pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 11. janvāris 16:21 Divas atsauksmes

globālā sasilšana un zinātniskā vienprātība

Janvāŗa «Rīgas Laikā» ir lasāms LU profesora Indriķa Muižnieka komentārs saistībā ar klimatologu e-pastu skandālu, kuŗā viņš atzīst, ka skaidrības un vienprātības par klimata pārmaiņām un globālo sasilšanu nav.

Jezga ar noplūdinātajiem e-pastiem arī parādīja, ka zinātnisku secinājumu izmantošana argumentācijā vēl nenozīmē, ka diskusijas dalībnieks runā kā zinātnieks — tikpat labi viņš ir var būt ideologs, kuŗš stāsta nevis kā ir, bet gan, kā viņš vēlas, lai būtu. Nav svarīgi, kuŗā pusē viņš ir.

Kaisma vēlme pierādīt taisnību

Pēc tam, kad internetā tika publicēti Austrumanglijas universitātes Klimata izpētes vienības pētnieku e-pasti, publiskās reakcijas bija divējādas. Tie, kuŗi ir skeptiski noskaņoti par klimata izmaiņām vai par cilvēka devumu tajās, norādīja uz virkni citātu, kas zinātniekiem neglaimo — par datu iznīcināšanu, par informācijas nesniegšanu, par manipulācijām ar datiem, lai datus pietuvinātu rezultātam, ko vajag pierādīt.

Tie, kas atzīst klimata izmaiņas un, vēl vairāk, cilvēka devumu tajās, šos pašus e-pastus izmantoja, lai pamatotu, ka klimata izmaiņu zinātne nebūt nav saņēmusi triecienu. Šie cilvēki skaidroja, ka daudzi no apsūdzētāju uzmantotajiem citātiem ir izrauti no konteksta un daudzviet zinātnieki, par to, kā tas publiski izskatīsies, nedomādami, īpaši neizvēlējās izteicienus, lai rakstītu zinātniski pieņemamām metodēm.

Klimata skeptiķi nepatīkamos datus no vienas pētniecības iestādes izmantoja, lai paziņotu, ka visa klimata izmaiņu zinātne pati ir kompromitējusies. Lai arī Austrumanglijas universitāte ir ietekmīgs šīs klimata pētījumu centrs, tā nebūt nav vienīgā iestāde, no kurienes tiek saņemti mērījumu un kur notiek pētniecība. Šī nebija vienīgā iestāde, kas piedalījsies globālās sasilšanas jēdziena populārizēšanā.

Turpretim klimata izmaiņu piekritēji nereti apelēja pie «zinātniskās vienprātības», kas pausta 2007. gada Klimata izmaiņu starpvaldību darba grupas ziņojumā — aizmirstot, ka vienprātība var laiku pa laikam mainīties. Tā vietā, lai runātu par skaitļiem un faktiem, šie ļaudis nemitējās atkārtot, ka mēs taču to visu esam izpētījuši un ir tik daudz zinātnieku, kas piekrīt, ka cilvēka radītās klimata izmaiņas ir reālas. Tomēr troksnī, kas tika sacelts pēc e-pastu publicēšanas, sadzirdēt zinātnieku puslīdz vienotu balsi ir bijis aizvien grūtāk.

Ideoloģiskā, polītiskā zinātne

I. Muižnieks raksta, ka «pat Latvijas akadēmiskajā sabiedrībā var atrast aptuveni vienādā skaitā pārstāvētus (i) AGW kvēlus piekritējus, (ii) sasilšanas atzinējus, kas apšauba cilvēka saimnieciskās darbības spēju ietekmēt klimatu un arī (iii) sasilšanas noliedzējus kopumā».

Zinātniekiem nav jāpārdod savi atklājumi. Zinātniekiem nav jābūt svarīgam, vai pētījuma rezultāts apstiprinās hipotēzi vai nē. Zinātniekam hipotēze ir nevis jāpierāda, bet jāpārbauda. Ja viņš pats pret saviem datiem nebūs gana skeptisks, atradīsies pulka citu, kuŗi tādi būs.

Bet zinātni izmanto polītika. Polītiķiem ir svarīgi atrast tādus datus, kas pamato viņu sacīto, un polītiķa sacītais tikpat labi var izrietēt no faktiem, kā vēlmju domāšanas. Piemēram, ir vienošanās, ka valstīm ir jāvāc nauda un jāiegulda tā cīņā pret klimata izmaiņām; jāpērk dārgas tehnoloģijas un pakalpojumi, lai nepieļautu temperatūras celšanos un ierobežotu siltumnīcas efekta gāzu izdalīšanos. Vai arī ka nav nepieciešams ierobežot oglekļa dioksīda izplūšanu atmosfērā, nav nepieciešams bremzēt ražošanu, ekonomisko aktīvitāti un tātad — peļņu.

Polītiķi mums tulko zinātni vai arī zinātni pakļauj, citādi domājošos nodēvējot par cilvēkiem, kuŗi tic, ka zeme ir plakana, turklāt viņi ir tie, kas dod naudu pētījumiem. Un tad rezultāts var būt tāds, ka zinātniska diskusija par klimata izmaiņām noslēdzas mākslīgā vienprātībā, kuŗā tiek apklusināti oponenti.

Tas, ka pašlaik globālās sasilšanas teorija ir sašķobījusies un īsti nav skaidrības par temperatūras izmaiņām, ir jo vairāk tāpēc, ka diskutē ideologi, nevis zinātnieki. E-pastu lieta ir ne tikai devusi spēku speciālistu diskusijām, bet arī ideologiem, kuri steidz izmantot šaubu ēnu pāri pretinieku pozīcijām. Šajā diskusijā svarīgi vairs nav, ko mēs varam pamatot un pierādīt un ko nē, bet gan kuŗš skaļāk pakliegs.

Nobeigumā Muižnieks raksta tā:

Neatkarīgi no tā, vai klimats kļūst siltāks vai nē un vai par šī fakta atzīšanu var saņemt Nobela prēmiju, saudzīga attieksme pret dabu būtu civilizācijas brieduma pazīme. Protams, biedēšana ar apokalipsi var likties efektīvs paņēmiens, kā piespiest mīlēt dabu, bet ja nu tā bijusi apzināta maldināšana, rodas aizdomas, ka mīlas akta vietā ir notikusi rupja izvarošana.

Indriķis Muižnieks. (Janv. 2010). Mēs jūs piespiedīsim mīlēt dabu. «Rīgas Laiks.» 13. — 14. lpp.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Divas atsauksmes

Antuanete

14-01-’10 14:38

Šķiet, kodolīgākais materiāls par tēmu – http://comixed.com/2010/01/04/comics-com..

The science is settled :)



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Dzirkstīte, Anta, Antonija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Kas tas ir par laikmetu, kurā mēs dzīvojam? Informācijas laikmets. Visi kakti pilni ar informāciju. No visām malām lien laukā vadi, visas grāmatas kaut ko pauž... Un pa starpām daži cilvēki kaut ko man stāsta. Ko viņi runā? Vai tas ir svarīgi? Kas tur ir: saturs vai attieksme? Man attieksme, viņiem saturs -- un tā mēs pūlamies viens otru sadzirdēt pasaulē, kurā ir tik daudz nevajadzīgas informācijas. Kam tas palīdz? Informācija ir radījusi savu Sistēmu, ko diendienā atražo.

Un, kad es uzzināju, cik grūti cilvēkam bija pateikt man tos vārdus, ko es tanī pat dienā aizmirsu, palika jocīgi. Vārdi bez starpnieka, bez fiksējuma, bet ilgi domāti. Tā ir -- grūti cilvēkam, jocīgi man, bet vadu un grāmatu midzenim nav nekā. Šajā pasaulē svarīgākie esam tikai mēs -- mēs divi.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu telpas aizpildīšana »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas