pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 15. maijs 21:26 11 atsauksmes

Kāpēc «Rīgas satiksme» sit pasažierus

Šodien ziņās vēsta par kārtējo gadījumu, kurā fiksēts «Rīgas satiksmes» kontrolieŗu un pasažieru kautiņš. Šādos gadījumos kontrolieŗi tiek vainoti vardarbīgumā, un norādīts, ka šādi gadījumi ir iemesls, lai «Rīgas satiksmes» pakalpojumus neizmantotu.

Ir gan visai savādi spriest par kautiņu, nezinot, kāpēc sadursme sākās. Ar šādiem kadriem nepietiek, lai sacītu, ka zvērīgie kontrolieŗi sit nabaga neaizsargātos likumpaklausīgos pasažierus. Un tomēr kontrolieŗi un «Rīgas satiksme» ir vienīgie, no kuriem var prasīt, lai lieta līdz kautiņam nenonāktu.

Brutālie kontrolieŗi un jaukie bezbiļetnieki

Nevienā no videomateriāliem, kas līdz šim publiskoti, nav redzams, kā konflikts ir sācies. Pirmajā videoklipā, par ko «LETA video» sižetu sagatavoja aprīlī, vispār bija skatāms vien tas, ka cilvēks ir zemē un ap viņu rosās kontrolieŗu bariņš. Toties aizkadra tekstā, atsaucoties uz aculiecinieku, stāsta, ka šis cilvēks tiek spārdīts un sists. Un piebilsts, ka nekāds bīstamais ļaundaris sistais neesot bijis.

Otrais klips, kas publiskots šodien, ir vēl krāšņāks. Tur ir redzams nevis kāds pasažieris, kuŗu kontrolieŗi fiziski iespaido, bet kautiņš. Kautiņā piedalās kontrolieŗi un citi cilvēki. Kā ir iespējams pateikt, kuŗš ir upuris un kuŗš — uzbrucējs? Tas ir vienkārši — paprasi medijiem, un viņi uzreiz pateiks: klips ir par to, ka «kontrolieri brutāli atspārda cilvēku».

Kāpēc pasažieŗi cieš no kontrolieŗiem? Pie atbildes var nonākt, atbildot uz dažiem jautājumiem. Vai cietušajiem bija biļete? Cik jaušams no publiski pieejamās informācijas, runa ir par bezbiļetniekiem. Vai viņi pēc kontroles iekāpšanas ir samaksājuši sodu? Vai viņi ir pakļāvušies kontrolieŗu prasībām? Droši vien, ka nē.

Kautiņi nav normāla parādība

Pateiksim skaidri: kontrolieŗu un pasažieru kautiņi nav normāla parādība, un kontrolieŗiem no tiem būtu pēc iespējas jāizvairās.

Vērtējot kontrolieŗu vardarbību, der atcerēties automašīnas vadītāju Rodniju Kingu, kuŗu par nepakļaušanos 1991. gadā smagi piekāva Losandželosas policijas darbinieki. Iepriekš tiesātais Kings brauca alkohola reibumā, pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu, bēga no policijas, pēc apturēšanas nepakļāvās policijas prasībām un neļāva sev uzlikt roku dzelžus. Policisti viņam raidīja elektrošoka triecienus, kā arī vairākus desmitus reižu sita ar batoniem.

Kinga sišana tika fiksēta videoierakstā, par ko pēcāk mediji ziņoja daudzviet pasaulē, un arī toreiz lielākā vērība tika pievērsta sišanai, nevis tam, ka Rodnijs vismaz daļēji bija to izprovocējis. Sākās izmeklēšana, policisti tika apsūdzēti brutālitātē un rasismā, un divi no incidentā iesaistītajiem likuma sargiem pēcāk saņēma cietumsodu.

Stāsta morāle: lai arī cik deklasēts elements stājas pretim varaspārstāvim, varas pārstāvis nedrīkst atbildēt kā deklasēts elements. Tāpat kā citu varasiestāžu darbā, arī kontrolieŗu rīcības principam jābūt, ka vienkāršam cilvēkam tiks piedots tas, kas varasiestāžu darbiniekam netiks. Vienkāršais cilvēks var būt provokatīvs, agresīvs, neapdomīgs, bet varas pārstāvis tāds būt nedrīkst. Varas pārstāvju un sabiedrības konfliktā vismaz vienai pusei ir jābūt saprātīgai — un, tā kā no tipiskā konfliktētāja ko tādu prasīt nav iespējams, atbildība par situācijas vadību un savaldīšanos gulstas uz varas pārstāvja pleciem.

Tieši bezbiļetnieki ir neapmierinātie

Atzīsim arī, ka par kontrolieŗiem nestrādā paši smalkākie ļaudis. Iespējams, ka «Rīgas satiksme» ir pārāk neizvēlīga personāla atlasē, un droši, ka nespēj piedāvāt tādu atalgojumu, kas piesaistītu darbiniekus, kas pārzina konfliktu vadību, saskarsmes psīholoģiju un starpkultūru komunikāciju. Interesanti, vai kontrolieŗi pirms stāšanās darbā iziet kursus darbam ar cilvēkiem — tai skaitā kā neitrālizēt agresīvos? Pieļauju, ka nē, un šāds ir rezultāts. Rezultāts šāds ir arī darba organizācijas dēļ — policijas iesaistīšanās un nemieru cēlāju veikla nogādāšana izolatorā droši vien konfliktus krietni saīsinātu.

Bet organizācija ir šāda, un kontrolieŗi dara savu darbu, kā māk, un pelna algu.

Ja kontrolieŗiem ir jāvāc nauda no pārkāpējiem, tad ko gan viņiem darīt, ja pasažieris atsakās maksāt un ir agresīvs? Vai kontrolieŗiem soda naudas būtu jāiekasē tikai no tiem, kas savu pārkāpumu apzinās paši un nav daudz jāmudina, bet tiem, kam pietiek bezkaunības un stūrgalvības, jāļauj darīt, kas pašiem ienāk prātā? 

Ja viņiem aizliegtu lietot spēku vispār, tas būtībā nozīmētu, ka Rīgas sabiedriskajā transportā biļete jāpērk ir tikai normāliem cilvēkiem, bet tiem, kam pietiek lecīguma un stūrgalvības, ir atļauts viss, un pret viņiem ir jābūt iecietīgiem.

Kontrolieri savu darbu varētu darīt labāk, tomēr ne jau tikai viņi ir jezgas cēlonis. Ir zīmīgs «Rīgas satiksmes» pārstāvja Viktora Zaķa sacītais, ka uzņēmums pēdējā laikā nav saņēmis pārmetumus no cilvēkiem, kas brauc ar biļeti. Interesanti zināt, kāpēc tā.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

11 atsauksmes

zoolander

15-05-’10 22:45

No malas raugoties liekas, ka gan bezbiļetnieki gan konduktori ir vienas raudzes deģenerāti. Bet mums pārējiem – vai nav vienalga, kas mūs uz ielas atspārda – narkomāns, konduktors, vai policists. vai ne ;(

Tāpēc arī ir izdomāta tāda funkcija kā biļešu kontrole kopā ar policiju. Labāk, lai tās notiek retāk, bet civilizēti – ja nav biļetes, kāpjam ārā, un policijas klātbūtnē risināsim tālāk, bet pārējie pasažieri var mierīgi turpināt ceļu. Es biļeti iegādājos vienmēr, bet tas nemaina faktu, ka man regulāri jājūtas kā dzīvojot atpakaļ komunisma iekārtā – katru reizi, kad kontrolieris vienkārši paņem no kāda naudu un iebāž kabatā, katru reizi, kad nespēdams tikt galā ar agresīvu bezbiļetnieku, viņš uzsāk desmit minūšu histērijas tirādi kas jāklausās visam vagonam. Katru reizi, kad tas pats kontrolieris savu iepriekšējo bezspēcību nolemj atspēlēt uz nākošo bezbiļetnieku, un viņš nolemj neapmierināties ar samaksāto sodu, bet gan izvērst tādu pašu histērisku tirādi lai kādu nabaga pensionāru desmit minūtes publiski pazemotu un katru reizi, kad iekāpj kāds tūrists un uz viņa jautājumu tramvaja vadītājs nevis mēģina paskaidrot, ka jāpērk biļete, bet gan skatās uz otru pusi, un tūrists apsēžas bez biļetes, nezinot, kas viņu sagaida pēc desmit minūtēm.

Redzot to katru dienu, man nav nekādas līdzjūtības pret kontrolieriem. Visiem būs drošāk, ja viņi dosies reidos tikai kopā ar policiju – diez vai tad viņi atļausies bāzt naudu kabatās, un diez vai tad kādai no pusēm vajadzēs raizēties par kautiņiem.

Par pēdējo gadījumu stāsts ir sekojošs:

Pats reids notikās kopā ar pašvaldības mentiem. Šamējie bija netālu, tikai ko viņi tur gurķojās es nezinu. Bezbiļetniece pati sāka kasīties un pazvanīja savam varonim, kurš nākot klāt bez jebkādiem jautājumiem iešķīla kontrolierim un tai brīdī garām gāja urlāti un līdz ar to viss panesās.

tiesa, tas netraucēja milleram nopublicēt šo video ar nosaukumu “kontrolieri sit pasažierus”.

Šitie tautastērpā ģērbtie puikas jau parasti nesāk konfliktu. Un miermīlīgā tauta taču nav vainīga, ka nevar biļetīti nopirkt. Redzi, vīrs pat uz frizieri taupa, skujot pliku galvu, droši vien, lai varētu pabarot bērnus. :(

normund, tu citē RS versiju jeb stāsti ko pats redzēji?

Pat ja ir bijis tā, tad es nespēju noticēt, ka jaunieši (nemaz tik ļoti pēc klasiskie urlām neizskatās), redzot ka kāds sit kontrolieri, momentā pieslēdzās un arī sāka sist. Visticamāk kontrolieri uz ieinteresētu jautājumu par notiekošo atbildēja kā klasiski urlas.

Turklāt kontrolieri jau brīdi pēc vētras paši “pievērsās” kādam viņus nesitošam personažam pirmie palaižot rokas (neattaisnojami pat, ja tas kaut ko neglaimojošu pateica).

Principā jāpiekrīt Livai, ka kontrolieri nebūt nav apzinīgi un godīgi savu darbu daroši pieklājības kalngali, kas konstatējot bezbiļetnieku rīkojas pēc instrukcijām – tas ir diplomātiski sakot.

mosties! kontrolieriem vai policijai nav nekādu tiesību “jāvāc nauda no pārkāpējiem”. man ir tiesības nenēsāt līdzi naudu, man ir tiesības nesamaksāt tagad un apstrīdēt pārkāpuma faktu. viss, kas viņiem ir jāizdara ir jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols un lieta jānodod tiesai. viņiem nav pat jāpieskaras eventuālajam bezbiļetniekam.

vai tiešām ir tik grūti nesakauties šajā it kā vienkāršajā procesā?

Kiril, kāpēc lai viņiem nebūtu tiesību iekasēt naudu?

Kāda ir Tava versija par to, kā no cilvēka, kuŗš palaists vaļā ar kvīti, iekasē soda naudu? Nemaksāšanas gadījumā pie viņa atnāk tiesas izpildītājs un apraksta mantu? Diez vai tas tā notiktu piecīša dēļ. Ar autobraucējiem jau ir vienkāršāk — gribēs iziet skati, samaksās visu. Tamdēļ viņiem var tikai atstāt kvītis un zināt, ka tās tiks apmaksātas.

Iespējams, ka tikai soda kvīšu izrakstīšana spriedzi mazliet mazinātu, bet tikai mazliet, jo tāpat būtu neizbēgama jezga ar personības noskaidrošanu, neesošiem dokumentiem un fiktīviem jāņiem bērziņiem.

Korektāk un raitāk viss pasākums, bez šaubām, notiktu, ja reidos kontrolieŗi nudien strādātu kopā ar policiju, nevis tas notiktu vien formāli. Tad kontrolieŗiem būtu uzdevums konstatēt, vai biļete nopirkta, bet pārējo — noskaidrotu personību un piespriestu administrātīvo sodu — darītu policija.

Viņiem nav tiesību iekasēt naudu uz vietas saskaņā ar LAPK 250.pantu.

Kontrolieri, kas man ir mēģinājuši pie**sties ne pa tēmu, ir slaisti, un saprotot, ka būs jāraksta protokols un jāsūta materiāli uz tiesu, vairs nav ieinteresēti ar mani čakarēties.

Jāatzīst, pēdējo reizi ar kontrolieriem saskāros pirms gadiem pieciem.

Ar iekasēšanu viss ir viegli, ja cilvēks vnk mēģina uzlikt “mīksto”. 1. Protokols 2. Administratīvā tiesa (pārkāpējs neierodas) 3. Paziņojums ar konta nr., kur jāieskaita naudiņu. 4. Naudiņa neparādās. Tiesa par piedziņu. 5. Tiesu izpildītājs dodas uz banku/bankām un savāc no pārkāpēja konta piecīti + tiesu izpildītāja nodevu pārdesmit latus + banka komisiju par piespiedu izpildi. Kopā 30-50Ls.

t.i. viņiem ir tiesības iekasēt naudu uz vietas, kamēr vien eventuālais pārkāpējs tam piekrīt.

Kiril, paldies, tagad zināšu.

Es atkal iedomājos par to, vai bezbiļetniekus īsti var saukt par pasažieriem? Ienākot veikalā tikai paskatīties, es taču nekļūstu par pircēju/klientu.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

WikiLeaks

«Anonymous» haktīvistus var vainot par daudz ko — tai skaitā par brieduma trūkumu un vadīšanos pēc pūļa instinkta. Bet viņu rīcība ir nevardarbīgas pilsoniskas nepakļaušanās ekvivalents kibervidē. Viņi traucē, taču nesabojā. Šādi stājoties pretim kredītkaršu uzņēmumiem un tīmekļa lapu izmitinātājiem, viņi šīm kompānijām atgādina, ka to zīmola reputācija ir atkarīga ne tikai no tā, kāda attieksme pret viņiem ir [ASV] Valsts departamentam, bet arī no tā, kā lietotāji redz viņu neatkarības saglabāšanu.

— Laikraksta «Guardian» redakcijas komentārs, 10. decembris.

Pēc tam, kad «WikiLeaks» sāka publiskot ASV diplomātiskos ziņojumus, ar organizāciju atteicās sadarboties virkne uzņēmumu — tai skaitā «Amazon», «PayPal», «Visa» un «MasterCard» — pieslēdzās aktīvistu tīkls Anonymous, kas pret «sliktajiem» uzņēmumiem vērš DDoS uzbrukumus ar mērķi paralīzēt to darbību.

Vai viņi ir pilsoniski aktīvisti ar tiesībām izteikties vai arī vienkārši huligāni? Šis ir gadījums, kad kiberuzbrukumu salīdzinājums ar nevardarbīgu protestu var būt maldinošs.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu WikiLeaks draugi uzbrucēji »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas