Viens no mūsdienu aktuālajiem vārdiem masu komunikācijā ir «pretrunīgi». Pretrunīgi viedokļi, pretrunīgi vērtēti likumi, pretrunīgi vērtētas parādības un organizācijas. Nosaucot kaut ko par «pretrunīgu», mēs atzīstam gan to, ka par konkrēto jautājumu atradīsies cilvēki, kas to atbalstīs un noliegs, gan arī, ka mums pašiem nav laika skaidrot, kā tad īsti ir.
Ko
gan nozīmē, ja kaut kas ir pretrunīgs, vai, jaunlatviešu valodā izsakoties, kontraversāls kontroversiāls? Cik lielām nesaskaņām un cik tālam ceļam
līdz kaut aptuvenai vienprātībai jābūt, lai kaut ko sauktu par pretrunīgu? Cik
ģeografiski koncentrētai šai vienprātībai lielai ir jābūt? Objektīvas skalas dažādu vienprātības variāciju attēlošanai nav. Un, ja tā, par
pretrunīgu var dēvēt teju vai visu. Šāda rīcība, saprotams, tiks pretrunīgi
vērtēta, bet mēs ar to varam sadzīvot.
Vienprātība par vairumu parādību ir iluzora, un, ja arī mūsdienās cilvēki sanāk kopā, lai vienotiem spēkiem kaut ko izdarītu, atradīsies daudz citu cilvēku, kuŗi nenāks un neuzskatīs, ka darāmais ir jādara.
«Pretrunīgumu» var minēt tur, kur vienprātības trūkums nav izšķirošs. Bet iedomājies skandālu, kas sāktos, ja par «pretrunīgi vērtētu» sāktu dēvēt kārtību, kas ieviesta kā publiska norma polītiska korektuma, dažādu minoritāšu aizsargāšanas un dēmokrātijas labad.
Uz pretrunīguma statusu mierīgi var pretendēt tik daudz kas — oligarhi, baznīca, kapitālisms... Latvijā pretrunīgi vērtēta tiek arī Satversme, tai skaitā punkts, kas paredz, ka «Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem», un punkts, ka «valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda». Pretrunīgi tiek vērtēta policija līdz ar daudzām citām valsts institūcijām, pretrunīga bija nāvessoda atcelšana, nemaz nerunāsim par cilvēktiesībām per se.
Ko tādu atklāti dēvējot par pretrunīgu, melots nebūtu, jo diez vai katram no mums būtu tālu jāraugās, lai sev pazīstamo cilvēku pulkā saskatītu tos, kuŗu uzskati ir kaut nedaudz radikālāki par sabiedriskās uzvedības normām, kas klusējot tiek pieņemtas. Un tomēr, lai arī pretrunīguma piesaukšana nebūtu meli, ir norma atzīt dažas parādības par neapšaubāmi labām un neatzīt, ka tiek apšaubīts tas, kas patiesībā tiek apšaubīts.
Visai gļēvi skan, piemēram, ziņa par ASV prezidenta Baraka Obamas publisko vērtējumu, kuŗā «pretrunīgums» parādās pat divas reizes: pirmo, lai pateiktu, ka pats Obama tiek vērtēts «pretrunīgi», un otro, lai pavēstītu, ka arī viņa atbalstītā veselības aprūpes sistēmas reorganizācija ir «pretrunīgi vērtēta».
Nosaukt kaut ko par pretrunīgu nozīmē nepateikt neko, un to var piesaistīt baz-vārdiem (kā to latviskot?). Šāda sausa un no apspriežamā tēmata attālināta nevērtējoša vērtējuma uzdevums ir pateikt vien to, ka stāstītājs nenostājas nevienā pusē.
Žurnālistiem, kuriem vairumā gadījumu (bet ne vienmēr) būtu jābūt neitrāliem, tas patīk. Un patīk tik ļoti, ka viņi vēlas savu neitralitāti izcelt, formāli paziņojot par dažādajiem viedokļiem, kuŗi gan netiek izklāstīti, bet tikai atzīti.
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/1228/trackback/
krabe
ir tāds “controversial” reddit reitings – par ziņu var balsot gan ka tā patīk, gan ka nepatīk. tad kā fenomens parādās ziņas kurām reitings it kā ir nulle, bet nobalsojuši ir 100 ar “+” un 100 cilvēki ar “-” – kopā 200 cilvēki. bet ziņai it kā nulle reitings. tāpēc viņi ieviesa tādu arī tādu skalu, lai izmērītu aktivitātes lielumu arī.
Man šķiet, ka vārdu “pretrunīgs” ir jēga lietot nevis tad, kad ir daudzu viedokļi par vienu lietu vai parādību (jo – cik cilvēku, tik viedokļu), bet gan par lietas, parādības utt. pretrunīgumu pašai ar sevi. Piemēram – pretrunīgs ir apgalvojums “es vienmēr meloju”. Viens cilvēks var izteikt pretrunīgus apgalvojumus – apgalvojumus, kas savā starpā ir nesaderīgi. Un tamlīdzīgi.
Vērīgo lasītāju klubiņš
Kā ir ar to “kontraversāls” un “kontroversiāls”? Diezgan pretrunīgi :)
“Buzzword” mēs pagaidām ieteiktu lietot kursīvā, iekavās vai teksta beigās norādot paskaidrojumu. Pēc tam 2 gadus gaidīt, kamēr (vai vispār “ja”) tas tiek latviskots.
Klubiņ, Ir, ir Jums taisnība par konstroversiālumu. Google rezultāti gan parāda visai lielu pretrunīgumu, bet gudrās grāmatas zina labāk. :)
xlt, Tavā piemērā “pretrunīgums” ir vārds ar jēgu. Savukārt, ja pretrunīgs ir viss, par ko kāds kaut ko skaļāk iebildis, tad to mierīgi var neminēt. Ja ziņas sastāv no vieniem vienīgiem pretrunīgumiem, vai, veiksmīgākā tulkojumā disputiem, strīdiem un polemikām, tad lasītājs vairs nesaņem gana dziļu informāciju, kas ļautu tam veidot savu viedokli. Viss, ko viņš zina — par ASV veselības aizsardzības plānu, klimatologu e-pastu publicēšanu internetā, musulmaņu apģērba nēsāšanas aizliegumiem Francijā un daudz kur citur nekādas skaidrības nevienam nav.
Armands
Reinis no http://untu.ms/2009/10/dukvardi/ tos sauc par dūkvārdiem. priekš manām ausīm skan labi
maruta
‘Pretrunīgs’ drīzāk lietojams, lai raksturotu loģiskās kļūdas
maruta, piemēram?
Un tomēr — mēs taču gribam, lai mūs māna. Ne tikai pirmajā aprīlī, bet arī citās dienās, jo tā esam vienojušies. Vien jautājums — kāpēc nevarētu vienoties par mānīšanos vēl biežāk.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ticēšana »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
