pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 20. maijs 23:48 Komentāru nav

Zinātne un polītiķi

[Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris] Teikmanis vakar sarīkotajā preses konferencē izteicās, ka Latvijai un Krievijai savstarpējā dialogā vajadzētu diskutēt arī par kopīgās vēstures jautājumiem, taču vispirms tas jādara akadēmiskajās aprindās. «Jautājums par dialogu vēstures skaidrojumā mums ir aktuāls kopš PSRS sabrukuma brīža. Akadēmiskā vidē to varam risināt tad, kad to sāks darīt politiķi. Vēsturnieks ir savas valsts pilsonis, un viņš nevar runāt pirms politiķiem,» oponē [vēsturniece Ilga] Kreituse.

Neatkarīgā Rīta Avīze, 20. maijs

Zinātne un polītika mēdz būt cieši saistītas sfēras. Valsts, nosakot prioritātes un ieguldot naudu zinātnē, vēlas sagaidīt atpakaļ ieguldījumu sfērās, kurās tai labums ir vajadzīgs. Problēma ir tad, kad valsts arī noteic, par ko pētījumi drīkst būt un par ko — nē. Problēma ir tad, kad valsts ne tikai noteic, kas zinātniekiem jāpētī, bet arī, pie kādiem secinājumiem tiem jānonāk.

Polītizētās zinātnes

Polītizēta zinātne ir globālās sasilšanas pētījumi. Tur cilvēkiem, kuriem ir izdevīgs uzskats par globālās sasilšanas īstumu, ir nepieciešami vieni rezultāti, bet tiem, kam izdevīgs ir uzskats par globālās sasilšanas nepamatotību, vajadzīgi citi.

Sava zinātne ir arī Vatikānam. Vatikāns pastāstīs, ka AIDS vīruss tiek cauri prezervatīvam, un, pretēji zinātniski it kā vispārpieņemtam uzskatam, tas nekādu aizsardzību pret seksuāli transmisīvo slimību izplatību nepiedāvā.

Un, protams, sava zinātne ir katras valsts oficiālajiem vēsturniekiem. Viņi raksta grāmatas, kam ievadu raksta polītiķi, lai pēc tam dāvinātu citas valsts kolēģiem. Šādi pētījumi pilda polītiskās komunikācijas funkciju un fiksē konkrētā brīža paradigmas. Paies vairāki desmiti gadu, iespējams, būs citas grāmatas, un tad var salīdzināt, kā mainās jēdzieni, izpratnes, aktuālie jautājumi, pierādījumi.

Tam visam pa vidu ir arī tiekšanās uz ideālo zinātni. To, kuras ceļš pie secinājumiem ir atklāts un pieejams produktīvai diskusijai; to, kuras darbinieki ir paškritiski pret savu veikumu un kuras secinājumu vērtība nemainās no tā, vai rezultāts ir, ka A = B vai ka A ≠ B.

Cilvēciskās vājības un skatiens uz autoritātēm

Tomēr zinātnieki arī ir tikai cilvēki. Viņi zinātnē darbojas katrs savu mērķu vadīti, un katrs grib realizēt atšķirīgu daļiņu no plašā cilvēcisko vēlmju spektra. Un, saprotams, ka viņiem ir nepatīkami, ja eksperiments neizdodas un cerētā lielā sasnieguma vietā nav nekā. Kad uz spēles ir likts pārāk daudz, kādam gadās arī safabricēt datus.

Zinātnes cilvēciskās un epistemoloģiskās problēmas gan tikai uzsver tās pamata vērtības, cauru kuru prizmu arī ir jāraugās uz zinātniskajiem atklājumiem. Zinātne ir iespējamības, nevis noteiktības, pieļāvumi, nevis fakti, dati, nevis tradīcija, šaubas, nevis pārliecība.

Tāpēc I. Kreituses izteikums, ka vēsturniekam kā Latvijas pilsonim pirms savu pētījumu veikšanas ir jāklausās polītiķa sacītajā, ir vienlaikus komisks un traģisks. Komisks, jo atgādina par pretrunu starp patiesības meklēšanu un polītisku vienošanos par patiesību un to, kurā brīdī kāda patiesība ir vajadzīga. Traģisks, jo vienlaikus viņa pateica, ka piederība kādas valsts pilsoņu kopumam nozīmē, ka cilvēkam par būtisko runāt neklājas, iekams viedokli nav izteikuši viņa valsts varenie.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Ginta, Gunda, Gunta

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Vakar radio noklausījos vakara pasaciņu. Nezinu, cik tā veca, bet laikam jau diez gan; Latvijas radio pasaku teicējs bija tas pats, kas pasakas lasīja arī tad, kad es augu. Tagad es vairs neaugu, bet viņš joprojām stāsta.

Pasaka bija par adatu, cimdu un vāveri, kas labi dzīvoja kopā, līdz atnāca pavasaris un visiem sagribējās bērzu sulas nodzerties. Noplēsa viņi bērziem mizas, huligāni tādi, kaut kādā veidā uztaisīja spainīšus, apskrāpēja bērzus un gaidīja, kad nu sulas gāzīsies kā cunami vilnis uz krastu. Bet kas tev deva - pa nakti atnāk nezināms ļaundaris un adatas spainīti izposta. Adata teic, ka nu visiem jāiet sargāt pa nakti savu privātīpašumu, bet tie pārējie, individuālisti nelaimīgie, nejūtas apdraudēti un netaisa tādu kooperatīvu. Tikai tad, kad nezināmais ļaundaris sapostījis visus 3 spainīšus, viņi izdomā, ka jāsargā kopā. Tā arī šie nosargāja savas sulas no lapsas, viņai teikdami: «Neaiztiec cita labuma» un «iemācies palūgt», tirāni tādi. Tās arī ir happy end.

Ceru, ka Tu saproti, cik skaisti ir dzīvot kolhozā, jo tad var visiem ārējiem ienaidniekiem parādīt viņu īsto vietu. Man patīk vecas pasakas, no tām ārā lien veco laiku patiesība.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu pamācoša pasaka »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas