pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 8. marts 14:46 7 atsauksmes

debates imigrācijas likumā

Pagājušajā ceturtdienā Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas atvieglo uzturēšanās atļauju saņemšanu ārvalstu investoriem. Deputāti strīdējās vairākas stundas, mēģinot viens otru pārliecināt, vai ārvalstu (Austrumu) kapitāla ieplūšana ir padomju imigrācijas polītikas atkārtojums, vai arī tas ir veids, kā uzlabot ekonomisko situāciju.

Iebraukšanas atļauja

Zīmējums: Gatis Šļūka

Tomēr deputātu debates netika balstītas uz faktiem, līdz ar to nav pamata teikt, ka balsojumam bija kāda saistība ar to, kas tika teikts no tribīnes. Lasot stenogrammu, ir grūti noticēt, ka deputāti savu izvēli būtu izdarījuši, balstoties uz diskusijā gūtajām atziņām. Drīzāk balsojuma iznākums bija zināms jau iepriekš, un ilgās diskusijas ir tikai jautājuma izvērtēšanas imitācija.

Argumenti par

Pieņemtie grozījumi imigrācijas likumā paredz, ka atļauju Latvijā uzturēties uz laiku līdz pieciem gadiem var saņemt tie ārvalstnieki, kas kādā uzņēmumā ieguldīs vismaz 250 tūkstošus latu un dos darbu vismaz pieciem cilvēkiem; iegādāsies nekustamo īpašumu 100 tūkstošu latu vērtībā; vai kādā Latvijas kredītiestādē noguldīs vismaz 200 tūkstošus latu.

Mēģinājumā panākt šādus grozījumus var saskatīt dažādas intereses. Tamdēļ līdzi sekotājiem šis var būt labs treniņš gan apsverot, kādus argumentus varētu lietot, lai pamatotu vienu vai otru pozīciju, gan izvērtējot, kā to dara deputāti.

Kā deputāti mēģināja pierādīt, ka šie grozījumi ir jāpieņem? Viņi teica, ka:

  • veidosies jaunas darbavietas;
  • ieplūdīs ārvalstu nauda;
  • valstij būs ienākumi no nodokļiem — «Tas ir viens instruments, kā nedaudz izkustināt šo te nekustamā īpašuma tirgu, iegūt papildus ieņēmumus budžetā, pēc dažādām aplēsēm no 5 līdz 10 miljoni lati kā minimums.» (Vents Armands Krauklis);
  • attīstoties ekonomikai, latviešiem nevajadzēs meklēt ekonomisko patvērumu citās valstīs — «Cilvēkiem nav elementārās lietas, lai izdzīvotu savā dzimtenē, viņiem nav darba. Un jebkuri līdzekļi, kas varētu palīdzēt pavarot darbavietas, radītu darbavietas mums kā atbildīgajiem likumdevējiem jāatbalsta.» (Boriss Cilēvičs)

Argumenti pret:

  • 25 tūkstoši latu ir sīknauda, par kuŗu var nopirkt uzturēšanās atļauju, lai pēcāk panāktu pastāvīgas uzturēšanās atļauju pēc tam iegūtu pilsonību un saaicinātu savu ģimeni — «Vesela varza runās krievu mēlē, ignorēs latviešu likumus un tikumus!» (Pēteris Tabūns)
  • 25 tūkstoši latu ir maza naudas summa organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem — «Un viņi šos 25 tūkstošus noliek uz galda un viņš mierīgi organizētās noziedzības pārstāvis iegūst brīvas iespējas taisīt savas ... kalt savus plānus un īstenot varbūt savas noziedzīgās darbības arī Eiropas Savienībā brīvi ceļojot.» (Dzintars Ābiķis)
  • «Kaut gan man šķiet, ka arī te esam ārkārtīgi pieticīgi un ārkārtīgi lēti gribam tirgot šīs te uzturēšanās atļaujas.» (Ingmārs Līdaka)
  • «Latvieši okupācijas laikā jau uzzināja, ko nozīmē imigrācija no Padomju Savienības, un to es saku ar pilnu atbildības sajūtu, tā mazina latviešu izdzīvošanas iespējas.» (Pēteris Tabūns)
  • Grozījumi ir vērsti uz Krievijas kapitāla piesaisti, jo Eiropas Savienības iedzīvotāji jau tagad Latvijā var brīvi uzturēties — «Saka ārvalstis, domā Krieviju. [..] Saka ārvalstis, domā Tuvie Austrumi, saka ārvalstis, domā Vidējie Austrumi. Tad runājiet, lūdzu, konkrētāk. Sakiet skaidri. Mēs gribam, lai mūsu tautieši nāk šeit iekšā, šajā valstī un palielina Krievijas Federācijas ietekmi Latvijā.» (Dzintars Rasnačs)
  • Sāksies jauns nekustamo īpašumu burbulis vai vismaz nekustamo īpašumu cenas nekritīsies līdz tādam līmenim, lai tos varētu iegādāties latvieši — «Vai tiešām jūs ar šo priekšlikumu aicināt mūs kļūt par vergiem savā zemē? Par īrniekiem savā valstī?» (Dzintars Rasnačs)

Turklāt:

  • Nemaz jau tik ļoti Austrumu investoriem Latvija neinteresē — «Un, ja jūs vakar skatījāties LNT ziņas, Skrundu nu neviens negrib pirkt, un nav... Nevajag baidīt Latvijas iedzīvotājus ar to, ka uz šejieni kaut kas atbrauks un nopirks. Uz šejieni brauks tikai tādi cilvēki un pirks, kad būs laba nodokļu politika un tā tālāk.» (Vitālijs Orlovs)
  • Uzturēšanās atļaujas jau tagad uz laiku līdz pieciem gadiem var iegūt cilvēks, kuŗš Latvijā ir nodibinājis uzņēmumu un kļuvis par tā valdes locekli. Vents Armands Krauklis sacīja, ka pašlaik šo iespēju gadā izmantojot apmēram 500 cilvēku, tātad nav tā, ka šeit organizētā noziedzība tā vien tīkotu kā gāzties iekšā.
  • Netiek mainīti principi, pēc kuriem Latvijā izsniedz termiņuzturēšanās atļaujas. Proti, personām, kas, pēc valsts institūciju atzinuma, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai un sabiedrības veselībai, atļaujas neizsniedz.

Runas ir, faktu pamatojuma — nav

Zīmīgi, ka tikai viens deputāts — Ilma Čepāne — pavaicāja, no kurienes ir ņemti aprēķini par to, cik uzturēšanās atļauju gribētāju šeit būs, cik darba vietu veidosies un cik daudz naudas valsts ieņems nodokļos. Atbildi viņa nesagaidīja arī no Venta Armanda Kraukļa, lai gan viņš bija teju vai vienīgais, kuŗš argumentācijā izmantoja skaitļus un aplēses — tiesa, nepaskaidrojot, kā pie tām nonācis.

Viss pārējais lielākoties bija emocijas vai apelēšana pie iespējamiem reāliem, materiāliem ieguvumiem. Materiālo ieguvumu atkārtošana iepretim nācionāli noskaņoto deputātu izmantotajām emociju tehnikām, bez šaubām, izskatās labi, tomēr deputāti nepamatoja, kā var zināt, vai šādi labumi nav tikai vēlmju domāšana vai arī uzmanības novēršana no tā, par ko viņus apsūdz nacionāli noskaņotie deputāti.

Polītisks, ne ekonomisks jautājums

Saeimas stenogrammā jo spilgti ir redzama Latvijas poliskā karte. Par likuma grozījumiem, kas ir žests Krievijas virzienā, balsoja visas opozīcijas frakcijas (LPP/LC, «Saskaņas centrs», PCTVL), kā arī Tautas partija, kas iemēģina savu jauno puskoalīcijas pusopozīcijas statusu un šādā veidā acīmredzot panāca, ka LPP/LC viņiem kādu pakalpojumu izdarīs citkārt. Pret balsoja koalīcijas frakcijas, kuŗas, kā jau Latvijā ierasts, nacionālajos jautājumos ir labēji noskaņotas. Tās, kuŗas šo uzskatīja ne tik daudz par ekonomisku, cik par polītisku jautājumu.

Un patiešām, tas ir pamatā polītisks aspekts. Aspekts ir izvēle, kādu kapitālu mēs Latvijā vēlamies redzēt — Austrumu vai Rietumu. Ja reiz Eiropas kapitālam Latvija jau ir atvērta, bet tas nenāk iekšā, tas nozīmē, ka ir nepieciešams nevis mainīt Imigrācijas likumu, bet gan darīt ko citu. Ja grozījumu autorus patiešām interesē vien ekonomika, viņiem vajadzētu domāt, kā padarīt Latviju pievilcīgu tam kapitālam, kas jau pašlaik var ieplūst, bet to nedara. Tā vietā viņi māj Austrumu virzienā un domā, ka tas, kas Rietumiem te nav pievilcīgs, būs ņemams Austrumiem. Un, ja tāda pievilcība te pastāv, kāds ir tās efekts, un vai tas ilgtermiņā ir tāds, kādu mēs to vēlamies?

Vaira Paegle pateica it kā pašsaprotamo, taču nez kāpēc maz runāto, un par to viņai paldies: investoriem ir svarīga polītiskā stabilitāte valstī, prognozējama nodokļu polītika un eiropeiska valsts pārvaldes kultūra. Latvijā ir jāvienkāršo birokrātija. Jāizvērš darbs ārzemēs investoru piesaistei. Jāvēršas pret korupciju. (Mīlīgi, ka par korupcijas piemēru V. Paegle minēja to, kā klients VID ierēdnim bija iedevis konfekšu kasti, un viņa par to esot jau paziņojusi Finanšu ministrijai.)

Kamēr tas netiks darīts, tikmēr debates par to, vai atbalstīt likumdošanu, kas uz Latviju liktu braukt dažiem Austrumu bagātniekiem, nudien nav saistāmas ar rūpēm par ekonomiku. Tas ir kaut kas cits. Kas? Idejas autorus neviens diemžēl nav piespiedis to atklāti pateikt.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

7 atsauksmes

imo šis ir 100% politisks nevis ekonomisks gājiens. Pietiek vien padomāt cik politiskās partijas tieši vai netieši barojas no krievu naudas.

Vispār pretīgi, ka šāda veida reveransi tiek taisīti tieši krievu (vai ex padomijas) naudasmaisiem. Laikam jau visi ir paspējuši aizmirst ar ko beidzās deviņdesmito gadu nogales krievijas krīze, kas notika ar tiem, kas tad uzskatīja, ka krievijas tirgus ir alfa un omega. Visi jau ir paspējuši aizmirst kas notiek, kad krievija tikai nedaudz pastiprina muitas procedūras vai inspicē mūsu zivju ražotājus. Cik īsai ir jābūt atmiņai lai aizmirstu, ka krievija nekad nav bijis un nebūs uzticams biznesa partneris?

Nu pieņems viņiem izdevīgāku likumu, bet paceļ rokas, kurš domā, ka vietējiem vienkāršajiem iedzīvotājiem šeit no tā radīsies kaut kāds labums? Labums, ja tāds vispār būs, būs dažiem desmitiem tranzīta nozares pārstāvjiem, nekustamā īpašuma tirgoņiem, ne jau zemniekiem vai lopkopjiem.

Es principā jūtos uzmests. Jo tas ko tiešām vajadzēja – noslēgt beidzot starpvalstu līgumus par nodokļu dubulto neaplikšanu, ko marinē jau man liekas visus piecpadsmit gadus, nevis pavērt durvis uz Eiropu fig viņu zina kādas izcelsmes “investoriem”.

Man īsti nav skaidrs, ko tieši viņi ar šo vēlējās panākt. Jo ir taču tā, ka arī līdz šim ārzemnieki ar nelieliem ieguldījumiem (nodibinot uzņēmumu un esot tā valdē) varēja uzturēšanās atļauju iegūt. Jaunās normas tikai mazliet paplašina šo logu, kas neliek domāt, ka krievi un arābi (deputātu visbiežāk pieminētās gaidāmās tautības) tagad bariem trauksies uz Latviju. Un, ja nebrauks viņi, tad kas? Tieši kam par prieku šie grozījumi ir izdarīti?

imo runas par ārābiem ir miglas pūšana acīs. Nevienam arābam nav nepieciešama uzturēšanās atļauja šeit. Būsim reālisti – ko viņš šeit darīs?

Pilnīgi iespējams, ka atvieglojumi ir domāti tiem kam pašlaik ir nopirkts īpašums Jūrmalā un kam ir ārkārtīgi apgrūtinoši pieprasīt vīzu. Es tiešām nedomāju, ka šāda veida atvieglojumi šeit radīs jaunas darba vietas vai veicinās kapitāla ieplūšanu. Pat tad, ja visa rezultātā tiks pārdotas piecas Jūrmalas villas, tas uz valsts ekonomiku atstās tik mizerablu iespaidu, ka nav vērts sākt par to pat domāt.

Bet nu apsveicu deputātus, apsveicu. Tā vietā lai rūpētos par valsti viņi kārtējo reizi ir izdarījuši reveransu kādam kas vai nu samaksāja vai arī ir gana ietekmīgs lai viņu neņemtu vērā.

p.s es Saeimas deputātu vietā padomātu kā atvieglot ķīniešu un cita dienvidaustrumāzijas lētā darbaspēka ievešanu. Tas būtu reizes desmit prātīgāk, jo viņi atbraucot uz šejieni mācīsies latviešu valodu, atšķirībā no krieva, kurš būs atbraucis uz наша Латвия.

to normunds

10-03-’10 06:05

Tā kā man ir bijusi pieredze ar ķīniešiem. Varu pateikt tikai to, ka tas ir vēl daudz sliktāk nekā ar krieviem. TB/LNNK regulāri piemin ķīniešus kā kaut ko ārkārtīgi labu, un tas neatbilst patiesībai. Ķīniešiem ir tāda pati ekspansijas politika. Tāpēc aizmirstiet jebkura lētā darbaspēka ieviešanu Latvijā. Ir naivi domāt, ka lētajam darbaspēkam no jebkuras valsts būs interese mācīties latviešu valodu. Viņu interese būs tikai nopelnīt pēc iespējas vairāk.

Ir naivi domāt, ka lētajam darbaspēkam no jebkuras valsts būs interese mācīties latviešu valodu. Viņu interese būs tikai nopelnīt pēc iespējas vairāk.

ņemot vērā cik mums ir daudz mandarīnu valodas speciālistu, viņiem nekas cits neatliks kā iemācīties komunicēt latviešu valodā. atšķiribā no krieva, kurš šeit atbraucis varēs nemācīties latviešu valodu, jo viņš vienā mierā varēs iztikt ar krievu valodu.

un es nezinu vai vēlme nopelnīt ir nosodāma. es par provi labprāt nopelnītu vairāk.

Antuanete

10-03-’10 17:00

Normund, cik nu redzēts pie Rīgas ķīniešu ēstuvju personāla – viņi iemācās latviski tik, cik vajadzīgs klientu apkalpošanai (bistro tipa ēstuvē tas īpaši daudz nav) un pārējā laikā iztiek ar krievu valodu.
Toties paēst pie viņiem var lēti un labi :)

Deputātiem po,

13-03-’10 11:00

deputāti šņauc!



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Pēc grautiņiem jautājums «Kuŗš vainīgs?» ir neizbēgams, tomēr pastāv iespēja, ka pie mums par atbildīgiem pasludinās tos, pret ko vērsties ir izdevīgi. Piemēram, opozīciju.

Lai kāds arī būtu bijis vakardienas pasākuma saturs, tomēr par tā izskaņu no «Sabiedrības citai politikai» atbildību varētu prasīt tikai tādā gadījumā, ja izrādītos, ka tieši viņi ir tiešie grautiņu provokatori, ka viņi aicināja uz nekārtībām; ka viņi veda cilvēkus uz Saeimu un ka viņi aicināja gāzt varu. Opozīcija to nedarīja, opozīcija sarīkoja patiešām miermīlīgu mītiņu, un, ja policija acīmredzot nebija gatava tam, kas notika, tā ir iekšlietu struktūru, nevis pasākumu rīkotāju vaina.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu 13. janvāra grautiņi Vecrīgā »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas