pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2009. gada 28. jūlijs 17:34 Trīs atsauksmes

Aleksandra Jolkina atgriežas

Aleksandra Jolkina žurnālā «Lilit»

Augusta žurnālā «Lilit» ir lasāma intervija ar Aleksandru Jolkinu, kuŗai šī publikācija ir tāds kā atgriešanās pieteikums. Pirms vairāk nekā gada viņa, izprovocējot Oskaru Kastēnu uz sānsoļiem, uzmirdzēja kā zvaigzne, lai tanī pašā brīdī taptu samīdīta pīšļos un pazustu no publiskās telpas. Nu visi ir mazliet nomierinājušies, un meitene runā.

Tā pati versija par notikušo

Ko viņa stāsta? Neko īpašu, vien lūko atjaunot savu reputāciju. Tā īsti nemaz nav intervija, bet tikai A. Jolkinas atbilžu savirknējums uz nezināmiem, bet, kā nojaušams, ne visai kritiskiem jautājumiem. Atbildēs ir tas pats paštaisnums, kas «Dienai» toreiz, mēģinot attaisnot šo pasākumu. Viņa vēlreiz uzsver, cik tīrs bijis viss šis pasākums, ka tas noticis ar redakcijas zināšanu un ka tas ir labi parādījis O. Kastēna cilvēciskos trūkumus:

Patiesībā es jutos kā satiekoties ar mazo brālīti, kurš vēl nav sapratis dažas svarīgais lietas. Lai arī man toreiz bija 22, viņam — 36 gadi. Jo attieksme bija — klubiņš, tusiņš, dzīvoklītis... Viņš neizrādīja ne mazākās bažas, ka viņu kāds var ar mani ieraudzīt publiskā vietā.

«Man ne par ko nav jātaisnojas,» saka A. Jolkina. «Es varu iet un pasēdēt ar jebkuru cilvēku. Un tas, ka viņš ir precējies... Es uzskatu, ka tā ir vīrieša, nevis sievietes atbildība.» Kas attiecas uz nevainīgu pasēdēšanu, skaidrs, ka tas nav nekas tāds, par ko kādam būtu jātaisnojas, savukārt, paskatoties plašāk — vai tas, ka meitenes ielaižas ar vīriešiem, kam ir ģimene, tomēr nav arī viņu grēciņš, vēl būtu diskutējams jautājums.

A. Jolkina atzīst, ka raksts toreiz tika publicēts neizrediģēts, «viss notika ļoti ātrā tempā, nebija līdz galam izdomāts». Kā tad tā, redakcija zināja par «eksperimentu», viss tika iepriekš norunāts, tai skaitā tas, «cik tālu mēs ejam», bet svarīgākā — informācijas pasniegšanas fāze tāda neizdevusies? Kamdēļ tāda steiga, kamdēļ nevarēja apsvērt un izdomāt, kā no paveiktā gūt lielāko labumu?

Jolkina sola piedzīvojumus pīļu dīķī

Aleksandra Jolkina žurnālā «Lilit»

Būtībā ne jau tikai A. Jolkina nebija izdomājusi, kā lai veikumu pasniedz. Lielākā problēma bija tā, ka «Dienas» redakcija nesaprata, ko dara un kā dara. Rezultāts bija tāds, ka gaidītais sitiens O. Kastēnam un LPP pārvērtās par sitienu «Dienai». Spēcīgas bija šaubas, vai viss nudien bija tik tīri, kā redakcija to pasniedza, un vai gadījumā šajā «eksperimentā» nav pārkāptas kādas robežas.

Tagad domāju — kāpēc man neteica, lai es nelasu tos komentārus? Jo vienā brīdī tomēr palika nejauki ap dūšu, tīri cilvēcīgi. Tagad uzskatu, ka «Dienai» vajadzēja ieņemt stingrāku pozīciju, piedalīties intervijās. Jo ļoti daudz mediju sūtīja jautājumus, bet redakcijas politika tika, ka mēs uz tiem neatbildam vispār. Varbūt tomēr vajadzēja, jo no tā viena raksta varēja arī pilnībā nesaprast lietas būtību. Un, ja mēs sabiedrībai būtu skaidrojuši, ka tā nevija provokācija, būtu arī cita attieksme. Taču — interneta komentētāji jau ir tikai neliela daļa sabiedrības. Bet es neko nenožēloju, bija man 15 minūtes slavas, šoka terapija. Un «Dienai» 2008. gada lasītākais raksts.

Lolita Stašāne. Aleksandra Jolkina: Man nebija, ko zaudēt. Lilit, 2009. gada augusts. 16. — 21. lpp.

Protams, ka uz jautājumiem vajadzēja atbildēt. Protams, ka nedrīkstēja meiteni pamest zem tankiem. Protams, ka vajadzēja piestrādāt, lai mazinātu projekta pretrunīgumu. Un tā tas varētu būt bijis, ja vien redakcijā toreiz nebūtu valdījis haoss pēc Sarmītes Ēlertes aiziešanas un ja vien redakcijas darbinieki nenestu cauri viņas aizvietotāju. Lai arī S. Ēlerte pēcāk paziņoja, ka darbs pie raksta jau ir sācies viņas laikā, tomēr kopumā publikācija un arī A. Jolinas tagad teiktie vārdi nevedina domāt, ka redakcijā valdītu kārtība un ka šis raksts bija tas, ko «Dienas» vadība bija iecerējusi.

Pārējā publikācijas daļā A. Jolkina stāsta, cik pieredzējusi un spējīga viņa ir, runā sešās valodās lai, un var izdarīt daudz ko. Tomēr jautājums, kas vismaz mani interesēja visvairāk — ko gan viņa šī gada laikā ir darījusi un ko dara pašlaik — tā arī paliek neatbildēts. Ir tikai savu spēju slavinājums. «Man jau patīk sacelt pīļu dīķī viļņus, tā ka, ja vēl vajag viļņus — laipni lūdzu,» saka A. Jolkina un raksta beigās paziņo: Ja mēs visi sēžam pīļu dīķī, mēs tā arī domājam. Provinciālā domāšana šeit ir ļoti bieži sastopama, bet tāds šaurpierains skatījums Latvijai nav vajadzīgs. Es to pierādīšu.»

Gaŗlaicīgs seksa žurnāls

Kopumā visnotaļ gaŗlaicīgajā uz ezotēriku un kusliem tukšās pseidopsiholoģijas padomiem orientētajā žurnālā tomēr ir iespējams atrast arī pa kādai vērtīgai atziņai. Piemēram: «Izrādās — jauni, neprecēti vīrieši nav tikai ar seksu apsēsti nelieši. 75% tic, ka viņiem ir viena vienīgā īstā otrā pusīte, un to meklē.» (79. lpp.) Vai: «Ja vīrietis no tevis aiziet pie mazāk vai vairāk veiksmīgas sievietes, tas nepavisam nenozīmē, ka viņu dzen vēlme noslēpties no tavas labsirdības vai iegūt lielākas dividendes. Tici man, reizēm tās ir jūtas. Vai jūsu mīlestības beigas.»

Turpinājums ir ne mazāk spēcīgs: «Ir pienācis laiks skaļā balsī pateikt to, ko līdz šim čukstus runāja krēslas stundā — pēc peņa var noteikt vīrieša raksturu. Jo — likumsakarības vienkārši pastāv!». Un vēl par tēmu (pievērs uzmanību vīriešu arhetipu skalai):

Vai locekļa izmērs ir atkarīgs no vīrieša auguma

Nē, nav. Gadās maza auguma vīrieši ar varenu dabas dāvanu — kā zirgam, bet divmetrīgiem lamzakiem trāpās trīsītim atbilstošs — mazs un ņiprs.

Gaļina Zaiceva. Viņš un viņa raksturs. Lilit, augusts 2009. 76.—78. lpp.

Jaušams, ka «Lilit» mēģina iekaŗot nišu: uz vāka ir norādīts, ka šis žurnāls ir paredzēts «tikai pieaugušajiem», un tur ir lasāmi dažādi mūsdienīgai sievietei svarīgu tēmatu pieteikumi: «Latviešu seksa trīsvienība: Lasmane, Zālītis, «Skabarga»», «Taureņa kniebiens: Testējam seksa rotaļlietas», «Izmēram ir raksturs: Ko sola līkais, mimoza, nūģis un brašulis», «Mīļāko un darba tirgus likumi: Pārdot sevi labās rokās», «Biksīšu man nebija: Sieviešu erotisko romānu tops». No septiņiem lielajiem pieteikumiem par seksu ir pieci. Nav slikti. Tiesa, lai saturs atbilstu erotikas izdevumam, vēl krietni jāpiestrādā.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Trīs atsauksmes

Jolkinas dienasgrāmatu, laikam, tā arī neviens īsti neizlasīja.
Es izlasīju.
Tur bija tā īstā Jolkina – “taisnības cīnītāja”.

URL:
http://blackhalt.wordpress.com/2008/06/1..

Viss pareizi, sieviešu žurnāli vispār cenšas iekaŗot nišas. “Ieva” ir krietns un tikumīgs žurnāls, kur stāsta par stiprām ģimenēm un māca, kā uztamborēt glītu tējkannas sildītāju. “Santa” ir žurnāls modernām, veiksmīgām sievietēm, kas mīl sevi un vēlas palasīt par citām modernām, veiksmīgām sievietēm, kas mīl sevi. “Pastaiga” un “Cosmopolitain” cenšas būt kaut kas līdzīgs attiecīgi “Esquire” un “FHM” sieviešu versijai. Acīmredzot “Lilit” pamanījuši, ka softporn sieviešu žurnālu niša tā īsti aizpildīta nau, un mēģina iespraukties.

Starp citu, ir tāda interesanta parādība — (ie)dzeltānā prese mēdz sevi nostādīt par dižajiem ģimenes vērtību aizstāvjiem, taču tai pat laikā lieliski apzinās, ka sex sells. Piemēram, ja kāds dzeltānais žurnāls svētā sašutumā stāstīs par tādas un tādas jaunuves morāli nosodāmajiem izlēcieniem, viņi nepiemirsīs piekabināt plašu ilustrātīvo materiālu. Ļoti ērti — laikraksta lasītājiem ir, kur aci piesiet, bet tūliņ pēc tam viņš var šķīstīties, nošausminoties: “Nukātāvar”. Arī “Lilit” acīmredzot nolēmuši darīt tāpat — softcore, bet ar moralizējošu piesitienu. Drošvien tāds Latvijas tirgū ir pieprasītāks.

Nez vai Jolkinas gramata bus detalizetak par sho vinas sacito: Gadās maza auguma vīrieši ar varenu dabas dāvanu — kā zirgam.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Dzirkstīte, Anta, Antonija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Staigāju gar Centrāltirgu un redzēju, ka Daugava ir pazudusi. Atkal migla. Toties sarma ir parādījusies. Koki nu ir gaišāki nekā nokritušās lapas. Pasaule beidzot kļūst telpiska. Tagad varbūt ir vērts apmaldīties pagalmā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu no rīta »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas