Laikraksts «Diena» aprēķinājis, ka gadījumā, ja pensionāriem labvēlīgs būs Satversmes tiesas spriedums lietā par pensiju samazināšanu strādājošajiem, valsts viņiem būs parādā 50 miljonus latu.
Lai arī kā valdība mēģinātu stāstīt, cik lielu ļaunumu tiesas spriedums nodarīs, tomēr pensionāriem ieturētajai naudai savu darbu būtu jābūt jau padarījušai.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un labklājības ministrs Uldis Augulis esot atteikušies prognozēt, kādas pašreizējā finansiālajā situācijā būtu sekas šādam tiesas spriedumam, savukārt pirms vairākiem mēnešiem «Jaunā laika» priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sacīja, ka šāds spriedums varētu izraisīt valsts bankrotu.
Tomēr politiķiem nevajadzētu būt tik pesimistiskiem un atzīt, ka valsts jebkuŗā gadījumā ir ieguvēja. Proti, ja pensionāriem nauda būs jāsamaksā, tā tiks maksāta bez procentiem, kas cilvēkiem par savas naudas nodošanu uz laiku citiem lietošanā pienāktos.
Latvijas valsts kopš 1. jūlija ir ieguvusi ievērojamus papildus finanšu līdzekļus citām vajadzībām, un Satversmes tiesas spriedums nenozīmēs neko citu, kā to, ka ir pienācis atmaksas laiks. Taču neviens jau valstij neprasīs procentus par šo līdzekļu «aizdošanu», neprasīs kompensāciju par to, ko šī nauda varētu būt nopelnījusi pensionāru kontos vai par to, kādus finansiālus plānus viņiem izjaukusi, vai ciešanas radījusi.
Baisi iedomāties, ka valdība, atbalstot pensiju samazināšanu, domāja, ka šāda rīcība ir pamatota, tāpēc jau tolaik bija jārēķinās, ka šis ir tikai īslaicīgs risinājums — līdz tiesas spriedumam. Baidīšana ar tiesas lēmuma ļaunajām sekām ir kā mēģinājums stāstīt, ka būs slikti, bet tas galīgi ir nevietā. Valstij pensionāriem jau tā ir jāsaka paldies.
Bet, ja parādās teksti, ka Satversmes tiesa «nonākusi interesantā situācijā, jo tai jāizbalansē starp diviem aspektiem — no vienas puses ir valsts finansiālā situācija un iespējas nodrošināt pensionāriem ieturētās naudas izmaksu, bet no otras puses ir tiesiskums un nepieciešamība ievērot valsts pamatlikumu», tad, iespējams, Latvija nemaz nav tiesiska valsts, un nepieciešamības gadījumā likumi šeit nedarbojas.
nııtŕø
2009. gada 24. novembris
Mēs zinām Rožu (Samta) revolūciju, Oranžo revolūciju, Dziesmoto revolūciju un gan jau, ka vēl kādu. Tas ir veids, kā mūsdienās ar protesta palīdzību mainīt valsts politisko eliti. Opozīcija sauc, rietumu demokrātija pa pirkststarpām lien iekšā, tauta pieprasa un valdošā vara bēg. Un uz nevienu — gandrīz nevienu — nešauj. Ideālais mūsdienu revolucionārais modelis, kas jau ir kļuvis par paraugu politiskajiem revolucionāriem civilizētajā pasaulē. Lai ko Tu nēsātu uz sava krekliņa, Če Gevara vairs nav modē, un var būt, ka tā ir arī labāk.
lasīt tālāk mūsdienu revolūcija »
nejaušs ieraksts:
valodas vara