Jaungada naktī zem loga lēnām zum trolejbusi, laternas klusē vējā virs ielas, bet gājēji, raugoties savos purngalos, skaita gada pēdējos soļus. Virs gaismām ir krēslaini namu logi ar svētku rotājumu trijstūrīšiem un kādu kaķi, kas gaida atlidojam putnus, bet vēl augstāk — gaismu necaurlaidīgas debesis. Bet varbūt to šovakar nemaz īstenībā nav.
Veikalu skatlogi ir gaiši, tomēr to durvis šogad iekšā vairs nesauks. Ielas dzirkst no skrajuma burbulīšiem, bet tās zaudē sevi zem salūta skatītājiem un pusnakts plaukšķinātājiem ar uguņiem un šampanieša korķiem. Putuplasta sniegs pieklusina soļus, bet nogurušais nemiers aizbaida stundas, kam vairs nav, kur steigties.
Vēlāk, kad sveču gaismas izdzisušas, šķīvji ir tukši un vārdi ir beigušies, bet skatieni klejo pa istabām un laiski pieskaras cits citam kā pirksti skārienjutīgam ekrānam. Gads ir prom un izsalkums līdz ar to. Salūtam skanot, pa logu lec ārā brīnumsvecītes; mikli smaidi un zīda kleites paliek šai pusē un nekur nebēg.
Bet otrā rītā tu sēdēsi virtuvē, skatīsies laukā uz lāgā neizlieto, bet sastingušo jaungadu, dzersi kafiju un būsi viens pats visā pasaulē, kurā visi elpo aizrautības un aizmiršanās miegā, pēc kura vēl nekas nav sācies. Pilsētas ielās sasauksies tikai sētnieku lāpstu atbalsis, savukārt jaunais gads tikām vēl gulēs līdz ar tiem, kas viņu naktī tik ļoti gaidīja, bet dažas stundas vēlāk, kad atnāca palsa diena ar bālām acīm, pateica atā vai saļima nemaņā.
Tad uzspīdēs saule un uz istabas sienas ņirbēs tik tikko jaušamas siltā gaisa ēnas. Bet jērs no gleznas, kas karājas pie sienas, ikrīta ierastajā manierē paraudzīsies uz bāra pusi un pasūtīs vēl vienu dzērienu.
No more candlelight
No more romance
No more small-talk
When the hunger’s gone
Rufus Wainwright feat. Dido — I Eat Dinner
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/1224/trackback/
lapsas vakariņas
Snieg, snieg un apsnieg viss, arī jēriņa kokteilis un jēriņa kājas atstāj mazus nospiedumus, pavisam sprogainus tādus.
Tādās dienās kā šī pilsēta ir pamodusies jau ar pirmajām lielveikalu slīddurvju zumām. Pilsēta ceļas, pilsēta dzer rūgti smaržojošu saldu un bezcerīgi sakusušas svētdienas rīta šokolādes smaržu, kas klejo pa Miera ielas kvartālu, cilvēki ģērbj īsas plānas drānas, ņem saulessargus, metas mašīnās, tramvajos un vilcienos un grib tikt prom, ārā no pilsētas, — taču no pilsētas viņiem neaizmukt.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Vasara pilsētā 2010 »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
