Pēc SKDS pagājušajā mēnesī veiktās aptaujas (kopija) datiem, vairums Latvijas iedzīvotāju par morāli nepieņemamu uzskata azartspēļu spēlēšanu (62 procenti), alkohola lietošanu (61 procents), laulības pārkāpšanu (57 procenti) un homoseksuālismu (61 procents).
Rezultāti parāda, ka homoseksuālismu cilvēki uzskata par morāla, nevis citāda veida jautājumu, un tieši šis apstāklis ir viens no iemesliem, kāpēc attieksme pret gejiem sabiedrībā ir noraidoša. Homoseksuālismu par morālas dabas jautājumu neuzskatīja 17 procenti cilvēku.
Ideju par seksuālo orientāciju kā morālu kategoriju aktīvi pārstāv reliģija. To parāda arī aptauja — par morāli nepieņemamu to uzskata 70 procenti aptaujāto kristiešu un 46 procenti neticīgo.
Morāla rīcība ir tikumīga rīcība. Tā parasti tiek saistīta ar indivīda izvēli un darbiem, ko sabiedrība atzīst par labiem. Latviešiem piemēram, labs darbs ir iestādīt koku, izaudzināt dēlu un nosist čūsku. Par morāli cildenu rīcību plaši tiek uzskatīta palīdzēšana citiem, godīgums, iestāšanās par taisnību.
Arī dzeršana, laulības pārkāpšana, azartspēļu spēlēšana, kas Latvijas iedzīvotājiem ir morāli nepieņemama, savā būtībā ir apzināta rīcība un saistīta ar izvēli. Šī izvēles aspekta dēļ var būt savādi šajā sarakstā redzēt arī uzskatu, ka arī seksuālā orientācija ir attiecināma uz morāli.
Jāsāk ar to, ka aptaujas jautājums skanēja tā: «Es Jums nosaukšu dažas darbības, ko mēdz darīt cilvēki. Lūdzu, pasakiet man par katru no tām, vai, Jūsuprāt, tas ir morāli pieņemami, morāli nepieņemami vai arī, Jūsuprāt, tas nav morāles jautājums.»
Ja uz homoseksuālismu raugāmies kā uz darbību (tā var izpausties arī vienkārši kā noteiktās orientācijas pieņemšana un mēģinājumi dzīvot ar to saskaņā), parādās arī apziņas un rīcības dimensija. Zinot Latvijā tik populāro saukli, ka «man nav nekas pret gejiem, bet lai viņi ar sevi man nebāžas acīs», homoseksuālisma kā morālas izvēles noliegšanu var interpretēt kā protestu nevis pret orientāciju kā tādu, bet gan pret tās redzamajām izpausmēm: praidu un romantisku/seksuālu saistīšanos vienam ar otru.
Ja cilvēkam ir fiziski vai kādi citi defekti (atšķirības), mūsdienu sabiedrība viņam cenšas palīdzēt iekļauties. Invalīdiem, kas pārvietojas ratiņkrēslos, tiek izbūvētas nobrauktuves uz ietvēm un lifti. Cilvēkiem, kas slikti redz, ir paredzēti luksoforu skaņas signāli. Cilvēki, kuriem ir garīga rakstura aizture, ir pieejamas par tīmekļa vietnes vieglajā valodā — tādas, ir piemēram, valsts iestāžu lapas, un arī vikipēdija ir pieejama vieglajā valodā.
Par homoseksuālistiem mūsdienu medicīna nerunā kā par kādu kaiti, līdz ar to geju salīdzinājums ar invalīdiem varētu nebūt korekts. Droši vien tikpat problēmātiski gejus būtu salīdzināt ar cilvēkiem, kam ir nevis kādas objektīvas nepilnības, bet vienkārši īpatnības — piemēram, ārkārtīgs kārnums vai savdabīgs balss tembrs.
Un tomēr šis var būt piemērs, lai parādītu, cik dažādos virzienos var nosliekties sabiedriskais viedoklis par atšķirību. Tikai rases un gēnu tīrības sludinātājs varētu vēlēt ļaunu cilvēkam tikai tāpēc, ka viņš nav tik gudrs, kā citi. Toties krietni vairāk atradīsies ir tādu ļaužu, kuŗu izpratne par labo un slikto neļauj homoseksuālismu kā noteiktas orientācijas neslēpšanu atbalstīt (kā invalīdus ar uzbrauktuvēm un skaņas signāliem) un pat ne pieklājīgi ignorēt (kā tas parasti tiek darīts ar savdabīgiem cilvēkiem). Homoseksuālisma gadījumā iztrūkst līdzcietības elementa.
Lai pamatotu noraidošo attieksmi, nereti tiek meklēti skaidrojumi par homoseksuālisma negatīvo ietekmi uz sabiedrību un tā «nedabiskumu» (aizmirstot, ka savā būtībā nedabisks ir arī ģipsis salauztai kājai vai zobu protēze) — lai nebūtu prasti jāsaka: mums šie cilvēki vienkārši nepatīk.
Amerikāņu žurnālists un komentētājs Sems Fulvuds uzskata, ka no melnādaino amerikāņu puses, kuri paši, vien mazāk nekā pirms pusgadsimta ieguvuši civiltiesības, ir nekonsekventi neatbalstīt arī citu minoritāšu grupu centienus iegūt līdztiesību — šajā gadījumā tiesības precēties. «Civiltiesības vienam ir civiltiesības visiem,» viņš raksta un citē kongresmeņa Džona Luisa sacīto: «Esmu pārlieku smagi un pārlieku ilgi cīnījies pret diskrimināciju pēc rases un krāsas, lai neiestātos pret diskrimināciju pēc seksuālās orientācijas.»
Tomēr, ja viņš nesaprot, kāpēc atbalsta geju laulībām nav starp melnādainajiem sprediķotājiem, kam bija liela ietekme mobilizējot cilvēkus cīņai pret rasu segregāciju, viņš nav saskatījis morālā novērtējuma aspektu.
Baltādainais supremācists melnādainā vēlmi panākt, ka viņš drīkst aizņemt sēdvietu autobusā vai iet telpā pa vienām durvīm ar baltādaino, uzskata nevis par morālu, bet gan par privilēģiju jautājumu. Līdzīgi arī nācionāli noskaņots latvietis uz nepilsoni raugās nevis kā uz amorālu cilvēku, bet gan kā uz tādu, kam viņa paša baudītās tiesības nepienākas.
Savukārt, kad ortodoksāls kristietis raugās uz geju, viņš tajā saskata ko vairāk par cilvēku, kam kaut kas nepienākas. Viņš gejā redz izdarītu izvēli. Izvēli būt nevis tādam, kā vairākums, bet gan tādam, kuŗa ārējās izpausmes kristietim ir nepatīkamas un kuŗu sliktuma pamatojumam var izmantot baznīcā stāstīto par grēcīgu rīcību.
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/1247/trackback/
zoolander
Geji nepatīk ne jau tādēļ, ka vidējais hetero vīrietis dienu un nakti satrauktos par viendzimuma seksa morālajiem aspektiem. (lai gan paužot viedokli par pidariem, tieši šis vienmēr ir neapstrīdams arguments). Nepatīk tādēļ, ka neatbilst dzimumu lomām, kas jau no bērna kājas visiem ir iedresētas. Vēl vairāk par gejiem nepatīk transpersonas, jo viena no lietām, ko cilvēka smadzenes apstrādā pāris sekunžu laikā ieraugot nepazīstamu cilvēku ir dzimuma noteikšana. Ja dažu sekunžu laikā dzimums nav viennozīmīgi nosakāms, cilvēks instinktīvi sajūt diskomfortu. Tieši tik vienkārši. Viss pārējais – daba, morāle, reliģiskie teksti un nācijas izmiršana vienkārši tiek piemeklēts savas nepatikas “zinātniskam” attaisnojumam.
Polītisko norišu vērotājs 
Ritvars par Baraku Obamu
nebalsotu, jo uzskata, ka viņa piedāvājums rada draudus ne tikai pašām ASV, bet
arī citām valstīm. Viņa atrastie Obamas/dēmokrātu partijas polītiku raksturojošie fragmenti rāda, ka šis kandidāts ir bīstams štatiem, un, tā kā ASV ir liela ietekme uz citām valstīm, tad sliktumu jutīs arī daudzi citi.
Mozaīka, ko veido šie atlasītie fragmenti, ļauj iegūt tādu skatījumu, kādu autors vēlas. Šajā gadījumā — skatījumu, kas raisa bažas. Bet cik tās ir pamatotas?
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu kā Obama visu sagāzīs »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
