pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4 no 1 balsīm

mosties.org

2009. gada 17. jūlijs 19:27 Viena atsauksme

vikipēdija, plaģiāts un atsaukšanās

Reiz izdevuma «Wired» redaktors Kriss Andersons sarakstīja grāmatu «Free: The Future of a Radical Price», kuŗā aplūkoja jauno uzņēmējdarbības modeli: mūsdienās vislabāk var nopelnīt, patērētājiem preci dodot bez maksas. Grāmatai bija arī lasītāji, un daži no tiem pamanīja, ka autors ir izmantojis vikipēdijas šķirkļus, uz tiem korekti neatsaucoties. Dažās vietās viņš vikipēdijas tekstus vārds vārdā pārkopējis, vai arī tikai nedaudz (nepietiekami) pārfrāzējis.

Šādai praksei problēmas gan ir divas: atsauču neesamība un nepiemērotais avots, ko autors izmantojis.

Grūtības noformēt atsauces?

Pieķerts grēkā, K. Andersons taisnojās, ka manuskriptā viņš esot visas atsauces norādījis kā nākas, tomēr, nespējis vienoties par interneta lapu atsauču noformēšanu, nolēmis no tām atteikties un zemsvītras piezīmes mēģinājis ierakstīt tekstā. Izdevējs pavēstīja, ka esot pilnībā apmierināts ar autora atbildi un solīja, ka grāmatas elektroniskajā versijā nebūšanas tikšot novērstas.

Jāteic, ka Andersona atbilde ir nevis «pilnībā apmierinoša», bet smieklīga, jo, ja viņš nav spējis sevis izmantotajā dokumentācijas stilā (APA? MLA?) atrast sadaļu par atsaušanos uz interneta vietnēm, par ko gan mēs runājam? Turklāt, kā norāda Džonatans Beilijs, kuŗa publikācijā es par šo savādo gadījumu uzzināju, izdevēja atbilde neatrisina autortiesību pārkāpumu: vikipēdijas satura izmantošanu regulē «Creative Commons» licence, kuŗas pamatā esošā likumdošana pieprasa atbilstoši atsaukties uz darbu. Ja tā nav, tas ir likuma pārkāpums, un par to ij izdevējs, ij autors var iedzīvoties nepatikšanās.

Kas ir vikipēdija?

Šajā stāstā mani pārsteidz kas cits: kā gan kāds varētu pretendēt saukties par nopietnas grāmatas autoru, ja viņš atsaucas uz vikipēdiju? Tie, kas tā dara, nesaprot, kas īsti ir vikipēdija.

Vikipēdija nav klasiska enciklopēdija — speciālistu veidots informācijas apkopojums par kādu tēmu vai arī par visām tēmām (vārds «viss» šeit, saprotams, ir ļoti nosacīts). Viena no vikipēdijas satura veidošanas vadlīnijām paredz, ka šeit nav vietas oriģinālam saturam. Tas ir pareizi, jo nav paredzēts, ka šīs vietnes autoriem ir jābūt tādām autoritātēm, kuŗu viedoklim un novērojumiem svaru piešķiŗ smaga pētniecisko zināšanu bagāža — var pietikt arī ar entuziasmu. Vikipēdijas saturu rada nevis autoritātes, kuŗu uzticamību pamato CV, bet kopiena, par kā darba augļiem katru reizi ir jāpārliecinās no jauna.

Tā kā autors var būt ikviens, saturs ir jāveido, atsaucoties uz avotiem, ar to saprotot informāciju, kas publicēta citviet un šī publikācija ļauj izvērtēt konkrētā apgalvojuma pamatotību. Tas ir vienīgais veids, kā var atsijāt pamatotus apgalvojumus no nepamatotiem. Un kas par to, ka tu nudien esi speciālists par kādu šķirkli — kamēr nevari norādīt, kur citur tavi izteikumi ir publicēti, tikmēr tiem nav nekādas jēgas.

Kad studenti man iesniedz darbus, kuŗos ir atsauce uz vikipēdiju, es tos metu atpakaļ. Tas nav tāpēc, ka man nepatiktu interneta resursi un pat ne tāpēc, ka vikipēdijas saturam var būt kvalitātes problēmas. Problēmas nudien ir redzētas, un, ja šķirkļus var rediģēt ikviens, visus vandaļus vai vienkārši nekompetentos rakstītājus izķert nav iespējams. Bet vikipēdijā ir arī ļoti labi raksti, un šīs dažādības dēļ ikviens šķirklis ir jāvērtē pats par sevi. Atsauce uz vikipēdiju nozīmē, ka šis šķirklis ir jāaiziet un pašam jāpārbauda, vai tur atrodamais ir nopietni ņemams.

Nespēlēsim klusos telefonus

Tomēr arī gadījumos, ka šķirklis ir ļoti labs, atsaukšanās uz šo vietni nopietnos darbos nav pieļaujama. Tas ir tieši tāpēc, ka vikipēdija nav klasiska enciklopēdija. Vikipēdija ir atsauču bibliotēka. Savukārt pētniecībā ir jāizmanto sākotnējie avoti, nevis to pārstāsti nezināmā kvalitātē. 

Kvalitatīvs vikipēdijas raksts satur atsauces. Katram uzticamam faktam, kas atrodams vikipēdijā, ir jābūt pārbaudāmam kādos ticamos avotos. Ja atsauces nav, faktam, izteikumam, idejai — vārdam —, kas parādās vikipēdijā, ticēt nevar. Savukārt, ja atsauce ir, ir jāiegūst sākotnējais avots, ar to jāiepazīstas un tas tad arī darbā jāizmanto. Vai varbūt arī sākotnējais avots nemaz nav sākotnējais, bet tikai kādu ideju, teoriju, faktu atstāsts ar atsauci uz citiem avotiem? Meklē rokā. Pārbaudi.

Tu taču atminies, kā bērnībā spēlēji klusos telefonus? Vikipēdijas izmantošana ir flirtēšana ar klusajiem telefoniem. Vikipēdija nav piemērota, lai uz to atsauktos. Vikipēdija ir piemērota, lai meklētu, apmainītos ar avotu sarakstiem un pilnveidotu to kopsavilkumus. Kopsavilkumus, kas ir paredzēti ieskata sniegšanai kādā jautājumā, bet nav autoritātīvs avots, un nekad tāds nebūs, lai cik ļoti vikipēdijas redaktori censtos.

Papildināts.

Ja vikipēdijas krievu valodas versija vēsta vienu, bet angļu — citu, kam taisnība?



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

Nus, viens no wiki postulātiem ir tāds, ka wiki neko nevar izdzēst. Ar šo klauzulu ir domāts tas, ka jebkuras izmaiņas šķirklī tiek saglabātas (history/hronoloģija), respektīvi, interneta atsaucēs parasti norāda arī laiku, kad attiecīgais interneta resurs ir aplūkots…



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Raita, Jogita, Evija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Šis ir bijis kārtējais grūtais gads. Šausmas un nedienas ir bijušas gan tādas, kas notiek regulāri — piemēram, ziema cilvēkus allaž pārsteidz nesagatavotus —, gan arī iepriekš vai vismaz sen neredzētas. Tam nav nozīmes, jo mēs jūtam — pasaules gals ir tuvu.

Atcerēsimies, ko pasaule un Latvija šogad ir pārdzīvojusi.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu 2010. šausmu gads »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas