pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 5 no 1 balsīm

mosties.org

2009. gada 8. decembris 10:39 Komentāru nav

spriedums «Laval un partneŗu» lietā

Ziņa, ka pēc Zviedrijas Darba tiesas lēmuma arodbiedrībām nāksies samaksāt firmai «Laval un partneŗi» kompensāciju par būvdarbu bloķēšanu 2004. gadā pie mums tika uztverta kā taisnīguma mirklis un kā signāls latviešu iespējām doties peļņā uz valstīm, kur ekonomiskā situācija ir labāka.

Tomēr šis spriedums ir būtisks arī plašākā kontekstā — kā precedents Zviedrijā un arī citās valstīs, kas vājinās līdz šim tik spēcīgo arodbiedrību iespējas uzturēt augstus atalgojuma standartus un lielas sociālās garantijas.

Latvieši priecīgi

«Cilvēkiem, kas Latvijā sēž bez darba, Zviedrijas tiesas lēmums ir mazs cerību stariņš,» laikraksts «Diena» citēja advokātu biroja «Sorainen» partneŗa Ģirta Rūdas sacīto. Laikraksts vēstīja, ka mūsu uzņēmumi Zviedrijā nu būs konkurētspējīgāki, jo varēs nodarbināt uz turieni aizvestus Latvijas iedzīvotājus un «nebaidīties no arodbiedrībām, kas līdz šim ir diktējušas algu līmeni».

«Dienas» komentētājs Didzis Meļķis rakstīja, ka «firmas, kas savus strādniekus grib nodarbināt ārzemēs, var iekalt no galvas «maģisko» formulu (t.i., EKT lēmumu Laval lietā)»:

«Direktīva 96/71 neļauj uzņemošajai dalībvalstij pakalpojumu sniegšanu tās teritorijā pakārtot priekšnosacījumam ievērot darba noteikumus un nosacījumus, kas pārsniedz obligātos minimālās aizsardzības noteikumus.» Punkts. Un minimālie noteikumi attiecīgajā direktīvā tiešām ir minimāli; uz mūsu pagaidām konkurētspējīgajām darba izmaksām tie neattiecas.

Latvijas Ārlietu ministrija lepni norādīja uz savu lomu konfliktā: «Latvijas valdības nekavējoša iesaiste strīda risināšanā novērsa līdzīgu gadījumu atkārtošanos attiecībā uz citu jauno ES dalībvalstu uzņēmumu diskrimināciju Iekšējā tirgū.»

Ministrija preses relīzē raksta, ka Latvija atzīst arodbiedrību tiesības aizstāvēt strādājošo tiesības, tomēr «šajā gadījumā blokāde neliecināja par darbinieku tiesību aizsardzību, bet cīņu pret citas ES dalībvalsts uzņēmuma tiesībām sniegt pakalpojumus vienotajā ES tirgū».

Uzvara strīdā ar ļaunajiem zviedriem, bez šaubām, ir laba ziņa. Tā ir laba ne tikai simboliski, bet arī materiāli, proti, tagad zviedru arodbiedrībām nebūs pamata vērsties pret latviešiem, kuŗu nodarbināšana augsta dzīves līmeņa zemēs no vietējo strādnieku pozīcijām izskatās pēc dempinga.

Savukārt zviedru sociāldēmokrātiskajam modelim šis spriedums ir pārmaiņu vējš, kas tuvākajos gados nopietni satricinās labklājības valsts ekonomisko pamatojumu un vājinās vietējās arodbiedrības. Globālizācija ir atnākusi arī līdz Zviedrijai.

Strādnieku protests pret pazeminātu atalgojumu

Stāsts par «Laval un partneŗu» nedienām Zviedrijā sākās 2004. gadā, kad uzņēmums, uzvarējis atklātā konkursā, sāka atjaunot skolu Vaksholmā — projekta izmaksas bija 2,8 miljoni eiro.

Pēc vairākus mēnešus ilgiem strīdiem ar Zviedrijas celtnieku arodbiedrību «Byggnads», tā bloķēja celtniecības objektu, jo uzskatīja, ka Latvijas uzņēmums no Latvijas atvestajiem darbiniekiem maksā pārlieku mazu algu — minimālo, nevis vidējo. «Laval» strādniekiem maksāja mazāk nekā 9 eiro stundā, lai arī vidējā alga ir 15 līdz 16 eiro stundā.

Maksājot mazāk, «Laval» vietējos uzņēmumus varēja izkonkurēt, bet šāda cenu nosišana bija pret zviedru strādnieku interesēm. Zviedru arodbiedrības ir stipras, un viņu īstenotās metodes — efektīvas. Blokādes un zviedru uzņēmumu nesadarbošanās dēļ darbus turpināt nebija iespējams, strīdam vēršoties plašumā un kļūstot par Latvijas un Zviedrijas polītiķu sarunu tēmu, risinājums rasts netika, un 2005. gadā pasūtītājs līgumu ar «Laval» lauza.

Strīdus karstumā zviedri tika vainoti protekcionismā un pat ksenofobijā, izskanēja aicinājumi boikotēt zviedru uzņēmumus un citādi cīnīties, bet Zviedrijas premjerministrs Jorans Peršons atteica, ka arodbiedrībām ir tiesības uz kolektīvo vienošanos aizsardzību. 2005. gada sākumā, konfliktam vēršoties plašumā un pret «Laval» vēršoties aizvien vairāk arodbiedrībām, Vaksholmas pašvaldība līgumu ar «Laval» lauza, savukārt uzņēmums paziņoja, ka pārtrauc darbību Zviedrijā.

Zviedrijas Darba tiesa šajā lietā sākotnēji «Laval» žēlabu noraidīja. Vienlaikus tā pēc padoma vērsās Eiropas Kopienu tiesā, kas savukārt atzina, ka Zviedrijas likumi arodbiedrībām atļauj cīnīties pret to, ka no citām valstīm ievestajiem strādniekiem maksā tikai minimālo algu, tomēr būvobjekta blokādi atzina par nepamatotu. Tiesa nolēma, ka šajā gadījumā tika iegrožots ES brīvas pakalpojumu un darbaspēka plūsmas princips. Pēc šī atzinuma arī Darba tiesa atzinusi, ka arodbiedrības ir rīkojušās nelikumīgi.

«Laval» — šaha zirdziņš uzņēmēju cīņā pret sociāldēmokrātiju

2006. gadā akadēmiskajā izdevumā «European Journal of Industrial Relations» tika publicēts Čārlza Vulfsona un Džefa Sommersa raksts par šo strīdu. Publikācijas autoriem tad vēl nebija zināms, ar ko īsti šī lieta beigsies, un tanī laikā par šo vēl varēja runāt kā par zviedru arodbiedrību uzvaru. Tomēr viņi jau tad norādīja, ka uzvara šī ir tikai šķietama, jo gadījums parādījis zviedru sociālās aizsardzības modeļa vājumus pret ar ES direktīvām un principiem.

Autori arī uzdeva vairākus jautājumus, kāpēc šis strīdus ieguva tik lielu uzmanību. Piemēram, kamdēļ Latvijas varasiestādes augstākajos līmeņos tik aktīvi iesaistījās disputā? To varētu skaidrot ar parastu «mūsējos sit!» reakciju, bet tikpat labi var teikt, ka polītiķi spēlēja savu lomu konfliktā, kam bija paredzēts kļūt par robežšķirtni vietējās strādnieku kustības varas ierobežošanā.

Kāds mazāk zināms fakts — «Laval» nebūt nebija vienīgie, kam tanī laikā bija šāda veida nesaskaņas ar vietējiem strādnieku aizstāvjiem. Pretdarbības dēļ no slēpotavas būvniecības projekta Zviedrijā tika atskaitīti divi igauņi, kam tika maksāta mazāka alga nekā zviedriem, un leišu būvuzņēmumam «Atkirta» 2004. gadā līdzīgu iemeslu dēļ nācās atteikties no projekta Dānijā. Šie gadījumi tik lielu starptautisku rezonansi neizraisīja. Kāpēc ar latviešiem bija citādi?

Autoriem ir versija: zviedru uzņēmēju konfederācija «Svenskt Näringsliv» atzinusi, ka «Laval» tiesas darbus Zviedrijā ir atbalstījusi ar 55 tūkstošiem eiro, un tas liek domāt, ka šī lieta vienkārši bija stratēģisks gājiens, lai radītu precedentu un panāktu zviedru darba tirgus reformu.

Latvija pret Zviedriju: divas pasaules

Kā raksta Č. Vulfsons un Dž. Sommerss, ka zviedru labklājība ir sociālās vienotības, augstās produktivitātes un augsto algu rezultāts. Spiediens aizvien paaugstināt algas ir licis vairot ražīgumu, un strādnieki ar uzņēmējiem kopīgi ir izveidojuši līdzsvaru starp algām, ieguldījumiem un peļņu, kas veicina izaugsmi un labklājību. Šo procesu rezultāts ir ne tikai ekonomiskā izaugsme, bet arī dēmokrātijas paplašināšanās, tai skaitā spēcīgas strādnieku tiesības. Zviedru labklājības pamatā ir nevis tipiskie kapitālistiskie meklējumi pēc lētākā darbaspēka, bet gan efektīva darbaspēka izmantošana.

Latvijai nav ekonomiskās bāzes, kas ļautu dāsni atbalstīt strādniekus, un tā, lai piesaistītu ārvalstu ieguldītājus un arī veicinātu uzņēmējdarbību, pēc Č. Vulfsona un Dž. Sommersa domām, ir neoliberāla — Latvijas polītikās un biznesa elites ir izvēlējušās «American way» ar tai raksturīgu labēju sociālo polītiku.

Lai arī šis salīdzinājums ir nedaudz par kategorisku, tomēr arodbiedrību kustība pie mums ir vāja, vairums no to biedriem ir publiskā sektora darbinieki, un no strādājošajiem arodbiedrībās ir krietni mazāk cilvēku nekā vidēji Eiropā — lai arī vairāk nekā daļā citu postpadomju valstu un arī ASV. Darba vietās bojāgājušo skaits ir apmēram trīs reizes augstāks nekā vidēji Eiropā. Un nemaz nerunāsim par tādiem aspektiem kā ēnu ekonomika, aplokšņu algas un cita veida nodokļu nemaksāšana, kas tiešā veidā zāģē sociālo polītiku.

Brīvās darbaspēka plūsmas tumšie plankumi

Atļauja netaucēti darboties lētajam darbaspēkam ir smags trieciens ir zviedru kārtībai. Uzņēmējiem ir izdevīgāk maksāt zemākas algas iebraucējiem, kuŗi ir mazāk prasīgi ne tikai algas, bet arī darba standartu ziņā, un, kad tiem atraisītas rokas, tie vairs nemaksās to, ko prasa zviedru arodbiedrības. Spriedums «Laval» lietā jo skaidri parāda, ka zviedru strādniekiem savus nacionālos standartus aizsargāt ES sastāvā ir grūti, jo ārvalstu uzņēmumam pilnīgi pietiek, ja tas pilda savas mītnes valsts likumdošanas prasības.

Parādās arī pelēkas uzņēmējdarbības niša — importēt Skandināvijā Latvijas darbaspēku, kas pat neiebildīs, ja par viņiem nemaksā nodokļus, ja vien saņems algu, kas ir konkurētspējīga Latvijā. Latvija un citas jaunās ES valstis uz bagātajām valstīm līdz ar lēto darbaspēku var eksportēt arī savas ēnu ekonomikas shēmas.

Brīva darbaspēka kustība — tas ir labi. Tomēr savienībā, kuŗā pastāv tik krasas dzīves līmeņa atšķirības, iebraucēji izveidotai un līdzsvarotai sistēmai ir ne mazāks drauds kā agresīvu un neintegrējamu kultūru invāzija.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Pro-life/pro-choice

Kas kopējs mušai un cilvēkam? Tie abi ir dzīvi. Tajos abos notiek bioloģiskie procesi, kas ķermeņa daļas un to īpašības apvieno vienotā sistēmā, kura spēj patstāvīgi darboties reaģēt uz vidi. Tad kāpēc viena dzīvība ir vērtīgāka nekā cita; kāpēc vienas dzīvības izdzēšana faktiski tiek uzskatīta par morāli neitrālu darbību, bet cita — par kaut ko ierobežojamu?

Par dažādajām dzīvībām tieši tik absurdās kategorijās gribas domāt, kad tiek diskutēts par abortiem. Tā var labi redzēt, ka šo debašu centrā ne jau nu dzīvības vērtība pati par sevi. Kontrole pār cilvēku ķermeņiem ir ceļš uz savas ideoloģijas reālizēšanu.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Dzīvība un vara »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas