Februāra diena sniegu krāso krēslainu un debesis — palsi pelēcīgas. Ziema tek Latvijai cauri no Zilupes līdz Ziemupei, kur ieplūst jūrā, un jūra gandrīz sasalst.
Ziemupes jūrmala ir neseniem puteņiem reljefota un nepiepēdota. Turpat atrodas Ziemassvētku vecīša birojs, kurā ir klusums. Pie vārtiem ir mājiņa, pie mājiņas Latvijas pasta kastīte, bet diez vai kāds pastnieks šajā gada posmā to atbrauc pārbaudīt un paņemt sūtījums.
Ziemupē sezonāli sastopams esot ziemassvētku vecītis. Viņam šeit ir dārzs, kura vārtus neviens nesargā. Jāpiebilst gan, ka Viļa Plūdoņa dzejolī par rūķīšiem un mežaveci rūķīši arī sākumā domāja, ka varēs mierīgi ārdīties.
Atgādinājumam — rūķīši, konstatējuši nesenus nokrišņus sniega veidā, izlīda no slēptuvēm un sāka ārdīties. Tas iztraucēja Mežaveci, kas nāca klajā ar žēlabu, ka šāda rīcība nesaskan ar rūķīšiem doto uzdevumu vākt koka stumbru un sakņu ārējās daļas audus, sauktus par mizu, un traucēt esības komfortu vārnu dzimtas putniem, kā arī citu norādīto aktivitāšu pildīšanu. Mežavecis viņiem piedraudēja ar teterkāpostu sankcijām, un rūķīši metās prom, skaidrs, ka ne pēc tāsīm un žagatām, bet, kā vēsta avots, «cits paegļu pudurā, cits koka dobumā, cits rudzrugāju rudens aparā». Šīs iejaukšanās rezultātā zonā atjaunojās sākotnējā trankvilitāte, un tikai kāds savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti, vēl atrazdamies notikušā ietekmē, ātri pārvietojās pa teritoriju virzienā prom no auditorijas hipotētiskā skatu punkta.
Kā māca latviešu kultūra, piesardzība šādās situācijās ir pamatota, tamdēļ mēs tikai pabraukājām pa slīdkalniņu, nofotografējāmies pie Margaritas Stārastes zīmējumu reprodukcijām, kur cilvēks, kas vēlas, lai viņa attēls cauri optiskai ierīcei tiktu projicēts uz gaismjutīga materiāla, var iebāzt galvu īpaši šim nolūkam izgrieztā caurumā, atrodoties vienā plaknē ar otru, zīmēto tēlu.
Vēl sētā var atrast pierādījumus, ka salīdzinoši nesen tur iežogojumos ir turētas dzīvas būtnes. Spriežot pēc Ziemassvētku mežavecīša tīmekļa vietnes, šajā vietā svētku sezonā ir bijusi iespēja novērot arī tādus hipotētiskus humanoīdus kā Pankūku rūķis un rūķis Rakstītājs.
Ne viņus, ne pašu salaveči empīriski novērot neizdevās.
Ārpus sētas ir šūpoles, bet tālāk — tālāk ir jūra. Tā ir pilna ar ziemu un ledainumu, kas to padara biezu. Ledus gabaliņi apspiež viļņu balsis un arī pašus viļņus. Tikai pie krasta, kad tie devītajā vilnī savākušies inerci, sitas pret krasta ledus blāķiem, jūra uz brīdi izlaužas no kustību stindzinātājiem un gaisā uzmet šļakatu riekšavu, bet tad atkal metas atpakaļ.
Debesu pamalē pret vakaru iekūst oranžuma strīpas. Mākoņi ir saulesbrilles, un saule cauri tiem nekož ne acīs, ne spoguļojas sniegā. Vien dusošo jūras malu pārvelk ar gaišu bālumu.
Ziemupes ceļmalās redzējām brīnišķīgus neotautiskās daiļamatniecības paraugus kas nolikti māju sargāšanai un ainavas krāšņošanai. Piemēram, antropomorfs dendromutants kā versija par Crazy frog vai vizuāli atveidots populārais priekšstats par pēcnāves dzīvi ellē ar sēdēšanu katlā virs uguns un virszemes dzīvē iecienīto izklaižu pastiprinātu baudīšanu.
***
Mājās braucot, puteņa rokas aizvilka prom ceļu, un Rīga sagaidīja šausmās ieplestām laternu acīm, ka ielas snieg ciet un ko nu lai dara.
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/1231/trackback/
Pērnā gada 4.—11. novembra «Kultūras Forumā» Edvīns Raups lakoniskā veidā paskaidro sabiedrības un brīvības attiecības. Sabiedriskā emancipēšanās notiek uz jaunu, slēptu ierobežojumu ieviešanas rēķina, turklāt sabiedrība kārtības nodrošināšanai strādā pie efektīvākas uzraudzīšanas un kontroles sistēmas, lai uzturētu savai eksistencei nepieciešamo status quo struktūru darbību. Nekas būtiski jauns, bet patika veids, kādā doma pateikta.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ierobežošana »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
