pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 21. marts 21:39 Divas atsauksmes

serveŗu arests — nesamērīga, bet sagaidāma rīcība

E-bibliotēkas serveŗu atņemšana ir likumsakarīgs Latvijā ierastās represīvās prakses turpinājums. Pie mums varasiestādes arī citkārt, vācot lietiskos pierādījumus, nav rīkojušās tā, lai izmeklēšanas laikā nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu.

Policijai ir tiesības serveŗus savākt, un tā šīs tiesības izmanto. Tikai pēc tam sāksies iebilžu rakstīšanas, juristu darbs, skaidrošanās un savas taisnības pierādīšana. Tomēr pakalpojums pa to laiku pieejams nebūs, un šis laiks nes zaudējumus.

Tā rīkojas arī viena faila dēļ

Pirms pāris gadiem Ekonomikas policija paņēma izmitinātavas «IT risinājumi» serveri tikai viena faila dēļ. Šis fails bija «Baltic Screen» izdotā grāmata par advokātu Grūtupu «Tiesāšanās kā ķēķis», ko savā tīmekļa vietnē bija izvietojis pakalpojuma pircējs — juridiskais birojs (!) «Eko Temīda».

No nodarījuma un kaitējuma samēra viedokļa toreizējais gadījums bija it skaudrs, jo viena klienta dēļ uzņēmumam tika traucēta iespēja nodrošināt savus pakalpojumus pārējiem klientiem, kuŗu lapas glabājās tanī pašā serverī.

No citas vācelītes ir stāsts par vietni Lembergs.info, kur tiek pārpublicēta informācija par Aivaru Lembergu un ar viņu saistītām jomām. Datu valsts inspekcijā vērsās partijas demokrāti.lv vadītājs Edgars Jansons, kuŗam bija iebildes, ka vietnē publicēti ir viņa personas dati un visādas «muļķības». Datu valsts inspekcija, no lapas izmitinātāja nesagaidījusi pozitīvu atbildi uz prasību šo informāciju izņemt, ar LATNET gādību lapu slēdza (tātad atvienoja internetu pakalpojuma uzturētājam?). Tas bija iespējams, jo, pēc Fizisko personu datu aizsardzības likuma, pie mums datu apstrādei atvieglojumi ir tikai medijiem — tātad tiem, kas ir reģistrējušies Masu informācijas līdzekļu reģistrā. Principā mulsinoši vienkāršs veids, kā pie mums var kontrolēt tīmekļa vietnes, kas de facto ir mediji, bet de iure nav.

Pakalpojuma sniedzējam par lietotāja izvietotu saturu nav jāatbild

2003. gada maijā Eiropas Padome pieņēma Interneta saziņas brīvības deklarāciju, kuŗā noteica interneta pakalpojumu sniedzēju ierobežoto atbildību par lietotāju internetā izvietoto saturu, ja pakalpojuma sniedzēju funkcija ir tikai informācijas pārraide un interneta piekļuves nodrošināšana. Tas nozīmē, ka, piemēram, portāla uzturētājam nav jāuzrauga, kādu saturu tur izvieto lietotāji.

Latvijas interneta portāli vietējās likumdošanas izpratnē atrodas pelēkajā zonā, jo tos likums par masu medijiem de iure neatzīst, un mēģinājumi kaut ko darīt juridiskas sakārtošans virzienā parasti kaut kur iestrēgst. Tomēr portāliem arī līdz šim vairumā gadījumu to attiecības ar varasiestādēm ir balstītas deklarācijā noteiktajā atbildības izpratnē. Tāpēc «Delfi» par naidīgiem komentāriem vai kādu citu saturu, kas pārkāpj citu pušu tiesības, slēgti netiek.

Devīze: (Ne)esi ļauns

E-bibliotēkas saistība ar pārējiem piemēriem ir visai aptuvena: šeit nav runas par lietotājiem, kas likumam neatbilstoši izmantojuši sev piedāvātos pakalpojumus, bet gan par to, ka pats informācijas pakalpojuma sniedzējs sevis radīto sistēmu izmanto, pēc sūdzības autoru domām, nelikumīgi. Abos gadījumos pie tiesas jāsauc vainīgais: vienalga, vai tas ir lietotājs, ja tas neatbilstoši lieto sistēmu, vai pakalpojuma nodrošinātājs, kuŗš tieši tāpat var veikt nelikumīgas darbības.

Un tomēr — labai varasiestāžu praksei būtu jāsliecas uz cilvēcību, tāpat kā tas notiek citās jomās: nodarīt pēc iespējas mazāku postu.

Ja varam neapšaut un neapsist cilvēkus, kas laužas iekšā parlamenta namā vai protestē pret valdības politiku, tad nesitam un nešaujam. Tāpat ir arī ar informācijas pakalpojumiem: ja varam panākt, ka no bibliotēkas plauktiem pazūd aizliegta grāmata (tādas vispār ir? Pat Hitlera Mana cīņa ir brīvi pieejama), tad neveŗam ciet visu bibliotēku. Un, ja mums ir ziņas par daždesmit grāmatu diskutablu pieejamību tīmeklī, tad panākam, lai līdz lietas izskatīšanai tās tur nav atrodamas, nevis slēdzam ciet visu portālu.

Iespējamās nelikumības tāpat tiktu novērstas, prasītājiem sirds mierīga, bet bibliotēkas darbiniekiem un lietotājiem mazāk traucēts.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Divas atsauksmes

Mārtiņš

06-04-’10 14:13

Klau, nejauksim Interneta pakalpojuma sniedzējus un to atbildību vienā putrā ar resursu izvietošanas pakalpojumu sniedzēju atbildību. Rindkopa pēc otrā virsraksta ir neloģiska jo nekādas tiešās saites šajā ķēdītē nav. Pirmajā daļā ir runa par ISP tiesībām un atbildību, savukārt otrajā par satura piegādātāju.

Cita lieta – principā pareizi jau ir, direktīva visu nepieciešamo paredz. Un konkrētā gadījuma sviests arī ir sviests.

Mārtiņ, nav putras. Ja ar ISP saprotam uzņēmumu, kas nodrošina lietotāja iespējas piekļūt internetam, tad par šo nozari rakstā vispār nav neviena vārda — izņemot par LANET, kas panāca, ka lembergs.info nav pieejama.

Stāsts ir par trīs veidu informācijas pakalpojumu sniedzējiem:

1) hostinga uzņēmums, kas uztur tīmekļa vietni un ļauj publiskot informāciju

2) interneta portāls, kas lietotājiem ļauj publicēt savu saturu (rakstus, komentārus)

3) interneta bibliotēka.

Saistot e-bibliotēku ar Eiropas Padomes deklarāciju, esmu mēģinājis norādīt, ka situācija izskatītos citāda, ja informācijas izvietošanas pakalpojuma sniedzējs nebūtu viens un tas pats, kas informācijas izvietotājs. Tas ir, ja e-bibliotēka nevis paši nodarbotos ar grāmatu skenēšanu un to ievietošanu savos serveŗos, bet gan vienkārši uzturētu šo lapu, saturu ļautu publicēt lietotājiem, un lietotājs būtu tur ievietojis kādu no grāmatām, par kuru ir autortiesību neskaidrības. No šādas perspektīvas raugoties, satura nesankcionēta publiskošana e-bibliotēkā būtu tas pats, kas satura nesankcionēta publiskošana Delfos.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Gunārs, Vladimirs, Gunis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

«Latvijas Avīze» šodien atgādina par Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma gadadienu. Tā raksta, ka apvērsums aizsāka «laiku, ko daudzas latviešu dzimtas atceras kā laimīgu, jo godīgs un neatlaidīgs darbs nesa pelnītu labklājību». Tāds redakcijas sūtīts siltums jaušams šajās pāris rindās, pašiem priecājoties par sevis uzturētajiem mītiem. Latviešu uztverē K. Ulmanis ir cieši saaudzis ar latviskuma un labklājības jēdzienu, savukārt dēmokratija acīmredzot nav nesusi neko tādu, bez kā nevarētu iztikt. Taču apvērsums ir vēršanās pret likumīgu valsts varu, un, kad tas izdodas, var iedarbināt informācijas mašīnīti, lai veidotu populāras, paaudzēs dzīvotspējīgas interpretācijas par notikušo.

Kaut kā nepatīkami skan šis apvērsuma slavinājums mūsdienās. Nemaz nerunāsim par pārliecību, ka taisni šis notikums aizsāka labos laikus.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Kārlis Ulmanis »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas