pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 24. februāris 11:40 11 atsauksmes

kā korekti vākt un pasniegt informāciju

Iepriekšējā ieraksta atsauksmēs daži lasītāji un it īpaši viens no stāsta galvenajiem varoņiem pauda neizpratni par to, kur ir problēma ar jau gatavu darbu nokopēšanu internetā, lai pēc tam tos kā savus rādītu citiem.

Kāds ir lektoru un autoru uzdevums, stājoties auditorijas priekšā vai rakstot tekstu? Kā korekti strādāt ar informāciju? Nekāds hadronu paātrinātājs no jauna nav jāizgudro — tās ir jau gadu desmitos un simtos aprobētas prakses, kā, izmantojot citu veikumu, veidot ko jaunu, citiem stāstīšanas vērtu, un kā būt godīgam pret avotiem un auditoriju.

Kompilē, nevis kopē

Nav ne vajadzīgs, ne sagaidāms, ka cilvēks, lekcijai gatavojoties vai rakstu darbu izstrādājot, izmantos tikai savas atziņas un savus pētījumus. Lai tu varētu pastāstīt kaut ko lietderīgu, to pamatot un iekļaut plašākā kontekstā, tavs stāsts likumsakarīgi balstās uz citu autoru darbiem — uz viņu atziņām, pētījumiem, analīzi, iegūtajiem faktiem.

Gatavojot savu darbu, tu izpēti situāciju, meklē, ko citi par šo tēmu ir rakstījuši un viņu atziņas izmanto par mozaīkas gabaliņiem sava stāsta veidošanā. Radot tekstu, tu uzzini, ko domā viens autors, ko domā cits vai arī ko paredz viena vai cita pieeja (ir tikai normāli, ja vienprātības nav). Tam visam pievieno pats savu kritiku, interpretāciju, viedokli.

Tev ir jākompilē, nevis jākopē. Tev ir jāmeklē pašam savi avoti, savas perspektīvas un savi stāsti. Informāciju internetā var atrast ikviens, un svarīgākais ir tas, kas ar šo informāciju tiek izdarīts. Ja tava kompilācija nav labāka par tām daudzajām, kas jau ir radītas, stāvi malā un dod vietu tiem, kas šo darbu spēj labāk.

Pasaki kaut ko jaunu

Ja tava tēma ir web 2.0 vai kāds cits tikpat paredzams un jau gadu gaitā daudzu stāstītāju valodās formējies stāsts, var rasties jautājums, kamdēļ gan jāpūlas un jāgatavo savs priekšnesums, ja var izmantot kāda cita darbu.

Vienu un to pašu stāstu un ideju var izstāstīt dažādi. Pat stāstu par web 2.0 var izstāstīt gan tā, kā tas ir darīts tūkstošiem reižu pirms tevis, gan oriģināli. Līdz ar to — pat ja tev nav nekā objektīvi jauna, ko izklāstīt (piemēram, web 4.9), jaunai ir jābūt tavai pieejai; atšķirīgam, tevis paša izdomātam ir jābūt pasniegšanas veidam. Bet, ja tu izmanto slīdītes, ko ir veidojis kāds cits un ko tu pirms uzstāšanās esi nokopējis internetā, tad jauna nav nekā. Un, ja tā, kamdēļ man būtu jāskatās uz tevi? Kāds ir tavs pienesums?

Ir gadījumi, kad tā var darīt. Tu vari atnākt un pateikt, ka esi ieguvis brīnišķīgas kāda cita autora slīdītes un vēlies tās parādīt citiem. Tu pasaki, ka autors ir Jānis Bērzinš, un tu tagad izstāstīsi, ko viņš domā par kādu jautājumu. Bet tas ir jādara atklāti, un sīka piebildīte, ka izmantoti «dažādi avoti», ir tas pats, kas nepateikt neko. Tas ir tāpat kā teikt «es internetā lasīju, ka...».

Cieni autorus un avotus

Korekti noformē citātus. Citāts ir avota teksta tiešs pārcēlums. Slikts stils ir citēt lappusēm gaŗus tekstus. Citāts ir jāliek pēdiņās, un jānorāda tā avots.

Gaŗākus izmantotā teksta gabalus savā tekstā iekļaut var pārstāstot. Tu saviem vārdiem vari pārstāstīt kaut vai veselas grāmatas, vien svarīgi, lai tas patiešām būtu tavs pārstāsts, nevis tikai tekstā vietām samainīti vai dzēsti vārdi vai sākotnējie vārdi aizstāti ar sinonīmiem. Arī šajā gadījumā ir jānorāda, no kurienes ir idejas vai informācija.

No tevis neprasa paziņot katras slīdītes fona attēla un fontu autoru. Tomēr, ja tu esi paņēmis cita autora veidotu visu slaidu vai pat vairākus slaidus ar tiem pašiem grafiskajiem elementiem un tekstu, — ir jānorāda, ka šis nav tavs veikums.

Atsaukšanās uz avotiem tavu priekšnesumu padarīs tikai labāku. Negodīga rīcība ir avotu noklusēšana, liekot domāt, ka tu pats visu šo uztaisīji un izdomāji, vai arī auditorijas tieša vai netieša maldināšana par to, kas no stāstītā ir tavs ieguldījums un kas ir pārņemts no citurienes.

Atceries par informācijas izsekojamību

Studenti naktī pirms referāta nodošanas mēdz internetā sameklēt jau gatavu darbu par šo tēmu. Ekstrēmisti cerībā uz pasniedzēju apātiju var nokopēt arī Vikipēdijas rakstu. Tā notiek, bet tas nav nekas, ar ko lepoties.

Ir arī gadījumi, kad iekrituši ir cilvēki, no kuriem to gaida vismazāk. Kriss Andersons, rakstot savu grāmatu «Free: The Future of a Radical Price», arī bija pamanījies bez atsaucēm nokopēt rindkopas no Vikipēdijas un citiem avotiem. Plaģiāta skandāli gadās arī akadēmisko izglītības iestāžu pārstāvjiem, kuŗiem vajadzētu būt par paraugu. Atšķirībā no Latvijas, kur, kā jau lasītājs Normunds Armands norādīja, ir iespējama situācija, ka apsūdzības plaģiātā netiek pat nopietni izskatītas, Rietumos šādi gadījumi ir pamatīgs apkaunojums.

Internets cilvēkiem sniedz iespējas viegli atrast informāciju, ko ir iespējams izmantot arī negodīgi. Tomēr paturi prātā arī otru monētas pusi — internets sniedz lielāku caurspīdīgumu, un ir lielākas iespējas izpētīt, no kurienes nāk par savu uzdotais darbs. Internets ir «zvērs ar miljons acīm»: līdz ar lielākām rīcības iespējām nāk arī lielākas uzraudzības iespējas.

Šis ir iemesls, kamdēļ, piemēram, augstskolām nevajadzētu vairīties no idejas par studentu pētījumu un citu akadēmisko darbu publicēšanu internetā. Tie gan kļūst viegli pieejami tiem, kas nevēlēsies ieguldīt savu darbu, bet vienlaikus darbu pieejamība ļauj efektīvāk cīnīties pret plaģiātu.

Arī autori, kuri savas slīdītes ir ievietojuši tanī pašā slideshare.com un piedāvājuši atrast visiem, šādā veidā tās ir pasargājuši no nekorektas piesavināšanās.



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

11 atsauksmes

Normunds vai Armands? :)

piedošanu, izlabots. :)

Varbūt es kaut ko nesapratu, tad lūgums labot.

Ja runa ir par prezentācijām, tad es nevēlētos tās saukt par lekcijām. Lekcijas ir mācību procesa sastāvdaļa augstākajās mācību iestādēs. Prezentācija ir vispārēja auditorijas apgaismošana par kādu konkrētu tēmu.

Ar ko prezentācijas ir labas vai sliktas? Ar vizuālu prezentāciju ir iespējams salīdzinoši īsā laika posmā iepazīstināt cilvēkus ar produktu vai ideju. Pie tam prezentācijas tiek veidotas lai tās saprastu average Joe, tās ir viegli uztveramas, pasniegšanas veids bieži vien ir neformāls. Prezentāciju sliktums ir to universalitātē, jo prezentācijas vadītājam nav ietekmes uz auditoriju – viņš nevar vienā telpas pusē savākt tos kam pasniegt advanced sadaļu un otrā pusē tos kas nekā no temata nesaprot. Līdz ar to prezentācijas universālais raksturs nospēlē negatīvu lomu, jo maz ir tādu prezentētāju, kas spēj pasniegt savu stāstu vienlīdz saprotami gan nozares profesionālim, gan vienkāršam cilvēkam.

Par kompilāciju un kopēšanu. Prezentācija var būt gan kopēta, gan kompilēta no daudziem avotiem (uzrādot šos avotus, protams) un tas pēc savas būtības varbūt nav pats sliktākais. Slikti ir tas, ka kompilētā vai kopētā prezentācijā iztrūkst vienas būtiskas lietas – autora radošās ietekmes. Jebkurš var paņemt piecus flāmu gleznotāju audeklus, šķēres, līmi un sakombinēt savu darbu. Ar to nav problēmu – mākslinieku kompilatoru pasaulē pietiek, problēma ir ar to, ka šis “mākslinieks” nav radījis savu mākslas darbu, viņš ir tikai kompilējis flāmu gleznotājus.

Nu re, un te varam atgriezties pie lekcijām vs prezentācijām. Lekcija no vienas puses arī ir prezentācija, tikai es savā mūžā (tiesa, es augstskolu pabeidzu stipri sen) neesmu redzējis pasniedzēju, kas savu lekciju kompilētu no citu pasniedzēju pierakstiem. Pasniedzējs savu lekcijas saturu smeļās no grāmatām un caur savu pieredzes prizmu veido lekcijas saturu. Viņš (parasti) nepaņem piecus svešus audeklus lai kompilētu savu darbu, viņš uzzīmē pats savas gleznas un tad ķeras pie šķērēm.

Daudziem te būtu jāmācās – ne tikai sameklēt kļūdas un nepilnības, bet arī pastāstīt kā tās risināmas, kas darāms, utt.. Vēl, šķiet, trūka creative commons pieminēšanas un ko darīt gadījumos, kad, iespējams, slīdītes autors pats to ir aizņēmies no cita, uz to neatsaucoties.

Normund, nedomāju, ka lekcija ir jānošķir no citiem priekšnesumiem (prezentācijām). Lai arī lekcijas, kas lasītas mācību iestādēs, atšķiras no citiem uzstāšanās veidiem, tomēr cilvēks, kuŗš stāv auditorijas priekšā, jebkurā gadījumā tai izklāsta kādu tēmu. Tas, vai stāsts ir akadēmisks vai neakadēmisks, nav no svara. Jā, labs pasniedzējs savu uzstāšanos neveido no citu pierakstiem, bet man šķiet, ka arī labs sociālo mediju speciālists informāciju smeļas grāmatās un pētījumos.

Priekšnesumus neveido, lai to saprastu jebkuŗš. Tos veido, ņemot vērā auditoriju, kādas priekšā ir plānots uzstāties. Augstskolās viena pieeja, bezdarbnieku kursos cita. Protams, ka ikvienā auditorijā ir sagatavotības līmeņa variācijas, bet lektoram ir jāatrod kāds vidējs līmenis, kas neliktu vilties lielākajai daļai klausītāju.

Artur, Creative Commons licencēs parasti ir iekļauta prasība pēc atsaukšanās. Piemēram, Attribution + Noncommercial vai Attribution + Noncommercial + ShareAlike. Līdz ar to būtība nemainās — jāatsaucas ir tāpat.

Kas attiecas uz gadījumiem, kad Tu izmanto kaut ko, ko Tavs avots savukārt ir aizņēmies no cita — labākais variants ir atrast oriģinālu, sākotnējo materiālu, ja vien tas ir iespējams. Tas ir arī veids, kā novērst “klusos telefonus”, kad visi atsaucas viens uz otru, bet beigu versija nemaz vairs neatbilst sākotnējai versijai.

niitro, imo:

lekcija – lai iemācītu

prezentācija – lai parādītu

jauno mediju prezentācijas nav lai kaut ko iemācītu kaut ko jaunu, tās ir lai parādītu ko tas lopiņš ziemā ēd.

Niitro, es tikai gribeeju teikt, ka vajadzeeja rakstaa piemineet un izskaidrot, to, ko jau izdariiji savaa komentaaraa :)).

Normund, paldies, vairaak sliecos tev piekrist, tachu uzskatu, ka arii prezentaacijaa, kas domaata lai paraadiitu, ir jaaiedod kaut kas jauns, kaut kas jaapastaasta, varbuut savaadaak, bet ne obligaati. Buus taadi, kas teiks ka tas jau ir redzeets, bet ja buus taadi, kas to nezina, un ko jaunu ir guvushi, tad meerkjis ir sasniegts.

Nitro = auns?

25-02-’10 22:20

Pārlasīju visus tekstus un pamanīju, ka Nitro joprojām nepielec. Tiešām esi muļķis vai izliecies? Visi aprunātie personāži jau tev paskaidroja, kas un no kurienes nācis un ka nav bijis mazākās domas par piesavināšanos, bet tu tik stūrgalvīgi drillē uz priekšu it kā uz acīm būtu uzliktas klapes, kā zirgiem, kas neļauj skatīties pa labi un pa kriesi. Vai tiešām tā ir?

Korektuma apustuļi, šajā rakstā minētie ir spēkā tikai tiem, kas tā grib dzīvot. Cilvēki, kas paši sev izdomā priekšrakstus un cer, ka tiem sekos, lai dzīvotu savā komfortā. Cilvēki ir dažadi un vēl dažādākas ir tikai viņu vēlmes un prasības, ielāgojiet.

Ā, un pēdējā, iespējams svarīgākā lieta, dažbrīd ož pēc Satversmes tiesas, 8. nodaļas – Cilvēka pamattiesības: Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Secinājumus izdariet paši, ko darīt ar šiem rakstiem, tas attiecas arī uz pagātni un nākotni. Mīts, ka internetā viss ir anonīms palika pagājušajā gadsimtā, tā lūk mani draugi!!

žakļinčiks

25-02-’10 22:44

iepriekšējais koments apstiprina. “there is no spoon”. :)

Agni, iesākumā paprasi, lai Arturs Tev pastāsta, kas ir pašcieņa.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Dzirkstīte, Anta, Antonija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Internets sapludina tiešsaistes un bezsaistes robežas, un, pat neatrodoties tīklā, tīmeklis var ietekmēt Tavu tēlu. Tāpēc došu padomu: turies tālāk no tīmekļa žurnālu autoriem, kas publisko savu nodarbošanos vai citus datus, kuri var lasītājus rosināt kopēju paziņu meklējumiem.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu neplānotā atklātība »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas