pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 27. maijs 23:09 4 atsauksmes

Atvērtā sabiedrība un Facebook

Vēstis par kādu sociālo portālu vai kādu citu interneta vietņu slēgšanu un informācijas ierobežošanu, kas mēdz notikt austrumu puses zemēs, rietumniekiem izklausās visai ērmoti. Bet tik ērmoti, lai šādus gadījumus neuztvertu par kaut ko likumsakarīgu vai nopietni ņemamu, un vieglāk uz tiem ir raudzīties kā uz kārtējo nepareizību un jau iepriekš zināt, ka slēgt piekļuvi un filtrēt informāciju ir slikti.

Bet ko gan darīt sabiedrībai, ja informācijas plūsma uzbrūk ideoloģijai un vērtībām, kas tura to kopā?

Izvēle nepakļauties brīvās informācijas plūsmai

Gada sākumā sastrīdējās Ķīna ar «Google». «Google» paziņoja, ka turpmāk vairs necenzēs savu Ķīnas meklētāju, savukārt Ķīna norādīja, ka vietējie likumi ir jāievēro visiem, kuŗi pie viņiem strādā un sāka traucēt piekļuvi Google.cn.

Ko Ķīnai bija darīt, ja «Google» neatbalsta valdības nostāju par to, kāda informācija cilvēkiem ir sniedzama un kāda nav? Pakļauties «Google» spiedienam, ka visai informācijai ir jābūt brīvi pieejamai un ka cenzūra ir slikta? Ķīnas valdībai nav pamata graut sevi un pastāvošo iekārtu, ja sistēma itin veiksmīgi darbojas. Brīva informācija ir vajadzīga «Google», nevis Ķīnai.

Pret kritiku nenorūdīti valsts ideoloģiskie balsti gan ir sastopami daudzās sabiedrībās. Un tā notiek ne tikai totālitārās valstīs.

Izvēlas nedzirdēt un neredzēt zākāšanu

Šomēnes Pakistānā tika slēgta piekļuve portāliem Facebook, YouTube, kā arī daudziem citiem, jo tajās parādoties aizvien vairāk «ķecerīga satura». Sākums tam bija Mollijas Norisas uzzīmētā karikatūra, kuŗā pasludināts, ka 20. maijs ir Muhameda zīmēšanas diena. Šādi viņa protestēja pret cenzūru, kuŗu piedzīvoja «Dienvidparks» saistībā ar sēriju, kuŗā musulmaņu pravietis Muhameds tika attēlots lāča kostīmā. M. Norisas zīmējums kļuva par pamatu «Facebook» tēmatiskās lapas izveidei, kas populārizēja Muhameda zīmēšanas dienu, un musulmaņi par ko tādu nemaz nav priecīgi.

Pakistānas tiesas lēmumu slēgt piekļuvi «Facebook» un citām vietnēm atbalstīja pat polītiskie liberāļi, tai skaitā valdības juridiskais padomnieks Šahbāzs Kosa. Viņš «Facebook» slēgšanu nesaista ar vārda brīvības ierobežošanu. «Prezidents un valdība medijos tiek kritizēti un izsmieti katru dienu, tomēr pieļaut ko tādu ir pavisam kas cits, nekā pieļaut uzbrukumus pravietim,» viņa sacīto citē Newsweek. Ir gan arī pretēji viedokļi, ka šāda rīcība ir solis aizvien plašākas mediju ierobežošanas un cenzūras virzienā.

Pakistānas Telekomunikāciju aģentūra savukārt pavēstīja, ka tai ir zvanījuši daudzi cilvēki, kas atbalstījuši «Facebook» aizliegumu. Saprotams, ka tas nav veids, kā noteikt sabiedrības attieksmi un, visticamāk, ir arī gana daudz cilvēku, kas šādus ierobežojumus neatbalsta. Jāņem vērā arī tas, ka Pakistānā ir apmēram 19 miljoni interneta lietotāju, taču iedzīvotāju skaits tur ir vairāk nekā 169 miljoni, tātad nevēlamo saturu var aplūkot salīdzinoši maz cilvēku.

Kāda informācija ir jāierobežo?

Tas, kā valdības pieņem (arī sabiedrības atbalstītus) lēmumus par informācijas plūsmu bloķēšanu, labi parāda atšķirību starp atvērtām un slēgtām sabiedrībām. Paturot prātā, ko par atvērto sabiedrību sacīja Anrī Bergsons un Karls Popers, manā stāstā atvērtā un slēgtā sabiedrība ir saprotama kā vienas ass divi galējie punkti — no pilnīga liberālisma (vai ekstrēmas visatļautības) līdz plašai kontrolei.

Atvērta sabiedrība ar iecietību izturas pret citu cilvēku nezināšanu, muļķību, provokācijām. Ir dēmokrātiskās valstis, kuŗās cilvēkiem nekas nedraud arī par valsts simbolikas mīdīšanu, nemaz nerunājot par vēršanos pret reliģiju vai konvencionāliem svētumiem.

Tanī pašā laikā arī brīvās un dēmokrātiskās valstīs pastāv informācija, ko nedrīkst izplatīt vai glabāt, atšķiras tikai kontrolējamās informācijas apjoms. Piemēram, tiesas darbi draud par holokausta noliegšanu. Daudzviet ir aizliegta bērnu pornografija, naida kurināšana un citas par ļaunām atzītas nodarbes.

Jo vairāk tabu tēmu, jo vairāk jāsargājas

Slēgtā sabiedrībā nevēlamās, ierobežojamās informācijas lauks ir krietni plašāks, un tām informācijas brīva plūsma rada krietni lielākus draudus. Vislabāk tas ir redzams totālitārās sabiedrībās, kur informācijas brīvība ir primārais ierocis, kas atklātu melus un sabiedrības grupu interešu neievērošanas, uz kā šāda valsts ir būvēta, un tādējādi laupītu režīma leģitīmitāti.

Tomēr informācijas kontrole ir būtiska arī valstīm, kas vismaz formāli ir dēmokrātijas. Piemēram, tā pati Pakistāna ir parlamentāra federāla dēmokrātiska republika, bet tai ir valsts reliģija — islāms.

Ja viens no valsts ideoloģijas balstiem ir reliģija, tad valstij reliģija ir jāsargā. Ideoloģiju, kas ir balstīta uz ticēšanā un kuru aizvaino citu neticēšana, brīva informācijas plūsma padara vieglāk ievainojamu. Ticības ir neaizsargātas pret citu ticību pretenzijām uz absolūto patiesību, kā arī pret apšaubīšanu, kuŗas pamatā ir citi, piemēram, sekulāri, argumentācijas modeļi.

Aizliegšana kā risinājums?

Un ko tādai Pakistānai darīt, ja interneta mediji dara pieejamu netīkamu saturu, kas vienlīdz netīk gan polītiķiem, gan daļai sabiedrības? Rietumnieki teiks, ka aizliegšana nav risinājums. Tomēr tas ir risinājums, vismaz pagaidām. Tāpat kā risinājums, lai nepieļautu kādas atklātas un līdz šim no pārējās pasaules nošķirtas civīlizācijas iziršanu, ir šo civīlizāciju arī turpmāk turēt nošķirtībā un nepakļaut to pārējās pasaules informācijas plūsmu iedarbībai. Tās efekts uz nepieredzējušiem sociāliem veidojumiem ir graujošs.

Dažreiz tas nav nemaz tik slikti — re, kā mēs paši pēc neatkarības atjaunošanas tvērām Rietumu labumus, līdz palika nelabi. Informācijas plūsmas atbrīvošanas efekts Ķīnā vai Pakistānā būtu vēl plašāks, bet vai šīm valstīm kas tāds būtu jāgrib, nebūt nav skaidrs jautājums.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

4 atsauksmes

Risinājums ir atslēgt Internetu. Nevienai valstij netiek uzspiests to lietot. Ja nepatīk brīva informācija, lai slēdz vispār nost. Un visas sūdzības par rezultējošos valsts atpalicību un stagnāciju tad arī varētu aizliegt, un viss būtu vienkārši lieliski. Bet tad pēkšņi izrādītos, ka bez brīvas informācijas plūsmas ir visai pagrūti turēt līdzi pārējai pasaulei visās pārējās (ne-ideoloģiskās) jomās. Jomās, kurās, nez kāpēc, gribas gan turēt līdzi, nevis paziņot, ka slēgta barter-sistēma ir Dieva mandāts un nav ko pīties ar tiem sātanistiem no citām valstīm un viņu “naudu”.

Netīkamu informāciju var nelasīt. Ja tā ir jāaizliedz, tas nozīmē, ka ievērojams skaits to lasa un grib lasīt (vai vismaz ir pārliecība, ka tā ir). Protams, ka iespējamās sabiedriskās domas izmaiņas ir biedējošas un bīstamas, bet tās ir arī neizbēgamas — savādāk attīstība nenotiek. Bez sabiedriskās domas maiņas (un rezultējošā pilsoņu kara) ASV vēl tagad, iespējams, būtu verdzība.

Bērnu porno (īstu porno, starp citu, nevis stāstus vai zīmējumus) gan nevajadzētu jaukt iekšā, jo ir atšķirības starp informāciju, kas daudziem nepatīk un informāciju, kuras tapšanai ir nepieciešams smags noziegums pret jau tā vārīgu un trauslu būtni.

Holokausta noliegšanas, rasisma, nacisma u.c. “melno” ideoloģiju aizliegšana gan arī ir divkosība jebkurā valstī, kas lepojas ar runas brīvību.

Bērnu pornografija tik tiešām ir cits stāsts, piekrītu.

Holokausta noliegšanas aizliegums ir interesants no izteikšanās brīvības viedokļa. Principā normāli domājošam cilvēkam nav vajadzīgs šāds aizliegums, jo ir skaidrs, ka holokausts bija, žīdi tika iznīcināti no vāciešiem un krieviem visā Eiropā. Bet tomēr laiku pa laikam uzrodas cilvēki, kas par varītēm cenšas pierādīt, ka melns ir balts un ka nevienam žīdam nenokrita ne matiņš.

Interesanti būtu uzzināt ko teiktu latvieši ja kāds stāstītu, ka pagājušā gadsimta četrdesmitajos nenotika deportācijas :) Vai ka mēs netikām okupēti :)

Nodzīvojis pusi sava mūža totalitārā valstī es esmu kategoriski pret regulējumiem ko drīkst teikt un ko nē. Bet tajā pat laikā ir jāatzīst, ka vārda brīvība ir vērtība, ko mēs esam nonivelējuši līdz bezjēgai. Vārda brīvība nav absolūta. Viena indivīda vārda brīvība beidzās tajā brīdī, kad tā aizskar citu indivīdu. To mēs kaut kā piemirstam, tieši tāpat kā mēs mīlam savas tiesības, bet klusām piemirstam par saviem pienākumiem.

Normund, holokausta revizionisms balstās uz datiem un secinājumiem, kas atšķiras no “oficiālās vēstures” datiem un secinājumiem. Tas uzreiz nenozīmē, ka ebreji tajā necieta; revizionismā ietilpst arī nacistu antisemītisma politikas nostādņu apšaubīšana, Hitlera personiskās iesaistes apšaubīšana šajā jautājumā, upuŗu skaita apšaubīšana, nonāvēšanas procedūras (gāzes kameru lietojuma) apšaubīšana un tamlīdzīgi.

Vēsture nenovēršami ir ideoloģizēts stāsts, un pasaulē netrūkst atšķirīgu interpretāciju par vieniem un tiem pašiem notikumiem. Armēņu upuri Osmaņu impērijas laikā: cik un vai bija genocīds, vai varbūt armēņi nebija grupa, pret kuru vērsās konkrēti? Ukrainas golodomors 1932—1933 gadā: genocīds? Un, protams, Latvijas okupācija 1940 gadā: vai varbūt tikai inkorporācija?

Salīdzinājumā ar šīm un neskaitāmām citām vēsturiskām traģēdijām, holokausts ir atzīts par unikālu genocīda veidu — kaut vai tāpēc, ka antisemītisms ir par divu valstu vai tautu savstarpējām nesaskaņām plašāka problēma. Tas, tāpat kā vienošanās par to nediskutēt, bet piekrist līdz šim sasniegtajam konsensam, protams, ir politisks lēmums. Tāpat kā politisks lēmums, ka Latvijai draudzīgās valstis atzīst, ka tikām okupēti vai ka Armēnijai draudzīgās valstis piekrīt, ka turki īstenoja genocīdu pret viņiem.

Tomēr tajā, ka diskusija ir slēgta, jaušams kaut kas no nolemtīgas apziņas, ka racionālai diskusijai ir robežas, un, kad tās ir sasniegtas, turpinās manipulāciju un neiecietības uzvaras gājiens. Daļēji tas tā arī ir — strīdi nebūt nebeidzas brīdī, kurā pietrūkst argumentu. Tomēr mēs, „patiesību” turot zelta krātiņā, tā arī nezinām, kas tā ir, bet tikai vienojamies par to.

Tiesai ir nevis jākonstatē, ka apsūdzētais kaut ko noliedz, bet par to, ka viņš stāsta melus, un tas nozīmētu pierādīt, ka tie patiešām ir meli — un, jāatzīst, ka nav jau tā, ka šāda pieeja netiktu izmantota.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sarmīte, Tabita

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Vai Tu pārdotos liela pašlabuma dēļ?

5. decembrī LTV1 gadījās mazliet paskatīties raidījuma «Abi labi» atkārtojumu. Tā aktuālais jautājums — seksa vieta karjeras attīstībā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu karjera cauri gultām »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas