datu pārbaude ar internetbanku — vai tas ir droši?
birkas: jaunie_mediji, nordea, noziedzība

kāda starpība vai e-bibliotēkā kādu grāmatu izlasa Jānis Kalnings, kas identificējies caur internetbanku vai Pigmals Pigmalions, kas nevēlas īpaši identificējies? ja jau par lasīšanu neprasa naudu, tad kāpēc jāuzrāda mans īstais vārds? nodos trešajām personā?

vispār bankām ar tām datu lietām ir visai stingri. No vienas puses bankām ir pienākums zināt savu klientu. Tu nevari atvērt kontu (nemaz nerunājot par i-banku), ja neesi identificēts. No otras puse – bankām ir pienākums glabāt klienta datu konfidencialitāti. To nosaka likums un par prettiesisku datu izpaušanu draud kriminālatbildība, kā arī pamatīgi var ciest bankas prestižs. Līdz ar to bankas visai labi pārdomā kam un kādus datus dod. Turklāt vēl ir tāda lieta kā personas datu apstrādes prasības (tās gan attiecas uz visiem, ne tikai bankām). Līdz ar to šādos pasākumos tiek nodots pats datu minimums – kā jau minēts – vārds, uzvārds, personas kods. Tā ka par bankas datiem vari būt drošs. :)

Bet patiesībā te ir vēl viena lieta, ko aizskāra pigmals. Proti – pakalpojuma sniedzējam nepieciešamais datu apjoms. Pilnīgi piekrītu, ka šajā gadījumā e-bibliotēkas apsaimniekotājam nav būtiski zināt manu vārdu un uzvārdu, bet gan lasītāju skaitu. Proti, to, ka es esmu tas pats lasītājs, kurš e-bibliotēkā ienāca vakar un pirms 15 dienām, nevis trīs dažādi cilvēki jo no lasītāju skaita ir atkarīgs maksājamās autoratlīdzības lielums).

Vēl var būt nepieciešams identificēt, vai lietotājs ir LR iedzīvotājs. Ja lietošanas maksa netiek iemaksāta, tad autoratlīdzības var tikt izmaksātas no nodokļu maksātāju naudas.

Pigmals: personas identificēšana ir nepieciešama tāpēc, lai korekti aprēķinātu publiskā patapinājuma apjomu. Piekrītu, ka sekundārs ir fakts, vai grāmatu ir izlasījis Jānis Kalnings, Pēteris Pigmalions vai Velta Cerība, iekams ir zināms, ka katrs no viņiem ir īsts, pārbaudīts un “unikāls” lietotājs, nevis Virza Mētra ar savām 19 identitātēm. Personas dati netiek nodoti trešajām personām, mums svarīgi ir pārliecināties, ka lasītāji ir “īsti”.

Bet bankām par saviem klientiem ir daudz interesantas informācijas — ne tikai vārds, uzvārds un personas kods, bet arī kredītvēsture, finanšu stāvoklis, ieņēmumu un izdevumu avoti, atslēdziņas naudas transakcijām.
Atslēdziņas naudas transakcijām jau nu gan bankai nav (nedrīkst būt), vismaz ne tās, kas ir klientam. Priekš tam ir visādi MD5, SHA1 u.c. vienvirziena kriptēšanas paņēmieni, kas ļauj pārbaudīt ievadīta koda korektumu, nezinot pašu kodu.

Shadowbird, ar “atslēdziņu” šeit domāta vispārēja kontu pārraudzība, kontrolējot mehānismus naudas atskaitīšanai. Tas izpaužas, piemēram, tajā, ka man savai bankai nav jāsniedz nekādi papildus dati, lai tā atskaitītu naudu par noteiktu pakalpojumu lietošanu. Es tikai apstiprinu, ka vēlos šādu pakalpojumu, bet visu pārējo izdara banka, neprasot man nekādus kodus.

Kas attiecas uz vienvirziena šifrēšanu — jā, piekļuves kodi tehniski pilnīgi noteikti sistēmā neglabājas tā, kā uzdrukāti uz internetbankas kartes. Bet kaut kur jau tie ir uzrakstīti tieši tādā veidā — galu galā, banka jau pati man šo kodu karti uztaisīja un iedeva.