Šodien «Dienā» raksts par e-bibliotēku, par ko rakstījām jau pagājušajā mēnesī. Projekta popularitātes kāpums ir gājis rokrokā ar šaubām par lietotāju datu drošību un autortiesību jautājumiem.
Projektā reģistrējušies esam arī mēs, tamdēļ mēģinājām noskaidrot, kas notiek ar mūsu datiem. Vai tie ir drošībā? Un kā vispār kam tādam var uzticēties?
Pagājušajā svētdienā raidījumu par e-bibliotēku redzēju LNT, un drīz pēc tam publikāciju uzrakstīja CooLynX, kuŗš norādīja uz neskaidrībām par lietošanas maksu. Proti, viņš lietotāju autentificēšanos pa internetbankām saistīja ar projekta autoru vēlmi kādreiz no lietotāju bankas kontiem noskaitīt kādu naudiņu.
CooLynX aizdomas radījis tas, ka bibliotēkas lietošanas noteikumos nekas par maksāšanu nav minēts, tomēr autentifikāciju pa internetbankām viņi tomēr vēlas. Autors norādīja arī uz «Ideju foruma bibliotēkas» valdes priekšsēdētāja Edmunda Vanaga sacīto, ka gada maksa būs 4,99 lati. «Šeit arī aizcirtās peļu slazds,» viņš rakstīja. «Tagad mani interesē, kad un kā viņi mainīs noteikumus un kā ieviesīs maksas pieeju. [..] Man nav nekādu pretenziju tam, ka kāds taisa biznesu. Tas, kas man nepatīk ir, ka jau pašā sākumā tiek atklāti melots.»
Kad komentāros pavaicāju, tieši kur ir meli, CooLynX atbildēja, ka ar meliem saprot situāciju, ka «lietotājiem tiek stāstīts, ka maksas nebūs, bet intervijā parādās informācija par to, ka būs gada maksa». Viņš arī sacīja, ka niitro, apšaubot, ka autentifikācija pa internetbanku nenozīmē lietotāja datu piesavināšanos, izliekoties par «vientiesi».
Man visu laiku bija šķitis, ka pret savu datu ievadīšanu dažādās interneta ailītēs esmu izturējies lielākoties atbildīgi. Jā, esmu par elektrību maksājis Latvenergo.lv, kur savas internetbankas lodziņā prasīts ievadīt cipariņus. Esmu pircis lidmašīnas biļetes internetā, esmu maksājis arī ar «PayPal». Vai tas ir nedroši? Vai arī šajos gadījumos pakalpojuma sniedzējam ir iespējas no manis paņemt lielāku summu, nekā man pateikts, iztīrīt kontu pavisam vai varbūt nozagt finanšu identitāti? Bez šaubām, risks pastāv, un man allažiņ prātā ir Edgara Šulca piedzīvojums ar pirātiskās programmatūras pirkšanas mēģinājumiem, kad bez viņa ziņas veiklie komersanti bija no kartes sākuši skaitīt nost naudu.
Paturot prātā interneta darījumu risku, jautājums par to, kāpēc e-bibliotēkai ir nepieciešams, lai es caur viņu lapu aizskrienu līdz internetbankai un atpakaļ, ir pamatots. Aizrakstījām veidotājiem, lai pavaicātu, kamdēļ šāda procedūra ir nepieciešama un kur ir garantija, ka viņi neiztīrīs lietotāja kontus.
Viņi atbildēja, ka autentifikācija pa internetbanku esot viens no veidiem, kā pārliecināties, ka lietotājs par sevi sniedz patiesus datus, savukārt tas ir vajadzīgs, lai viņiem būtu patiesi dati par autordarbu lietošanu. Reģistrējoties parastajās bibliotēkās, pietiek ar to, ka cilvēks atnāk un uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bet interneta vidē noteikt, vai iesniegtais vārds un uzvārds pieder reālam cilvēkam, ir grūtāk.
E-bibliotēka atbildē uzsvēra, ka viņiem kontroli pār lietotāju bankas kontiem, lai no turienes paņemtu naudu, šādā veidā iegūt nav iespējams:
Autentifikācijā mēs ar internetbankas starpniecību saņemam tikai apstiprinājumu par lietotāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Līdz mums informācija par lietotāja bankas kontu, darījumiem un finansiālo stāvokli nenonāk.
Mums nav un nebūs pieejams lietotāja bankas konta numurs vai cita veida informācija no bankas par viņu. Bibliotēkai tas nav vajadzīgs. Bankas, caur kuŗām iespējama autentifikācija e-bibliotēkā, taču nemūžam trešajām personām nenodotu informāciju par savu klientu parolēm, pin-kodiem, konta stāvokli un darījumiem.
Šeit vēl jāuzsver, ka Ideju Foruma e-bibliotēka ir reģistrēta Datu valsts inspekcijā (personas datu apstrādes reģistrācijas apliecība Nr. 001372), līdz ar to katras autentificētās fiziskās personas dati tiek aizsargāti saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu.
Bibliotēkas pārstāvji norāda, ka šis ir tikai viens no veidiem, kā pierādīt savas personības īstumu. Tāpat kā parastās bibliotēkās, reģistrēties esot iespējams, ierodoties personīgi viņu birojā, pāris grāmatnīcās Rīgā un ar vēl citiem līdzekļiem.
Lai gūtu skaidrību par bankas datu plūsmu, aizrakstījām arī SEB bankai un Nordea bankai. Nordea ar mums sazinājās un solīja sagatavot atbildi.
Pat ja CooLynX ir taisnība, viņam to nekādā veidā nav izdevies pierādīt, jo apgalvojums, ka bibliotēkas veidotāji «melo», ir balstīts tikai uz bibliotēkas veidotāju nekonsekvenci izteikumos. Proti, bibliotēkas noteikumos ir rakstīts, ka maksas nebūs, bet E. Vanags izteicies, ka naudiņas tomēr būs jāmaksā.
Šis ir kārtējais piemērs tam, kā veidojas sazvērestības teorijas — no tā, ka cilvēki saskata to, ko vēlas saskatīt. Teorijas par pasaules finansistu sazvērestību vai Jorga Haidera nāvi ir dzīvotspējīgas nevis tikai tāpēc, ka to autoriem nav pieejami fakti, kas būtu pretrunā ar šiem uzskatiem (piemēram, kuŗš spēj pēc būtības iztaujāt Džordžu Sorosu vai Mossad? Sazvērnieki nē, viņiem primāro avotu nav, bet sekundārie ir krietni grūtāk pārbaudāmi un fragmentāri.)
CooLynX un e-bibliotēkas gadījums parāda, ka sazvērestības teoriju dzīvotspēju nosaka arī teoriju piekritēju nevēlēšanās apšaubīt savas interpretācijas. Viņam bija grūti aizrakstīt e-pastu bibliotēkas autoriem, lai noskaidrotu neskaidro, tā vietā viņš ir izmantojis datus, kas atbilst viņa pieņēmumiem un ignorējis tos, kas ir pretrunā ar teoriju. Paranoja var būt veselīga, bet skaidrs prāts arī nenāk par ļaunu. Mums nebija grūti pavaicāt, un mums atbildēja:
Sākotnēji, veidojot e-bibliotēku, mums bija doma ieviest gada abonēšanas maksu, lai kaut daļēji segtu e-bibliotēkas izveides un uzturēšanas izdevumus. Taču tad mēs nolēmām, ka e-bibliotēka būs bezmaksas, jo šodien mēs dzīvojam laikmetā, kad katram ir skaidrs, ka informācija klasiskā izpratnē nemaksā neko.
Lai arī ko šie vārdi nenozīmētu, tas ir tikpat ticams paskaidrojums kā dažādas radošas interpretācijas, ka bibliotēka ir shēmotāju projekts, par kuŗu samaksās peles.
Pagājušajā nedēļā literāts Egils Venters «Dienā» bija publicējis rakstu Pirātu līcis — arī Latvijā, kuŗā paziņoja, ka bibliotēkas veidotāji ar autortiesībām rēķinās «tikpat daudz, cik oligarhi ar Latvijas likumiem» un ka autors šajā bibliotēkā ir «nekas».
E. Ventera publikācija ir izrādījusies visnotaļ vērtīga bibliotēkas kritiķiem, kas uz to var atsaukties. Tas darīts arī šodienas «Dienas» publikācijā. Bibliotēkas veidotāji, par šiem pārmetumiem klusējot, ļauj kā sniega bumbai ietekmīgumā augt neapstrīdētiem apgalvojumiem. Kad lūdzām bibliotēku tos komentēt, viņi atbildēja (lai gan labāk būtu bijis, ja viņi paši to būtu izstāstījuši visiem):
E-bibliotēkā ir iespējams precīzi uzskaitīt, cik daudz reižu ir izmantots katra autora darbs. To redz gan pats darba autors, ikviens e-bibliotēkas lietotājs, gan arī mēs. Līdz ar to ikviens autors, atbilstoši tam, cik bieži Ideju Foruma bibliotēkā ir izmantots viņa darbs, no Ideju foruma bibliotēkas saņems nepastarpinātu, precīzi aprēķinātu autoratlīdzību. Arī Ventera kungs.
Līdz ar to nekāds Pirātu līcis te nesanāk. Kā jaušams pēc «Dienas» publikācijas, kaŗi un draudi ar tiesu darbiem nebeigsies, un AKKA/LAA ir acīmredzami nokaitināta par šo risinājumu. Neapmierināti ir izdevēji, kuŗu publicētās grāmatas būs pieejamas internetā, tādējādi, iespējams, neliekot lasītājiem tās pirkt grāmatnīcā.
Nepatiku pret grāmatu parādīšanos internetā pauž izdevniecības «Dienas grāmata» direktore Dace Sparāne un apgāda «Atēna» valdes priekšsēdētājs Pēteris Jankavs. Tomēr ir savādi, ka viņiem ir pretenzijas pret interneta bibliotēku, jo šie darbi parastajās bibliotēkās taču arī ir pieejami vēl laikā, kad sējumi ir iegādājami grāmatnīcās. Rakstnieks Pauls Bankovskis ir sacījis, ka starpības starp digitālo un parasto bibliotēku nav, vēl vairāk, šeit darbus nokopēt ir grūtāk, un tie lasītāju īpašumā nenonāk.
Lūk, tādā veidā ļaudis mēģina norakt e-bibliotēku.
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/1209/trackback/
Pēteris Krišjānis
Ir skaidrs, ka par autortiesību atlīdzibu viņi ir domājuši, taču ne par atļauju digitāli pārpublicēt materiālus. Tas manuprāt arī būs galvenais juridiskais cepiens.
Es vismaz gaidu kādu sakarīgu izskaidrojumu.
Ļoti sagrozīti gan uzrakstīji par to, ko teicu, bet šeit ir pilnāka versija interneta nūbiem, kas pārprot lietas. :)
http://pods.lv/2009/11/01/e-biblioteka_i..
cave laborem
Kūlinksa kungs, labi trenēts Kanterstraika sportā un garajā interneta pieredzē sastapies ar nelāgu satura sniedzēju neveselīgo interesi par saviem bankas datiem (jā, adult content nav nekas uzticams, no tiesas) ir mazliet kļuvis saprotami paranoidāls un negatīvi nekomentē tikai Apollo/Lattelecom/ Cilvēkiem no Cilvēkiem stratēģiskās, pelnošās un drošās un uzticamās aktivitātes. Es saprotu, Māslova piramīdas princips ir ļoti vienkāršs.
cliche
Paldies, ļoti labs raksts – šito visiem klaigātājiem derētu izlasīt un padomāt.
Lai gan, diez vai tas ko mainīs :)
clx, vai šis “paskaidrojums” gadījumā nav pretrunā ar to, kas rakstīts Tavā publikācijā?
Kā tad tur palika ar “melošanu”?
es
Bankas dati paliek arī viņu db….
sarnbernārs
ja pareizi saprotu, no bankas viņi saņem, tātad, vēlreiz: vārdu
uzvāru
personas kodu.
Klausule
Jāatzīst, ka pods.lv “kritika” liekas galīgi nepamatota – nu, tā likās jau sākotnēji pirms šīs publikācijas, tomēr jāatzīst tas, ka e-bibliotēkas veidotājiem derētu nepārprotamāk skaidrot savus motīvus un procedūras. Lai nav pārpratumu..
mazulis
Autoriem, aģentūrām, māksliniekiem, korektoram, redaktoram,… visbeidzot Valstij Izdevēji ir samaksājuši, lai grāmatu mēs ieraudzītu tieši tādu, kādu to “citi” – ar neiedomājamu cinismu nozog – lai pelnītu naudu!!! – autora darbs sākotnēji ir tik robusts, ka to reti kurš būtu gatavs lasīt, nemaz nerunājot par labiem tulkojumiem, kur ir ielikts gan intelektuālais, gan finansiālais pamats,- ko citi cer bez sekām vienkārši nozagt!!!
Pēteri Krišjāni, ko nozīmē “pārpublicēšana”? E-bibliotēka jau neko nepublicē, tā tikai piedāvā elektroniskā formātā piedāvā to, ko citas grāmatas — analogā. Kādā veidā tas, ka taustāmā formātā izdota grāmata tiek parādīta datora ekrānā maina attieksmi pret bibliotēku?
Īsti nesaprotu, kāpēc autori un izdevēji neiebilst pret parastajām bibliotēkām, bet pret digitālo iebilst? Tad jau jābūt konsekventiem un principā jāvēršas pret grāmatnīcās nopērkamu darbu parādīšanos ikvienā publiskā bibliotēkā.
Mārtiņš
Ja ar “pārpublicēšana” saprot informācijas atkārtotu ierakstīšanu jaunā formā ar nolūku izplatīt, tad, piemēram, uz kopētāja pavairot grāmatu un izplatīt kopijas ir tas pats, kas grāmatas ieskenēšana un skenētās kopijas izplatīšana. Jo ir mainījies informācijas nesējs (mēdijs):
oriģinālā grāmata -> kopijas uz kopētāja lapām
un
oriģinālā grāmata -> digitāls skenējums.
Bet diez vai pārpublicēšana būtu, ja no kopijas veido jaunu kopiju (vienalga, vai materiāli vai digitāli).
Bet tas ir IMHO, neesmu lasījis oficiālo pāpublicēšanas definīciju :D.
Mārtiņ, strīdi par to, kas ir un kas nav pārpublicēšana, ir teju neizbēgami. Autortiesību likumā teikts, ka publicēšana ir “darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai [..]”.
Savukārt publiskošana ir “jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai.”
Un tagad e-bibliotēka dabūs pastrīdēties, vai, apstrādājot analogā formā pastāvošu grāmatu tā, ka to var apskatīt pastarpināti, tas ir, izmantojot datoru, tā nodarbojas ar publicēšanu vai publiskošanu. Darbiņš advokātiem.
Ko lai dara šajā laikā?
Saule ik dienas spīd, un tās nevar atdzerties, bet domu nav. Ir tikai garāmslīdošas sejas pretimbraucošā tramvaja logā, cita par citu groteskāka, interesantāka, aizkustinošāka. Ir tikai izgaismots palēninājums pārprastajā steigā pulksten astoņos no rīta, kad cilvēka domājas ejam uz darbu. Ir tikai gaidas pēc pirmās zālītes, kuru ļaunā priekā nomīdīt ar dubļainām kurpēm, lai nebūtu jāmet līkums pa asfaltēto celiņu. Jā, un vēl kaķis ar pirmo nokosto gājputnu. Ir tikai sasaltošs reibums vakarā, kad saule izbeidzas. Vienmēr izbeidzas.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu pēc saules »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
