Viens no dzīvelīgākajiem mītiem par Padomju Savienību ir tāds, ka tajā nebija seksa.
Reizēs, kad tiek runāts par šiem jautājumiem saistībā ar Padomju Savienību, allažiņ atradīsies kāds, kurš uzskatīs par nepieciešamu to paziņot. Daļēji tas būs domāts kā joks, jo — hahaha! — kā tad dzima bērni, bet vienlaikus tā skaitās patiesība: tipiskais priekšstats ir tāds, ka par seksu tolaik neviens neko nezināja un nerunāja.
Zīmīgi, ka šī frāze dzima pašā Padomju Savienības pastāvēšanas beigu posmā, tomēr tā ir iemantojusi tādu popularitāti, ka tiek izmantota situācijas skaidrošanai visā padomju laikā kopumā. Citiem vārdiem, frāze patiesumu cilvēku apziņā ir iemantojusi gandrīz vai post factum: cilvēki par seksa neesamību Padomju Savienībā apjauta tikai tad, kad ritēja Padomju Savienības beidzamie gadi.
Kā šī frāze radās? Parestroikas laikā starp ASV un Padomju Savienību sāka veidot teletiltus, kuros abu valstu cilvēki varēja viens ar otru parunāt, tādējādi veicinot starptautisko sapratni. 1986. gadā rīkotais Ļeņingrada-Bostona bija viens no pirmajiem šāda veida pasākumiem. Amerikāņi stāstīja, ka viņiem televīzijā tiek pārāk plaši izmantota seksa tematika, un viņus interesēja, vai Padomju Savienībā ir līdzīgas problēmas. Un Padomju sieviešu komitejas priekšsēdētāja Ludmila Ivanova pateica to, kas tagad ir kļuvis par nožēlojamu vispārzināmību.
Jāpiebilst gan, ka viņas sacītais atšķiras no tā, ko viņai piedēvē. Pēc teletilta vadītāja Vladimira Poznera versijas, L. Ivanova nesacīja, ka seksa nav vispār. Pēc pirmajiem vārdiem «Ну, секса у нас нет», studijā sanākušie sāka smieties, un daudzi tā arī nesadzirdēja viņas paskaidrojumu, ka seksa nav televīzijā. L. Ivanova pati pēc tam skaidroja, ka teikusi: «Mums nav seksa, mums ir mīlestība.» «Мы всегда занимались не сексом, а любовью. Вот это я и имела в виду,» pēcāk skaidroja viņa.
Kad L. Ivanova tika aicināta piedalīties teletilta 20. gadu jubilejas pasākumā, viņa V. Pozneram atbildējusi, ka par to ne dzirdēt neko negrib, kā arī nolādējusi V. Pozneru un to dienu, kad atnākusi uz televīzijas studiju. No konteksta izrautā frāze viņai sabojāja dzīvi.
Par seksu tajos laikos, protams, runāja mazāk nekā mūsdienās. Jāņa Zālīša 1982. gadā izdotā grāmata Mīlestības vārdā izraisīja visnotaļ lielu skandālu, dažādi viedokļi bija arī par žurnāla «Zīlīte» slaveno 1989. gada marta numuru. Liekulības un seksofobijas izpausmju netrūka, tomēr acīmredzamā vairīšanās no atklātām runām par dzimumdzīvi tomēr nav tas pats, kas visā nopietnībā uzskatīt, ka «seksa nav». Sekss bija, un bija arī masu saziņas līdzekļos.
Parādīšu kādu piemēru. Anatolija Ribakova «Arbata bērni» ir sarakstīti pagājušā gadsimta 60. gados, bet pirmo reizi izdoti tikai 1987. gadā. (Izdošanas aizliegums ir saistāms ar Staļina režīma kritiku grāmatā.) Romānā ir spilgta epizode, kā Ļenai, kas no Juras ir stāvoklī, viņš taisa abortu ar sinepēm un pēc tam, izmantodams viņas smago stāvokli pēc šīs procedūras, izvaro.
Viņš izģērbās, nodzēsa gaismu, nogūlās Ļenai līdzās, uzmanīgi pabīdīja viņas kājas, pavilka uz savu pusi segas malu. Viņam uzversmoja Ļenas miesas karstums, viņa gulēja izšļaukus, nekustīgi, no viņas plūda asa, uzbudinoša sinepju smaka... Un viņš paņēma Ļenu tādu, neatsaucīgu un tādēļ vēl kairinošāku. Iestrāvojās kaut kas skaudrs, vēl neizbaudīts, zvērisks. Viņš tiecās radīt satricinājumu, lai iznīcinātu to, kas jau dzīvoja Ļenā, lai atrautu no viņas niecīgu iedīgli, kurš tik tikko nesalauza viņa dzīvi. Un, kad Ļena ievaidējās, viņš nodomāja, ka tagad tā otra — Ļenā radusies dzīvība beidzot ir nogalēta.
(Ribakovs 1988: 133)
«Padomju Savienībā seksa nebija» ir banāla un nodrāzta frāze, kas stāsta nevis par seksuālo politiku padomju valstī, bet tikai par to, kā cilvēki uztver un atkārto skanīgus teikumus, kam nav tiešas saistības ar realitāti.
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/1235/trackback/
Stipri līdzīgi esot ar Bila Geitsa frāzi: “Nevienam nebūs nepieciešami vairāk kā 640 KB operatīvās atmiņas”.
@Papuass: Mazāk līdzīgi, jo neko tādu Bils nekad nav teicis. http://en.wikiquote.org/wiki/Bill_Gates#..
Ē, vienam no konteksta izrautam citātam liekam pretī otru citātu un skat! — apgalvojums apgāzts, padsavienībā sekss bija gan, jo perestroikas laikā izdotā grāmatā pieminēta izvarošana? Nu, ziniet, tad nu ar arguments :)
Diezin vai kāds tiešām domā, ka padsavienībā nebija seksa un brīnās, kā tad viņi pie bērniem tika. Tā ir tāda neliela hiperbola, kas tomēr diezgan precīzi raksturo acīmredzamu faktu — PSRS publiskajā telpā sekss tika apspriests daudz, daudz retāk nekā tai pat laikā Rietumos. Apskatieties kaut vai padomju romantiskās komēdijas, un tad salīdziniet ar to pašu laiku rietumu kino. Vai, piemēram, estrādes dziedoņi Padomju Savienībā bija tirliņi vizuļkreklos ar žābõ, nevis paaudzes sekssimboli.
Tēmats interesants, bet argumentācija nepārliecina. :)
Didzi, kā es saprotu, no konteksta izrauts citāts ir tāds, kas, ņemts atsevišķi, pauž citu domu nekā teksta telpā, kurā tas sākotnēji atradies. Ja tas ir attiecināms uz otro citātu, Tev derētu šo apgalvojumu pamatot.
Tu mēģini pateikt, ka, salīdzinājumā ar Rietumiem, seksa Padomju Savienībā nebija. Tomēr tāds salīdzinājums ir neauglīgs: saprotams, ka pret Elvisa Preslija uzstāšanos padomju populārā kultūra izskatīsies aseksuāla. Pret emancipēto sieviešu žurnālu seksa idejām padomju sieviešu žurnālos lasāmais par seksu šķiet puritānisks.
Bet vai gan šāds salīdzinājums kaut ko pasaka par to, kā paši padomju cilvēki saskatīja seksuālitāti publiskajā telpā? Pret Rietumu standartiem ne jau tikai Padomju Savienība varētu šķist aseksuāla, bet arī citas kultūras. Turpretim uz kādu attālu cilšu fona, kur sievietes staigā kailām krūtīm, Rietumu civīlizācija ar prasību krūtis aizsegt savukārt var tikt nodēvēta par aizspriedumainu, piemēram. Kā gan var pateikt, kas ir standarts un kas pret ko ir jāsalīdzina?
Atļaušos apgalvot, ka sava laika izskatīgajos aktieros, mūziķos un citās slavenībās viņu pielūdzēji saskatīja ne mazumu seksapīla. Jēdziens „padomju seksa simbols” nav oksimorons.
niitro, “no konteksta izrauts” attiecas uz pirmo. Bet arī otrais citāts savā ziņā izņemts no konteksta — ne no grāmatas, bet vēsturiskā gan. Pat, ja viņa ir sarakstīta agrāk, tomēr gana droši var teikt, ka padomju, khm, publiskajā telpā viņa vis necik aktīvu dalību neņēma. Un nav gluži pareizi kāda laika sabiedrisko domu ilustrēt tikai un vienīgi ar vienu citātu, kas ņemts no tajā laikā aizliegtas grāmatas. Vārdsakot, es gribēju norādīt, ka trūkst materiāla, no kā atvasināt spriedumus.
Ja jau par argumentiem, es drīzāk ieteiktu lietot, teiksim, Danelijas filmas — Mimino daiļo frāzi “Larisu Ivanavnu haču” (kas, esiet droši, tieši tā arī tika saprasta) vai “Rudens maratonu”, kur sižeta galvenā līnija ir tāda, ka kāds kungs nespēj izvēlēties starp sievu un mīļāko. Abas savulaik bij ļoti populāras un, atļaušos atzīmēt, būs drusciņ tuvāk tam, kā tolaik par to domāja.
Tāpat es nemēģināju apgalvot, ka PSRS seksa nebija. Protama lieta, tur jau arī dzīvoja pavisam normāli vīrieši un sievietes, kam tāpat bija savas intereses un vēlmes. Es drīzāk gribēju aizrādīt, kamdēļ rodas tāds apgalvojums — un pavisam vienkārši, tie, kas dzīvo mūsdienu Rietumu pasaulē, skatās uz lietām no sava skatu punkta, nevis aizdomājas, kā tolaik domāja paši padsavienības ļaudis.
Bet, ja jau mēs te mēģinām aizdomāties, ko tad viņi paši — nevajag arī piemirst to, ka viņi paši tak arī nedzīvoja gluži aizkrāsnē un itin nemaz nenojauta, kā Rietumos lietas notiek. Nojauta un paši — paši! — arī salīdzināja. Vismaz es saukli par PSRS un seksu esmu dzirdējis gandrīz tikai no tiem, kas reproduktīvajā vecumā paši tur ir dzīvojuši. Lūk, mans krusttēvs reiz man stāstīja, ar cik sievietēm viņš esot gulējis (un sanāca arī šiem laikiem tīri ievērojams skaitlis, tātad nekādi nevar teikt, ka tad seksa nebija) — un tomēr nekautrējās piebilst: “Eh, bet ja es šitajos laikos būtu jauns…”
Kas digitālajā laikmetā ir īsts? Tas, ko Tu vari aptaustīt, vai arī tas, ko Tu vari ērti pavairot, pārsūtīt, pārveidot? Īsts ir tas, kas atbilst mūsu priekšstatiem par lietas, parādības atbilstību kontekstam, taču, tā kā tīkla pasaule mūsu ikdienas kontekstus maina strauji, drīz būs arī jāpārvērtē atbilde uz jautājumu — kas ir īsts.
Lasīt tālāk ierakstu īstums »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
