pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2009. gada 12. oktobris 10:12 17 atsauksmes

punkts un atstarpe

Datoru tehnoloģijas ne vienmēr rāda pareizo ceļu tiem, kas atbildīgi par tekstu rakstīšanu un rediģēšanu. Nav runas par to, ka datora un interneta pieejamība diez vai uzlabo cilvēku spēju izteikties un neļauj noslēpt rakstības likumu nezināšanu. Dators vilina nepareizā virzienā arī tos, kas latviešu valodu zina itin labi.

To ilustrē kaut vai tas, kas noticis ar domuzīmi un punktu.

Kas ir domuzīme un kas defise, pirms manis izsmeļoši ir uzrakstījuši arī citi (īsumā: domuzīme izskatās šādi «» un nevis šādi «»; Domuzīmi izlīdzoties var aizvietot ar «--», bet defisi («-») izmanto tikai vārdu dalīšanai zilbēs, dubultajos uzvārdos un ģeografiskajos nosaukumos). Tomēr šo ļaužu pūlēm būs mazs efekts, ja defišu, domuzīmju un īso domuzīmju atšķirību pamatus neapgūs teksta redaktorprogrammu izstrādātāji un lokālizētāji.

Kamēr «Microsoft Word» defisi automātiski pārveidos par īso domuzīmi, kas latviešu rakstu valodai nav raksturīga, un nevis par «īsto», garo domuzīmi, tikmēr cilvēki tā rakstīs. Jo nospiest īpašās taustiņu kombinācijas vai norādīt teksta redaktora automātiskās labošanas uzstādījumos, kāda domuzīme ir vajadzīga, vairumam lietotāju tomēr šķitīs pārlieku liels un sarežģīts ieguldījums. Zīmīgi, ka Eiropas Savienības Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmata īsto, garo domuzīmi atzīst un nošķir no vienotājdomuzīmes jeb īsās domuzīmes, tomēr «Oficiālajā Vēstnesī» «tehnisku iemeslu dēļ» lietojama esot tikai īsā.

Mazliet cits stāsts ir par situācijām, kad rakstītāji, aiz skaitļa ierakstījuši punktu, neliek atstarpi — piemēram, 12.oktobris. Kādreiz šādu rīcību varēja attaisnot ar to, ka teksta redaktors vārdu aiz punkta uzskatīs par jauna teikuma pirmo vārdu un kļūdaini atveidos ar lielu burtu. Tomēr tā paša «Microsoft Word» mūsdienu versijas itin labi saprot, kas ir kārtas skaitļi un ka pēc skaitļa ar punktu nākamais vārds, visticamāk, nav jauna teikuma pirmais vārds. Un tomēr šī sērga, kas ienākusies jauno laiku rakstu valodā, nemazinās. Konsekventi šādi raksta, piemēram, «Diena» un LETA.

Šī gadījuma apakšvariants ir atstarpi nelikt arī, atdalot iniciāli no uzvārda, piemēram, J.Bērziņš. Varētu domāt, ka šī ir ne tik daudz tehniska, cik slinkuma problēma — nudien, kamdēļ jāspiež atstarpes taustiņš, ja to var nedarīt, un tāpat vārdi nesaguļas kopā? Tomēr diez vai «Dienai», kas arī dara tāpat, slinkumu varētu pārmest — atstarpes nelietojums pēc iniciāļa ir konsekvents, un tas nozīmē, ka par to rūpējas cītīgi korektori.

Interesanti, kāds varētu būt pamatojums, ka pēc visiem simboliem, kas noslēdz vārdu, atstarpe ir liekama, bet pēc punkta, kas nenoslēdz teikumu, — nav.



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

17 atsauksmes

no “Dienas”

12-10-’09 11:19

īsumā – 12.oktobris un J.Bērziņš raksta tādēļ, lai, liekot tekstu kolonnās, cipars vai iniciālis neatdalītos no otrā vārda.

Non-breaking space ievietošanai teksta rediģēšanas un maketēšanas programmās taču ir paredzētas taustiņu kombinācijas. Piemēram, Wordam tas ir ctrl+shift+space.

quarkxpress – shift+enter
indesign – shift+spacebar (Windows) vai option+spacebar
(Mac OS)

Atstarpi nelieto arī valsts iestādēs, un to tiešām paredz detalizēti norādījumi un pārbauda redaktores. To māca arī lietvedības kursos.

Domuzīmi tieši ir pieņemts lietot īso (n-dash).

Savukārt ieraksta autors lieto “nepareizās” pēdiņas. Šādas lieto tikai franču un krievu valodās un iespiestos materiālos.

Vispār šie standarti nemitīgi mainās. Piemēram, ir pieņemts, ka pirms grādu simbola un “C” atstarpi neliek, savukārt ES dokumentācijas “stila ceļvedī” ir norādīts, ka liek. Nereti sanāk sarežģīta skaidrošanās ar klientiem.

Nil, ir kādi publiski pieejami norādījumi, kā jāraksta valsts iestādēs? Labprāt palasītu.

Kas attiecas uz pēdiņām, Tev daļēji ir taisnība — latviešu rakstītajā valodā šīs «», šķiet, plašāk tiek lietotas krievu valodā. Lai arī itin plaši ir sastopamas iespieddarbos, bet datorrakstā nav standarts, šeit tiek izmantotas subjektīvu estētisku apsvērumu dēļ. Bet, ja Tu saki, ka tās lieto tikai iespiestajos materiālos (drukātajos tekstos tās nudien ir ilgi un plaši lietotas), tad kāda gan starpība, vai vārds ir iespiests grāmatā vai uzrakstīts interneta vietnē? Varbūt «» nav standarts tāpēc, ka Word latviešu valodā pēdiņas tā neatveido?\

Un, ja mēs meklējam “pareizās” pēdiņas, tad jautājums, kuŗas īsti ir pareizās: „”, “”, "", „“ vai ˝˝? Raugoties uz biežāk lietotajām, redzam, ka Microsoft Word atkal ir slikts ceļvedis, jo par pareizo variantu ir pasludinājis „”, kas diez vai tā ir.

nitro, šķiet, ka Nils domājis šo: http://www.mk.gov.lv/file/files/valsts_k..

Pieļauju, ka atstarpi starp punktu un vārdu arī nelieto “estētisku apsvērumu dēļ”. ;)

par pēdiņām – latviešu valodā jālieto pirmās vai ceturtās pēdiņas no tevis norādītajām. Kuras tieši – nezinu. Bet pirmās pēdiņas noteikti ir apakšā, bet pēdējās – augšā.

Pareizās pēdiņas ir ceturtās.

man atkal nedaudz bezjeedziiga liekas taa ciinja ar dzirnavaam. skolaa maaca vienu, universitaatee citu, words saka prieksaa veel kaut ko, tad veel visaadi kursi, lza, ceļveži, “dziivaa valoda” un pa vidu kompaanijas ar saviem iekseejiem standartiem un klienti kas kaut kur dzirdeejusi, lasijusi un redzejusi kaa ir labaak un pareizaak. manuprat ta ir matu skaldisana. ja cilvekiem butu vairak saprata vinji tadiem sikumiem uzmanibu nepievrstu

tarromm, protams, ka valodas lietojums ir sīkums. Nesasukāti mati un netīras drānas arī ir sīkums, bet tomēr nepatīkami.

nepatiikami ir ari tad kad kads perfekcionists ar dzelzainu ieksejo parliecibu par savu taisnibu ka celja rullis censas parbraukt pari pari visiem tiem kuriem domas atskiras vai vienkarsi nav bijis laika vai veeleesanaas ieguldit sveetajaa! valodnieciibas sfeeraa

Antuanete

18-10-’09 21:32

Tarromm, ir visai, khmm, dīvaini, ja par gramatikas jautājumiem izsakās cilvēks, kurš savā tekstā nelieto nevienu lielo burtu un pieturzīmi. Ak nē, atvainojos, viena izsaukuma zīme teikuma vidū ir ielikta. Šajā gadījumā aiz lepnā “domas atšķiras” slēpjas elementāra nezināšana un slinkums. Kā saka, ir lietas, ar kurām nelepojas.

tarromm, tu esi idiots. Tavs teksts izklausās šādi: “ir nepatīkami, kad kāds perfekcionists turpina uzstāt, ka ūdens ir slapjš, kā ceļarullis braucot pāri visiem, kam viedoklis atšķiras vai kas nav tērējuši laiku šī temata izpētei.” Neviens tev neliedz rakstīt kā garīgi atpalikušam kroplītim (tāpat, kā neviens tev neliek mazgāties), bet fakts paliek fakts — kamēr ir valodas likumi/noteikumi, tikmēr ir iespējama nepareiza (noteikumiem neatilstoša) valoda un rakstība.

Jēēē!

Tas, kas mani satrauc visvairāk šajā sakarā, ir nevis, ka tā raksta LETA vai Diena (kuru rakstītajam ir tikai īslaicīga vērtība), bet ka tieši šādā stilā ir sarakstīta visa Latvijas likumdošana un praktiski jebkurš oficiāls papīrs. Paskatieties likumi.lv.

Prieks, jo redzu, ka neesmu vienīgais, kam rūp šie it kā sīkumi latviešu valodā, ko nedomātāji konsekventi cenšas iznīdēt. Man pat nesen bija gadījums, kurā cilvēks centās ieskaidrot, ka atstarpe nav jāliek arī aiz komata. :)

Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jāraksta oficiālajos dokumentos datums un vārdi, uzvārdi. Piedodiet, lai kā varbūt jums nepatīk MK noteikumu izstrādātāji, bet MK noteikumi IR tādi, kādi tie ir. Un tie absolūti skaidri nosaka, ka atstarpe aiz punkta minētajos gadījumos NAV jāliek, grozieties, kā gribat.

Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “likums” un “likumdošana”.

Un, ja Tev būtu galva uz pleciem, Tu arī apzinātos, ka ne viss, kas ir rakstīts likumos un noteikumos, ir pareizi un labi. Kā arī to, ka Ministru kabinets un Saeima neregulē filoloģijas jautājumus, bet tikai nosaka dokumentu aprites standartu valsts un pašvaldību saziņā. Ārpus saziņas ar valsts un pašvaldību iestādēm šiem dokumentiem nav juridiska spēka.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Sarmīte, Tabita

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Aizraujoši skatīties uz cilvēku, kas sapņo. Varbūt pat murgo. Ļoti aktīvi. Laiku pa laikam viņš sakustas, pagriežas uz otriem sāniem, tad atkal atpakaļ, dažkārt savā sapņošanas valodā izmezdams pa nesaprotamai frāzei un šad tad arī aktīvi žestikulēdams. Īpaši aizraujoši tas ir gadījumā, ja pētāmais cilvēks pa dienu diez ko runātnīgs un žestikulēt kārs nav. Taču sapņošana parāda viņa citādo būtību. Sapņi viņam ļauj būt citā realitātē ar citiem noteikumiem.

Tev nekad nav bijis tā, ka sapnis Tevi tura savā varā? Īpaši gadījumā, kad sapnīša vietā pie Tevis atnācis murgs. Padomā tikai - dažs labs pa dienu grib, bet nevar aizbēgt no šīs realitātes, bet pa nakti - no citas. Un abas tās taču ir īstas. Abas savā ziņā ir cilvēka iztēles auglis un abas tās var interpretēt attiecībā pret cilvēka pieredzi, attieksmēm un sajūtām.

Varbūt nemaz nav tik slikti, ka lielāko tiesu savu sapņu cilvēki aizmirst.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu nakts seriāls »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas