laulību, ģimeni, dabas resursu izmantošanu, globālo sasilšanu. Ir gan bijuši mēģinājumi sastādīt komplektiņu, kur ietilpst indivīda brīvība, atzinība veiksminiekiem, ticība progresam, optimisms, pūliņi un praktiskums.
Tomēr tas nemaina to, ka teiciens visērtāk izmantojams ad hominem uzbrukumos, lai parādītu, ka oponents ir kaitniecisks un viņa uzskati ir nepareizi. Šāda taktika izpaužas arī politiskajās debatēs par jautājumu, kur, piemēram, republikānis Rands Pols par «neamerikānisku» nodēvējis Baraka Obamas gatavību izrēķināties ar «BP», jo vērsties pret biznesu ir slikti.
Amerikāņu kultūrā ir vārds, kuŗā viens valsts pavalstnieks citu var nosaukt par neatbilstošu valsts vērtībām, un tajā parādās pilnīgi cita mēroga izpratne par valsti un kultūru, nekā, ja mēs šeit, Latvijā, kādu attieksmi nosauktu par «nelatvisku». Tādā gadījumā tas nozīmētu apsūdzību neatbilsmē tikai etniskām, nevis valstiskām vērtībām.
Latvijā latviskums tiek definēts saistībā ar etnisko mantojumu. Vai mums maz ir kāds jēdzienā ietverts priekšstatu kopums par vērtībām, ko uzskatām par saistītām ar Latvijas valsti?
Divas atsauces
Sodīsi naftas kompāniju — nodarīsi pāri pensionāriem — mosties.org
Šausmu gads — mosties.org
Atsauces saite: http://mosties.org/atsauce/1264/
Interesants salīdzinājums: http://www.youtube.com/watch?v=GHmhxpQEG..
Kā tu skaties uz peak-oil vai peak-everything notikumiem?
Omni, paldies par saiti, iespaidīgi.
Kas attiecas uz “peak oil” ideju, tad skaidrs, ka nenovēršami pienāks laiks, kad nafta beigsies, un tāpat arī diezgan droši var paredzēt, ka pasaule no tā neapstāsies, bet atradīs citus enerģijas avotus.
Jo drīzāk tiks atrasti jauni enerģijas avoti, jo drīzāk varēs atteikties no naftas un citiem netīriem resursiem. Bet, kamēr risinājuma nav, diemžēl, bet likumsakarīgi turpinās tas, kā blakusizpausme ir Meksikas līcis.
Raugoties uz šādu katastrofu, gan ir liekulīgi sacīt, ka mums nevajag iegūt naftu, ignorējot, ka no transporta un apkures vides draugi tāpat nevēlas atteikties. Bet vienlaikus tur notiekošais atgādina, ka mēs taču varam labāk, un šai noplūdei nebija jānotiek.
Es esmu kā aktieris izrādē, kuru neviens neskatās. Jo mazāk kāds skatās, jo lielāks aktieris es kļūstu. Jo vairāk skatās, jo mazāku lomu spēlēju. Pats jau vien esmu vainīgs, ka tā, jo laikam jau neesmu tik liels aktieris, lai daudziem patiktu. Un tā manas izrādes skaistākās epizodes un manas lomas skaistākie uznācieni paliek tikai man pašam.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu skatuve »
Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
E-pasts: redakcija-at-mosties-org
