Kundziņsala pirms padzīšanas
birkas: rīga, ārzemes

Kundziņsala atrodas, kā jau nosaukums to vēsta, uz salas. Ar pārējo pasauli to savieno viena dzelzceļa līnija, ar ko pie sauszemes turas osta, un tilts, pa kuŗu 6. šķērslīnija aizved uz Sarkandaugavu.

Pāri tiltam sākas līniju un šķērslīniju mudžeklis, un pie sava numura ir tikušas gan tās, ko klāj asfalts, gan tās, kas izskatās vien pēc pusaizaugušas taciņas. Līnijām un šķērslīnijām abās pusēs ir žogiem apjoztas raibas privātmājas. Teju katrā no tām — pa sunim, līdz ar to ciemiņu ierašanos ir grūti noslēpt. Viens šunelis varbūt arī snaudīs un nepamanīs, bet noteikti atradīsies desmit citi, kas dusmīgi vai vienkārši ziņkārīgi pa savu iežogojumu skries līdzi gājējiem, ries un riešanā iesaistīs arī citus. Var būt, ka šeit kādreiz ir arī kluss un mierīgs, bet, ja neesi vietējais, uz ko tādu māju tuvumā neceri.

Bet nav jau arī liegts paieties nost no namu puduŗiem uz sliežu pusi un ielūkoties Rīgas ostas teritorijā. To šeit apjož betona mūris un ceļa galā ir zīmes, kas aicina tālāk nebraukt. Bet pāri mūrim sniedzas smiltsērkšķis ar oranžiem augļiem.

Suņi nav vienīgie mājdzīvnieki. Mēs redzējām arī zosis, un tās par ciemiņos bija ne mazāk ieinteresētas kā suņi — un gan jau ka īpašuma aizsargāšanas funkciju varētu pildīt tikpat labi. Avoti vēsta, ka šeit dzīvojot arī zirgs, bet to satikt neizdevās. Toties pamanījām brīdinājumu pārlieku nepacietīgiem ciemiņiem: pie kādiem vārtiem zvana pogai blakus piestiprināts uzraksts: «Zvanīt ar mēru.» Un noklusēts turpinājums: «Piegriezies jau, cik tad var.»

Cauri sētām var redzēt gan glīti iekoptas sētas ar ziediem un smagumā līkstošiem ābeļu zariem, atpūtas krēsliem un vietu dārza ballītei, gan vecu mašīnu korpusu glabātavas. Gan zemas, ar ruberoīdu apdarinātas mājiņas, gan vēl staltus, lai arī mazliet nosenējušus vecās apbūves koka namiņus, gan gaišas, šajā gadu simtenī slietas ēkas. Arī pašas sētas ir daudzveidīgas — gan caurredzami open society drāšu žogi, gan ciešu dēļu rindas. Gan nesen likti aizslietņi, gan tādi, kas cauri lietiem un gadiem gaida nomaiņu.

Kundziņsala ir viena no vairākām vietām Rīgā, kur mīt mazpilsētas sajūta. Šeit pa ieliņām vakaros varētu klejot kaimiņsētu smaržas un cilvēki cits par citu zina vairāk nekā paši par sevi. Te varētu arī nākt dzīvot, bet nav jau zināms, cik ilgi šejienieši paši te varēs mitināties un kāds būs mača «Š. & Rīgas osta pret Kundziņsalu» iznākums. Kamēr iznākuma nav, uz turieni var braukt runāties ar suņiem un čiept ābolus.

Kriminālās situācijas pārbaudi rajons ir izturējis: uz mašīnas jumta ar nolūku atstāto bumbieri neviens mūsu prombūtnes laikā nebija piesavinājies.

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!