zvaigznes krīt, vēlies kaut ko
birkas: day_like_this, dziesmas, skumjas
Tādos vakaros kā šis pilsēta ir skumja. Ielas ir miklas, un pašā vasaras briedumā tajās staigā novembris. Tas klejo klusiem soļiem un tumšā lietusmētelī, ieķeras pilsētai pie rokas un uzkavējas tikai pie luksoforiem, kuŗos visas gaismas rāda zaļu, bet neviens nebrauc. Tā mēs pārdzīvosim arī īsto novembri — kreklos ar īsām rokām, stāstos bez pēdējām beigām un vakaros ar siltām skumjām.
Tādos vakaros kā šis vietējie autobusi ar pusizdzēstajām salonu gaismām kļūst par starppilsētu autobusiem, bet pārgājieni — par starpgalaktiku ceļojumiem. Ceļi tāli, sarunas nevedas, bet degvielas un šokolādes uzpildes stacijas ir tikai galapunktos. Sabiedriskajā transportā skan citplanētiešu valodas, norāžu burtiņi satek abstraktos zīmējumos, bet pasažieŗu skatieni laiku pa laikam atraujas no krēslā lasītajām labas dzīves grāmatām, tie klejo pa salonu cerībā uzzināto pielīmēt meteorītu ainavām aiz loga vai melnajiem caurumiem tepat blakus sēdvietā.
Tādos vakaros kā šis krīt zvaigznes, bet līdz mūsu saujām tās nenonāk, tās netiek cauri skumjām, ko novembris kā tīklu aizvilcis priekšā logiem. Mums ir savas, pašu fotošopā zīmētas, ikdienas noguruma noapaļotas, kā jaunības dienu konstruktora detaļas gadu gaitā ceļu ceļos aizmirstas bet, kad pienāk laiks, smeldzīgi atkal atrastas. Tās lec no plaukstas plaukstā, no elpas elpā un zvaigznājus zīmē nevis izslēgtajās debesīs, bet zem segas, kas pārvilkta pāri galvai.
ir pazaudēts viss — arī bailes
vien spēle ir maize un veldze
tas sākās tieši tai dienā
kad pilsētā nomira smeldze
Kaspars Dimiters — Smeldzes piemiņai
Janks
2009. gada 13. augusts
atsauces (trackbacks)
- Saišu uz šo ierakstu nav
viena atsauksme
Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!
dienas
- Aija, Aiva, Aivis
birkas
rubrikas
pēdējās atsauksmes
- Antuanete:Normund, cik nu redzēts pie…
- normunds:Ir naivi domāt, ka lētajam …
- to normunds:Tā kā man ir bijusi pieredz…
- Didzis:niitro, “no konteksta izrau…
- normunds:imo runas par ārābiem ir mi…
- niitro:Man īsti nav skaidrs, ko ti…
dažnedāžādi rss
twitter
izvēlēts raksts
Spožā un košā ASV Kinoakadēmijas balvas pasniegšana ir kā plastmasas pasaules mēģinājums pierādīt, ka tā ir īsta. Asaras taču ir īstas, lieli, resni onkuļi vairs nespēj parunāt pēc zeltītas 34 centimetrus augstas statujiņas saņemšanas, lielas tantes pateicas visiem, ko vien spēj atcerēties, Dievu un māti ieskaitot — īsti.
lasīt tālāk Oskars »
nejaušs ieraksts:
Ļeņins