debates imigrācijas likumā: argumenti bez faktiem

Zīmējums: Gatis Šļūka

Tomēr deputātu debates netika balstītas uz faktiem, līdz ar to nav pamata teikt, ka balsojumam bija kāda saistība ar to, kas tika teikts no tribīnes. Lasot stenogrammu, ir grūti noticēt, ka deputāti savu izvēli būtu izdarījuši, balstoties uz diskusijā gūtajām atziņām. Drīzāk balsojuma iznākums bija zināms jau iepriekš, un ilgās diskusijas ir tikai jautājuma izvērtēšanas imitācija.

Argumenti par

Mēģinājumā panākt šādus grozījumus var saskatīt dažādas intereses. Tamdēļ līdzi sekotājiem šis var būt labs treniņš gan apsverot, kādus argumentus varētu lietot, lai pamatotu vienu vai otru pozīciju, gan izvērtējot, kā to dara deputāti.

Kā deputāti mēģināja pierādīt, ka šie grozījumi ir jāpieņem? Viņi teica, ka:

• veidosies jaunas darbavietas;
• ieplūdīs ārvalstu nauda;
• valstij būs ienākumi no nodokļiem — «Tas ir viens instruments, kā nedaudz izkustināt šo te nekustamā īpašuma tirgu, iegūt papildus ieņēmumus budžetā, pēc dažādām aplēsēm no 5 līdz 10 miljoni lati kā minimums.» (Vents Armands Krauklis);
• attīstoties ekonomikai, latviešiem nevajadzēs meklēt ekonomisko patvērumu citās valstīs — «Cilvēkiem nav elementārās lietas, lai izdzīvotu savā dzimtenē, viņiem nav darba. Un jebkuri līdzekļi, kas varētu palīdzēt pavarot darbavietas, radītu darbavietas mums kā atbildīgajiem likumdevējiem jāatbalsta.» (Boriss Cilēvičs)

Argumenti pret:

• 25 tūkstoši latu ir sīknauda, par kuŗu var nopirkt uzturēšanās atļauju, lai pēcāk panāktu pastāvīgas uzturēšanās atļauju pēc tam iegūtu pilsonību un saaicinātu savu ģimeni — «Vesela varza runās krievu mēlē, ignorēs latviešu likumus un tikumus!» (Pēteris Tabūns)
• 25 tūkstoši latu ir maza naudas summa organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem — «Un viņi šos 25 tūkstošus noliek uz galda un viņš mierīgi organizētās noziedzības pārstāvis iegūst brīvas iespējas taisīt savas ... kalt savus plānus un īstenot varbūt savas noziedzīgās darbības arī Eiropas Savienībā brīvi ceļojot.» (Dzintars Ābiķis)
• «Kaut gan man šķiet, ka arī te esam ārkārtīgi pieticīgi un ārkārtīgi lēti gribam tirgot šīs te uzturēšanās atļaujas.» (Ingmārs Līdaka)
• «Latvieši okupācijas laikā jau uzzināja, ko nozīmē imigrācija no Padomju Savienības, un to es saku ar pilnu atbildības sajūtu, tā mazina latviešu izdzīvošanas iespējas.» (Pēteris Tabūns)
• Grozījumi ir vērsti uz Krievijas kapitāla piesaisti, jo Eiropas Savienības iedzīvotāji jau tagad Latvijā var brīvi uzturēties — «Saka ārvalstis, domā Krieviju. [..] Saka ārvalstis, domā Tuvie Austrumi, saka ārvalstis, domā Vidējie Austrumi. Tad runājiet, lūdzu, konkrētāk. Sakiet skaidri. Mēs gribam, lai mūsu tautieši nāk šeit iekšā, šajā valstī un palielina Krievijas Federācijas ietekmi Latvijā.» (Dzintars Rasnačs)
• Sāksies jauns nekustamo īpašumu burbulis vai vismaz nekustamo īpašumu cenas nekritīsies līdz tādam līmenim, lai tos varētu iegādāties latvieši — «Vai tiešām jūs ar šo priekšlikumu aicināt mūs kļūt par vergiem savā zemē? Par īrniekiem savā valstī?» (Dzintars Rasnačs)

Turklāt:

• Nemaz jau tik ļoti Austrumu investoriem Latvija neinteresē — «Un, ja jūs vakar skatījāties LNT ziņas, Skrundu nu neviens negrib pirkt, un nav... Nevajag baidīt Latvijas iedzīvotājus ar to, ka uz šejieni kaut kas atbrauks un nopirks. Uz šejieni brauks tikai tādi cilvēki un pirks, kad būs laba nodokļu politika un tā tālāk.» (Vitālijs Orlovs)
• Uzturēšanās atļaujas jau tagad uz laiku līdz pieciem gadiem var iegūt cilvēks, kuŗš Latvijā ir nodibinājis uzņēmumu un kļuvis par tā valdes locekli. Vents Armands Krauklis sacīja, ka pašlaik šo iespēju gadā izmantojot apmēram 500 cilvēku, tātad nav tā, ka šeit organizētā noziedzība tā vien tīkotu kā gāzties iekšā.
• Netiek mainīti principi, pēc kuriem Latvijā izsniedz termiņuzturēšanās atļaujas. Proti, personām, kas, pēc valsts institūciju atzinuma, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai un sabiedrības veselībai, atļaujas neizsniedz.

Runas ir, faktu pamatojuma — nav

Viss pārējais lielākoties bija emocijas vai apelēšana pie iespējamiem reāliem, materiāliem ieguvumiem. Materiālo ieguvumu atkārtošana iepretim nācionāli noskaņoto deputātu izmantotajām emociju tehnikām, bez šaubām, izskatās labi, tomēr deputāti nepamatoja, kā var zināt, vai šādi labumi nav tikai vēlmju domāšana vai arī uzmanības novēršana no tā, par ko viņus apsūdz nacionāli noskaņotie deputāti.

Polītisks, ne ekonomisks jautājums

Saeimas stenogrammā jo spilgti ir redzama Latvijas poliskā karte. Par likuma grozījumiem, kas ir žests Krievijas virzienā, balsoja visas opozīcijas frakcijas (LPP/LC, «Saskaņas centrs», PCTVL), kā arī Tautas partija, kas iemēģina savu jauno puskoalīcijas pusopozīcijas statusu un šādā veidā acīmredzot panāca, ka LPP/LC viņiem kādu pakalpojumu izdarīs citkārt. Pret balsoja koalīcijas frakcijas, kuŗas, kā jau Latvijā ierasts, nacionālajos jautājumos ir labēji noskaņotas. Tās, kuŗas šo uzskatīja ne tik daudz par ekonomisku, cik par polītisku jautājumu.

Un patiešām, tas ir pamatā polītisks aspekts. Aspekts ir izvēle, kādu kapitālu mēs Latvijā vēlamies redzēt — Austrumu vai Rietumu. Ja reiz Eiropas kapitālam Latvija jau ir atvērta, bet tas nenāk iekšā, tas nozīmē, ka ir nepieciešams nevis mainīt Imigrācijas likumu, bet gan darīt ko citu. Ja grozījumu autorus patiešām interesē vien ekonomika, viņiem vajadzētu domāt, kā padarīt Latviju pievilcīgu tam kapitālam, kas jau pašlaik var ieplūst, bet to nedara. Tā vietā viņi māj Austrumu virzienā un domā, ka tas, kas Rietumiem te nav pievilcīgs, būs ņemams Austrumiem. Un, ja tāda pievilcība te pastāv, kāds ir tās efekts, un vai tas ilgtermiņā ir tāds, kādu mēs to vēlamies?

Vaira Paegle pateica it kā pašsaprotamo, taču nez kāpēc maz runāto, un par to viņai paldies: investoriem ir svarīga polītiskā stabilitāte valstī, prognozējama nodokļu polītika un eiropeiska valsts pārvaldes kultūra. Latvijā ir jāvienkāršo birokrātija. Jāizvērš darbs ārzemēs investoru piesaistei. Jāvēršas pret korupciju. (Mīlīgi, ka par korupcijas piemēru V. Paegle minēja to, kā klients VID ierēdnim bija iedevis konfekšu kasti, un viņa par to esot jau paziņojusi Finanšu ministrijai.)

Kamēr tas netiks darīts, tikmēr debates par to, vai atbalstīt likumdošanu, kas uz Latviju liktu braukt dažiem Austrumu bagātniekiem, nudien nav saistāmas ar rūpēm par ekonomiku. Tas ir kaut kas cits. Kas? Idejas autorus neviens diemžēl nav piespiedis to atklāti pateikt.