pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 22. janvāris 15:21 12 atsauksmes

valodas (ne)konsekvence

Latviešu valodas oficiālajiem kopējiem ir tendence laiku pa laikam pēkšņi nākt klajā ar kārtējām idejām, ka gadu gadiem ierastā vārdā dēvētas lietas, vietas, parādības būtu jāsauc citādi. Problēma ar šāda vieda rosīšanos ir tāda, ka tā ir fragmentāra un vairo vārdu darināšanas nekonsekvenci latviešu valodā.

«Termināls», kas pirms vairākiem gadiem kļuva par «termināli», ir tikai viens piemērs šai praksei. Vēl bēdīgāk sanāca ar Islandi/Īslandi.

Koriģē atsevišķus vārdus, ne normas

Valsts valodas aģentūras tīmekļa vietnē ir atrodams skaidrojums, kamdēļ ‘datora perifēriskā iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei’ vai ‘īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta vieta’ konteineru pārkraušanai ostās ir terminālis. Proti, «-āls» ir īpašības vārda izskaņa, bet «-ālis» — lietvārda. Šādi terminālis kā datora iekārta vai konteineru pārkraušanas vieta tiek nošķirts no īpašības vārda termināls, kas tiek lietots ar beigām, galu un kaut kā galējo pakāpi saistītā apzīmēšanai. Piemēram, termināls vēzis ir vēzis pēdējā stadijā.

Tomēr ir iemesls, kamdēļ es konteineru pārkraušanas vietu arī tagad saucu par terminālu, nevis termināli. Iemesls ir tāds, ka šīs labi domātās normas tiek piemērotas selektīvi, atsevišķiem pēc nezināmām pazīmēm izvēlētiem vārdiem, nevis vārdu darināšanai kopumā. Līdz ar to šos skaidrības veicināšas pūliņus ir grūti ņemt nopietni, it sevišķi, jalietvārda un īpašības vārda nozīmes ir tik atšķirīgas, ka skaidrs, kas kuŗā brīdī ir domāts.

USB latviski tiek tulkots kā «universālā seriālā kopne». Tātad «seriāls», vārds ar izskaņu «-āls», ir īpašības vārds, kas nozīmē ‘virknēts’. Tomēr nez kāpēc audiovīzuālos, teksta vai kādus citus materiālus, kas sadalīti vairākās sērijās, sauc nevis par seriāļiem, bet joprojām par seriāliem. Vārds «vokāls» joprojām ir gan īpašības vārds, gan lietvārds. Tāpat arī «personāls». Un vai latviešu valodā tādi vārdi kā «signāls», «kanāls», «žurnāls» joprojām nav mainīti tikai tāpēc, ka neesam pamanījušies no tiem izveidot īpašības vārdus?

Islandes lietojums sašķeļ

Līdzīgi ir sanācis arī ar «Islandi» un «Īslandi». Latviešu valodas ekspertu komisija 2006. gadā atzina, ka Īslande ir īstais vārds, jo «precīzāk atbilst nosaukuma izrunai un rakstībai oriģinālvalodā un atspoguļo tā vēsturisko izrunu» — islandiski valsts nosaukums ir «Ísland». Valodnieki skaidroja, ka «oriģinālvalodas uzsvērtu īsu patskani (kā tas ir Īslandes gadījumā) latviešu valodā lielākoties atveido ar garu patskani, pat ja oriģinālvalodā tas tiek izrunāts īsi)», turklāt šāda versija atbilstot vēsturiskajai izrunai. Tulkotājs Dens Dimiņš, iebilstot pret šiem pieņēmumiem, itin pamatoti norādīja, ka diez vai tie ir kritēriji, lai mainītu pie mums vēsturiski ieviesušos vietvārdu izrunu.

Latviešu valodā (un ne jau tikai latviešu) tik daudz vietvārdu ir vēsturiski veidojušies atšķirīgi no tā, kā noteikto vietu sauc paši tās iedzīvotāji. Nerunāsim par tiem gadījumiem, kad kāds nosaukums citviet ir pilnīgi atšķirīgs (Deutschland, Vācija, Germany; Eesti, Igaunija, Viro), bet ir gana daudz tādu, kas ir attāli līdzīgi — Oslo, lai arī vajadzētu būt Uslu, Maskava, lai arī būtu jābūt Moskva, Ļvova, lai arī atbilstošāk būtu Ļviva, Viļņa, lai arī sanāk drīzāk Viļņus — un tā bez gala).

Plašu pareizošanas un neatbilstību izmēšanas kampaņu nav. Ja tādas būtu, saprotams, ka pret valodniekiem ļaudis vērstos vēl negantāk un vēl klajāk apšaubītu, vai viņi nudien nodarbojas ar to, ar ko tiem ir jānodarbojas. Bet arī pašlaik, kad vārdu koriģēšana notiek izlases kārtībā, par pozitīvu devumu runāt ir grūti. Saistībā ar Islandes nosaukumu joprojām nav pārvarēta pirms četriem gadiem izraisītā «i» un «ī» piekritēju šķelšanās, un pat Latvijas Ārlietu ministrijas tīmekļa lapā šīs valsts nosaukumu var atrast dažādās versijās rakstītu.

Bet nu ir piezagusies jauna mode — Nīderlandes vietā rakstīt «Nēderlande». Tā rakstīt esot tulkotājas Ineses Paklones (viņa arī AKKA/LAA izpilddirektore) kvēlā vēlēšanās (via), bet Google rezultāti vedina domāt, ka viņa savās vēlmēs nav gluži viena.



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

12 atsauksmes

Imho pēdējais laiks sākt kampaņu par Greitbritniju (Spīrsu) un Doičlandi :))

vēl jaukāk ir ar Ķīnas pilsētu, kur notika pēdējās olimpiskās spēles – Pekina tika lietots visu laiku, kaut citās valodās tiek lietots Beijing.. http://en.wikipedia.org/wiki/Peking

Jāni – Ķīnā nav viena liela ķīniešu valoda, valodas ir vairākas un tādēļ daudzi vietvārdi ir ar pilnīgi dažādu skanējumu. Ja viena Eiropas valoda nosaukumu ir ņēmusi no mandarīnu valodas, kas ir izplatītākā, bet cita – no kādas citas valodas, tad automātiski būs dažādi nosaukumi. Tādēļ jau Ķīnā ir rakstība ar hieroglifiem, lai dažādās valodās runājošie ķīnieši spētu viens otru saprast.

Šorīt BBC Magazine Monitor lasīju arī ieteikumus, kā angļu valodā vajadzētu izrunāt Vincenta van Goga vārdu. Holandieši to izrunājot apmēram kā “van Hohs” vai “fan Hohs”. Jāpiebilst, ka BBC neiesaka tagad visiem angļu valodas runātājiem reformēties, bet gan lietot daudzmaz vienotu izrunas variantu, kas ir visvairāk nostabilizējies sabiedrībā.

Saite

jāni (1), arī latviešu valodā pa retam ir bijuši mēģinājumi Pekinu dēvēt par Beidžinu, bet Ķīnas galvaspilsētas vārdu mainīt nav pamata, jo Ķīnā pastāv un lietoti tiek abi, un Pekina ir iegājusies latviski. Bet, ja gribas izcelties, to var saukt arī par Jaņdzjinu. :)

TrZ, ar nosaukumu tulkošanu vispār ir sarežģīti — Great Britain nosaukumā “Great” tiek tulkots latviski, New Zealand nosaukumā “New” arī, bet Ņūjorka, Ņūkāsla, Ņūorleāna un citi kā bija, tā palikuši netulkoti.

Kādreiz Kotdivuāru par Ziloņkaula krastu sauca, bet tagad latviskojums, šķiet, vairs neko daudz netiek lietots.

milez, paldies par saiti.

Pirmais un pedejais apmeklejums

26-01-’10 01:40

Vai pašiem nav kauns lietot savā lapā krievu vārdu “birkas”?

Nav kauns. Ja šis nebūtu Tavs pēdējais apmeklējums, es pavaicātu, kādu latvisku vārdu Tu iesaki lietot “birku” vietā.

Vērīgo lasītāju klubiņš

26-01-’10 14:04

Piebildīsim, ka adresē “citadiena.lv” tiek lietots vārds “atslēgvārdi” :)

Raksturvārdi!

Antuanete

28-01-’10 13:01

Un es biju domājusi, ka Nēderlande ir RL vēlme pazīmēties kā izredzētiem intelektuāļiem (jo līdz šim tikai tur biju lasījusi šādu rakstību).

nesen paņirdzām par angļu valodas vārdu “bug”, kas latviski ir iztulkots kā “blusa”, taču ar šo “bug” saistītais “debugger”, nezkapēc ir iztulkots kā “atkļūdotājs”, tur ir vēl citi vārdiņi, kur arī sanāk kā saknes vārds ir “kļūda”, taču viens pats “bug” tulkojas kā – blusa



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Raivis, Raivo, Maksis

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Kas tas ir par laikmetu, kurā mēs dzīvojam? Informācijas laikmets. Visi kakti pilni ar informāciju. No visām malām lien laukā vadi, visas grāmatas kaut ko pauž... Un pa starpām daži cilvēki kaut ko man stāsta. Ko viņi runā? Vai tas ir svarīgi? Kas tur ir: saturs vai attieksme? Man attieksme, viņiem saturs -- un tā mēs pūlamies viens otru sadzirdēt pasaulē, kurā ir tik daudz nevajadzīgas informācijas. Kam tas palīdz? Informācija ir radījusi savu Sistēmu, ko diendienā atražo.

Un, kad es uzzināju, cik grūti cilvēkam bija pateikt man tos vārdus, ko es tanī pat dienā aizmirsu, palika jocīgi. Vārdi bez starpnieka, bez fiksējuma, bet ilgi domāti. Tā ir -- grūti cilvēkam, jocīgi man, bet vadu un grāmatu midzenim nav nekā. Šajā pasaulē svarīgākie esam tikai mēs -- mēs divi.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu telpas aizpildīšana »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas