pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 13. februāris 16:51 15 atsauksmes

autortiesības, informācijas brīvība un anarhija

Pauls Bankovskis ir atradis brošūru par anarkomiku un iesaka to izlasīt visiem, kam ir skarbs viedoklis par autortiesībām un to pārkāpumiem.

Tomēr ir nekorekti bezmaksas satura, programmatūras un pakalpojumu nenoliedzamo uzplaukumu interneta vidē izmantot argumentācijai strīdos par autortiesībām. Bezmaksas saturs ir alternātīva, taču tas neļauj paziņot, ka tādam ir jābūt visam saturam, arī tam, kā radītāji ar savu veikumu ir cerējuši pelnīt naudu.

Brīvās informācijas izaicinājums

Kopenhāgenas Nākotnes pētījumu institūta brošūrā ir izklāstītas satura radīšanas un izplatīšanas tendences, kas jau tagad būtiski ietekmē to, kā mēs iegūstam un patērējam informāciju. Pretēji tradīcionālajiem produktu darināšanas un izplatīšanas principiem, kas paredz, ka par katru saņemto izstrādājumu klients samaksā, internetā populāra ir arī citāda kārtība: entuziasti, neviena nespiesti un materiāli nestimulēti, velta savu laiku un citus resursus, lai radītu kaut ko vērtīgu, ko pēcāk bez maksas izmanto citi.

Piemēru ir diezgan daudz. Vikipēdija un citi kolaboratīvi informācijas vākšanas, apstrādes un publiskošanas pakalpojumi. «Linux», «Firefox» un citi atklātā koda risinājumi. Ir rakstnieki, mūziķi un citi autori, kas neiebilst pret viņu darbu brīvu izplatīšanu internetā. Dažkārt viņi tā dara tāpēc, ka tā sanāk finansiāli izdevīgi, bet dažreiz viņi šo saturu rada citu, nevis naudas pelnīšanas apsvērumu dēļ.

Tāpat nevar noliegt arī, ka satura izplatīšana internetā ir radījusi jaunas iespējas pirātismam. Digitāla kopija ir identiska ar oriģinālu, un iemeslu, kamdēļ pirkt oriģinālu, ja bez maksas var dabūt pirātisku versiju, kļūst aizvien mazāk. Nelegāla nokopēšana internetā bieži vien arī ir vienkārši ērtāks veids kārtotā izstrādājuma iegūšanai un patērēšanai. To visai vēlu saprata, piemēram, mūzikas nozare, kas vispirms paskatījās, kā aizvien vairāk cilvēku bez maksas apmainās ar mp3 failiem, un tikai tad sāka tos piedāvāt paši — izrādījās, ka cilvēki par ir gatavi maksāt arī par mūziku šādā veidā.

Zagšana kā komplimets

Nav pārsteidzoši, ka daudzi cilvēki torentos vai citos tīklos iegūtus komerciālus izstrādājumus neuzskata par neko tādu, kas maksātu naudu. Kaut ko nokopēt internetā ir kas cits nekā nozagt veikalā: pēc zādzības priekšmets vairs neatradīsies savā sākotnējā vietā, bet gan zagļa kabatā. Ar informāciju ir citādi: arī «zogot», tās nepaliek mazāk, bet gan gluži otrādi. Šajā loģikā vienkārši nav skaidri saskatāms kaitējums, ko patērētājs ražotājam nodara.

Klajs Širkijs reiz rakstīja par «New York Times» interneta pakalpojumu vadītāja Gordija Tompsona zīmīgu izteikumu, proti: «Kad 14 gadīgs bērns var izjaukt tavu biznesu nevis tāpēc, ka viņš tevi ienīst, bet gan tāpēc, ka tu viņam ļoti patīc — tev ir problēma.» Tā tiešām ir. Mēs bez maksas patērējam un bieži vien arī tālāk izplatām saturu, kurā vēlamies dalīties ar citiem. Mēs to autoriem vēlam visu labāko, bet mūsu rīcība nereti ir pretrunā ar viņu interesēm.

Apokalipses jātnieki

Šajā brīdī mēdz pieslēgties tehno-info-anarhisti un stāstīt, ka šis ir tikai sākums un ka līdzšinējie satura pārdošanas modeļi ir novecojuši un jāatmet.

Tiem, kuŗu autortiesības pēc pašreizējās likumdošanas informācijas infoanarhisms acīmredzami pārkāpj, viņi iesaka nomierināties un meklēt citus — viņiem tīkamus — naudas pelnīšanas ceļus. Viņi, piemēram, pamācīs, ka mūziķiem ir jāspēlē koncertos un jāpārdod dažādas suvenīrlietiņas, ja tie vēlas pelnīt naudu, un nekādā gadījumā neatzīs, ka viņiem ir žēl saviem iemīļotajiem mūziķiem samaksāt par to, ko grupa viņiem piedāvā.

Nav runas, ka kārtības nodrošināšanai ar stingru roku būtu jākontrolē internets un jāizrēķinās ar katru, kuŗš kādreiz ir nokopējis kādu failu — diez vai mūsdienās var atrast daudz tādu interneta lietotāju, kas nebūtu grēkojuši. Nav nepieciešamības diskutēt arī par to, ka pašreizējā autortiesību sistēma ir novecojusi un bieži vien vienkārši neatbilst datorlaikmeta reālitātei. Tomēr problēma ir tajā, ka jaunās autortiesību izpratnes apoloģēti nav tādās pozīcijās, lai pamācītu, kā dzīvot citus, kuŗu biznesu tīmeklis un viņu vēlme pēc netraucētas dzīves apdraud.

Ir demagoģiski ar brīvās informācijas plašo izplatību argumentēt, ka komerciālās informācijas izplatītājiem nav tiesību sagaidīt, ka par to viņiem pienākas nauda vai kādas citas privilēģijas, ko atzīst pašlaik spēkā esošā likumdošana. Likumdošana, iespējams, ir jāmaina, bet, kamēr tas nav noticis, kā gan var tiesību īpašniekam pateikt, ka viņam kaut kas vairs nepienākas un ka viņam vairs nav kādu agrāko tiesību?

TU DARI NEPAREIZI, LOL!!!!

Ja ierastā uzņēmējdarbība izmainīto pirkšanas un patērēšanas modeļu dēļ izgāzīsies, tad uzņēmēji to redzēs un beigās atzīs. Pagaidām viņi vēl cīnās ar saviem apdraudētājiem: panāk, ka torentu portāliem tiek piespiesti miljoni dolāru soda naudās un nelegālā satura kopētājiem atslēdz internetu. Uz šiem pūliņiem var raudzīties kā uz cīņu ar vēja dzirnām, taču diez vai autortiesību liberālisma aizstāvji ir tādā pozīcijā, lai konservatīvos pamācītu, ka tiem ir jāpadodas.

Inovāciju speciālisti paziņo: You are doing it wrong. Viņi saka: Pareizi ir visu, ko cilvēki vēlas ņemt bez maksas, viņiem arī dot bez maksas un pa vidu tam sameklēt kādus jaunus biznesa modeļus, kā pelnīt naudu. Tas nekas, ka jauno modeļu vēl nav; tas nekas, ka sociālie portāli tā arī nesaprot, ko iesākt ar miljoniem lietotāju, jo finansiāla labuma no tiem nav. Galvenais ir būt «inovātīvam» un kritizēt vecās biznesa metodes, kas ienākumus vēl sniedz — lai arī tām, bez, šaubām, ir daudz trūkumu un ievainojamību.

Havas Media Lab vadītājs Umērs Haks savā «Harvard Business Review» tīmekļa žurnālā regulāri atgādina, ka ir sācies jauns informācijas brīvības un ētikas laikmets un ka tas ir jāsaprot gan informācijas pārdevējiem, gan informācijas ierobežotājiem. Viņš pamācīs visus, arī Ķīnu, un arī citus, kuŗiem nepatīk «Google» un ideju par informācijas brīvo pieejamību. Viņš pateiks, ka tā ir vakardienas domāšana, kas ir lemta neveiksmei (par Ķīnu es nebūtu tik pārliecināts). Viņš mudinās meklēt jaunus ceļus un atgādinās, ka 20. gadsimta ekonomika vairs nedarbojas. Un rādīs ar pirkstu uz vecās ekonomikas aizstāvjiem.

Cits jaunā laikmeta apoloģēts Kriss Andersons mēģina skandina Sjuarta Branda tēzi informācija grib būt brīva kā universālu patiesību.

Savā grāmatā «Free: The Future of a Radical Price» K. Andersons apraksta tādu ekonomiku, kuŗā pamata preces vairs nemaksātu neko, un naudu uzņēmēji pelnītu ar blakus pakalpojumiem. Tāpat kā pircējam var bez maksas iedot skuvekli, lai pēcāk pārdotu viņam žiletes, var arī pārdot datoru un bez maksas piedāvāt programmas vai arī bez maksas piedāvāt programmas un pārdot atjauninājumus un tehnisko atbalstu.

Tas viss tā varētu arī būt, tikai — nav gluži tā, ka informācija grib būt brīva. Informācija negrib neko. Informācija ir dažāda, dažādiem mērķiem, dažādiem tirgiem un ar dažādu vērtību. Ir tāda, ko var izmantot tikai kā cilvēku piesaistītāju, lai viņi nāk uz portālu un klikšķina uz reklāmām, bet ir arī tāda, ko var pārdot. Unikāla informācija, kas ir vērtīga un svarīga konkrētajam cilvēkam vai organizācijai. Tie tikpat labi var būt gan izlūkdati, rūpnieciskās spiegošanas un patentu informācija, gan individuāli uzrunājošs un svarīgs darbs, kas liek nopirkt iemīļotā mākslinieka kompaktdisku un sajust bukletiņa smaržu, pat ja šīs dziesmas nokopēt internetā nav nekādu problēmu.

Brīvā informācija ir alternātīva, nevis pārkāpumu attaisnojums

Stāsta morāle: nevajag pretnostatīt atklātā koda, brīvā satura un neierobežotās izplatīšanas informācijas paradigmu komerciālās ar autortiesību likumdošanu aizsargātās informācijas paradigmai un stāstīt, ka viena nomainīs otru. Nav nekāda pamata paziņot, ka autoram varētu nepienākties tiesības uz atlīdzību par padarīto.

Ir muļķīgi teikt, ka tie, kuŗi joprojām vēlas saņemt naudu par sevis rakstītajām programmām un grāmatām vai sacerētajām dziesmām un kas vēlas kontrolēt sava darba izmantošanu un izplatīšanu, ir bezcerīgi tumsoņi.

Internets piedāvā lieliskas iespējas apiet lielo korporāciju uzspiestos spēles noteikumus un veidot pašiem savu informācijas vidi un ekonomiku, kuŗā cilvēki ir gatavi cits cita labā strādāt bez maksas vai par demokrātisku samaksu. Patērētājiem ir tiesības to izmantot un izvēlēties par labu šiem, nevis maksas pakalpjumiem. Bet, kad patērētāji paziņo, ka arī maksas izstrādājumiem patiesībā ir jābūt bezmaksas — jo viņiem ir izdevies izmantot pārdevēja izmantotās sistēmas ievainojamību, tie ir iekāpuši pelēkā zonā. Lai arī cik viegli ir nemaksāt, šāda rīcība ir un paliek neētiska.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

15 atsauksmes

Noņemu cepuri un spiežu roku! Tik izsvērtu un pamatotu viedokli par autortiesībām latvju internetā es līdz šim nebiju lasījis. Visu cieņu!

Vērīgo lasītāju klubiņš

13-02-’10 20:18

“Bezmaksas saturs ir alternātīva [..]” ?? :)

Pilnīgas informācijas pieejamības gadījumā visai loģiski būtu secināt, ka mainītos arī vērtību sistēma, domāšana. Es pat gribētu apgalvot, ka naudai kā kapitālistiskās pasaules virzītājspēkam varētu kļūt visai sekundāra loma. Un ja jau nauda nav primārais dzinējspēks, tad noteikti tās vietā var stāties citi vai vismaz pievienoties līdzvērtīgā pozīcijā, iespējams, veiksmīgāki un efektīvāki dzinējspēki.

Nevaru gluži piekrist, ka šis ir detalizēts un pamatots raksts, tas drīzāk iztirzā problēmas tik tālu, cik tās atrodas esošajā sociālajā (un kapitālistiskajā) sistēmā un ne tālāk.

Plenkij, ja parādīsies jauna domāšana un vērtību sistēmas, mēs to noteikti pamanīsim. Kaut vai pēc tā, ka cilvēkiem vairs nebūs vajadzīgi, piemēram, Microsoft izstrādājumi.

Bet vajadzīgi tie nebūs tad, kad uzvarējusi būs jaunā pieeja ar atklāto kodu un brīvo informāciju un pierādījusi, ka ir pārāka par Microsoft komerciālajiem risinājumiem. Bet, ja cilvēki tikai runās, ka informācijai ir jābūt bezmaksas, bet legālu bezmaksas izstrādājumu vietā izvēlēsies čiept komerciālos risinājumus, tikmēr nevar būt runas, ka jaunā pieeja spēj pastāvēt patstāvīgi un apmierināt cilvēku vēlmes. Un līdz ar to arī kapitālisms būs turpat, kur līdz šim, un arī dzinējspēki tie paši.

Vērīgo lasītāju klubiņ, tieši kur ir problēma?

Normund, paldies.

Mēs, malā stāvētāji filozofētāji par to kādai būs būt jaunajai kārtībai esam tikai suņu bars. Karavāna ies tālāk un mūsu rējieni to neietekmēs.

Īstais cīniņš notiek citur – pie ACTA, Pirate Bay un līdzīgiem.

“Jauno” lietu kārību tāpat noteiks tas, kā pavērsīsies lielās cīņas. Un to iznākums visnotaļ mainīs esošo kārtības izpratni. Tāpēc uz tās būvētās gaisa pilis ir tikai domu eksperiments, kas piedienas filozofijas esejai.

Manuprāt, labāk ir kaut kur reāli iesaistīties, vai arī turēt mēli aiz zobiem. Šitāda filozofiski neitrāla vāvuļošana ir lieka gaisa sildīšana. Karā vinnē tas kas dara.

Būtu uzrakstījis situācijas analīzi no Sistēmu teorijas viedokļa, lūk tad būtu ko runāt.

Vērīgo lasītāju klubiņš

15-02-’10 13:57

Mēs atbalstām vārda “alternatīva” nevis vārda “alternĀtīva” lietošanu. Līdzīgi ir ar KNAB atšifrējuma lietojumu, jo ir taču apkarošanas nevis Āpkarošanas birojs. :)

Es pat gribētu apgalvot, ka naudai kā kapitālistiskās pasaules virzītājspēkam varētu kļūt visai sekundāra loma.

Šis smaržo pēc komunisma, ko Hruščovs mums bija apsolījis uzcelt sešdesmitajos ;-)

Rakstā ir izteikta viena eleganta tēze, ko “cīnītāji” par mūžīgo haļavu spītīgi atsakās saprast: ja indivīds domā, ka viņš var nemaksāt par to ko viņš patērē (šajā gadījumā lai tā būtu mūzika), tas viņam neuzliek par par pienākumu uzspiest savu viedokli tam kura darba augļus viņš vēlas baudīt par baltu velti.

Kamēr autors savus garadarbus aizsargā ar oldskūlīgu © nevis CC (vai neaizsargā nemaz), tas ir jārespektē. Tas ir tikai un vienīgi autora ziņā izvēlēties savu tiesību aizsardzības veidu.

cloned_pt

16-02-’10 14:10

“arī makas izstrādājumiem”. Haļava visriņķī bija, ir un būs utopija. Doma, ka kaut kāda netverama ideja vai motivācija prevalēs pār bankas kontu (ēst, apģērbties, izklaidēties, autiņš, jahta, helikopters, ceļojums kosmosā .. you name it), man šķiet apbrīnojami naiva.

Vērīgo lasītāju klubiņ, vārdiem “alernācija”, “alternāts”, “alternātīvs” ir vienāda sakne (tie ir veidoti, par pamatu ņemot latīņu valodas vārdu “alternare”). Savukārt saknes latviešu valodā nemainās, un nav tā, ka vienā radniecīgā vārdā ir īss patskanis, bet citā — gaŗš.

Tas tā gan ir tikai manā ortodoksālajā skatījumā, kas paredz, ka pareizi ir arī “āfrikāņi”, “ķīmikālijas”, “signālizēt” un citi.

cloned_pt, vien nav zināms, ar ko jahtu, mašīnu un citus labumus nākotnē varēs nopelnīt. Nemaksājošie lietotāji daudzus no tiem, kuri naudu pelna ar digitāliem izstrādājumiem, gluži pamatoti biedē.

Vēl vairāk, cilvēki ļoti ātri pierod pie tā, ka internetā visu var dabūt bez maksas, un tāpēc arī laikrakstu interneta lapām ir liels izaicinājums, kad tās ievieš abonenta maksu. Lietotāji zina, ka maksas piedāvājuma vietā var pameklēt bezmaksas, savukārt piedāvātājam ir jāizdomā, kā lai dabū no lietotāja to naudu, kuru viņš, meklējot bezmaksas alternātīvas, ir ietaupījis.

Būtu interesanti uzzināt, kā mainās cilvēku naudas izlietojums mūsdienās: piemēram, ja aizvien mazāk cilvēku pērk, teiksim, laikrakstus, ir kādi ekonomikas segmenti, kam šī brīvā nauda aiziet.

Kļūdu izlaboju, paldies.

Normund, lūdzu iepazīsties ar jēdzienu komunisms.

Vērīgo lasītāju klubiņš

17-02-’10 06:25

Hehe, mēs jau baidījāmies, ka tik neuzķersimies tieši uz šo iemeslu, jo respektējam Jūsu ortodoksālo skatījumu! :)

cloned_pt

17-02-’10 11:14

niitro, es tieši par to, ka nauda, kā tāda, nekad neaizies otrajā plānā. kā motivācija tā dominēs gan indivīda, gan korporāciju līmenī. Un vērtību sistēmas galvgalī diezvai kaut kas mainīsies. Tas vairāk bija domāts Plenkija komentāram. Bet tas, ka baiti, principā, ir tāda pati prece kā klūgu groziņš, nekādas šaubas neraisa. Nu vismaz man.

Klūgu groziņu nevar nokopēt n identiskos eksemplāros sekundes daļās. Domāju, par to neviens nešaubās :) Masu ražošanas apstākļos par ekskluzivitāti kļuva individualizēta prece (zvaigznes parakstīts krekliņš, vienīgais auto pasaulē, personisks mājas projekts). Masu informācijas apstākļos, kādi ir pienākuši šodien, tāpat būs ar informāciju, vajag tikai atbilstoši izmantot. Piemēram, izplatīt par velti savu grāmatu, lai cilvēkiem rastos vēlme maksāt par sarunu ar autoru vai autora lekciju. Personālā brenda attīstība, tā teikt. Principā, pūles, kas ieguldītas kaut kā radīšanā, neattaisno radītā cenu. Es varu taisīt freskas no sūdiem, un ļoti darbietilpīgas, taču nevienam tās nebūs vajadzīgas. Par autortiesībām. Viss ir labi, katrs var gribēt, cik vien vēlas. Taču es kā patērētājs vai nu atrodu internetā to, ko vajag (mūziku, grāmatas, visu ko citu) par velti, vai arī nemaz necenšos to dabūt – ir čupa alternatīvu. Pareģojums: ja šitā turpināsies, no mākslas pazudīs cilvēki, kas ar to vēlas pelnīt, un paliks maniaki, entuziasti un tie, kas dzimuši mākslinieki. Pasaule no tā necietīs, jo tāpat jau esam piesātināti ar visu iespējamo literatūru, mākslu un informāciju – šaurā vieta ir cilvēka spēja patērēt šo informāciju. Haļava vai nē – kāda gan starpība?



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Dzirkstīte, Anta, Antonija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Labākais, kas mūsu pasaulē eksistē, ir lietas. Tās savā starpā sadzīvo daudz labāk nekā cilvēki. Protams, ir novērojami gadījumi, kad datora monitors mirgo, reaģējot uz mobilo telefonu, bet rozes novīst citu puķu sabiedrībā. Bet tās taču ir tikai lietas, kas arī nomirstot ļaunu prātu netur.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu materiālā pasaule »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas