pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 5 no 1 balsīm

mosties.org

2009. gada 14. jūlijs 13:39 Trīs atsauksmes

Twitter, revolūcijas un utopija

«Twitter» ir interneta komunikācijas pēdējā laika modes pasākums. Pavaicājis atļauju, portāls pārbaudīja mana e-pasta adrešu sarakstu, un atklājās, ka te reģistrējušies ir arī cilvēki, kas citkārt par sociālajiem tīkliem ir raukuši degunu vai vismaz ar savu līdzšinējo publisko rīcību nav pauduši interesi par «tādām» lietām. Tehnoloģiju difūzija ir notikusi: daļa raksta, daļa tikai lasa, citi kontu vispār neizmanto, — bet viņi te ir vai ir bijuši.

Kopš Irānas nemieriem «Twitter» ir kļuvis teju vai par sinonīmu masu kustībai, revolūcijai, pašorganizācijai, interneta uzvarai pār represīvu režīmu. Tomēr ne jau polītiskas akcijas cilvēki tīklos meklē, ne jau tas ir primārais lietojums. Mēs, aizgrābti par atsevišķiem sasniegumiem, aizvien aizmirstam, ka tādi gadījumi tomēr ir izņēmums, un cilvēki tviteŗi lieto krietni piezemētākiem mērķiem.

Mazās zīmītes un aicinājums uz sarunu

Twitter noteiktais 140 zīmju ziņojuma ierobežojums to ir padarījis par neizbēgami lakonisku saziņas veidu. Tviterī tu nevari izvērst plašas diskusijas. Tev nav stundām jāsēž, lai rakstītu manifestus, toties tu vari tur publicēt saukļus un interneta lapu adreses. Šis formāts ir ērts nevis jauna satura radīšanai, bet jau esošā satura izplatīšanai — tomēr arī tas nav pats svarīgākais. Lielākais tviteŗa vilinājums ir nepretenciozi izteikumi par sevi un sev aktuālo.

Komunikācijas virzienos, portāla arhitektūrai ietekmējot saturu, tviteris ir «Sviesta cibas» radinieks. Arī «Sviesta cibā» diskusiju iespējas un savstarpējās savienotības līmenis ir augsts, krietni augstāks nekā «klasiskajos» tīmekļa žurnālos. Cibiņš var uzrakstīt, ka viņš patlaban ēd pusdienas, strīdas ar kādu vai izklāstīt sāpi — un gaidīt, ka viņam atbildēs. «Draugu» lenta sekošanu līdzi padara efektīvu un atbildes no ieinteresētajiem lasītājiem ilgi nebūs jāgaida. Cibā tava žurnāla komentētāju skaits uz desmit lasītājiem ir augstāks nekā citos tīmekļa žurnālu portālos.

Tviteris iet vēl tālāk. 140 zīmju ieraksti ir tik sīki, ka bez atgriezeniskās saites šāda veida pierakstīšana gandrīz vai zaudē jēgu. Kamdēļ gan lai tu stāstītu, ka tikko pabeidzi darbu vai tikko piecēlies, ja nav cilvēku, kas to lasa un kas atsaucas? Šāda veida ierakstus grūti rakstīt ar domu, ka raksti sev. To uzstādījums ir tieši pretējs: tu raksti citiem, tu raksti interesentiem. Turklāt, visticamāk, tādiem, kas tev jau ir zināmi, jo formāts ierobežo arī efektīgas sevis izrādīšanas iespējas — ir grūti rakstīt tā, ka visi ģībst un tevi pievieno saviem izsekojamajiem tikai tekstu dēļ.

Tviteris ir kompakts. Visi ieraksti formas ziņā ir līdzīgi — lakoniski. Informācija, kas tiek nodota šajā kanālā, var neprasīt lielu iedziļināšanos — ja vien tās nav saites uz kādām nopietnām tīmekļa vietnēm. Arī atbildēšana neprasa lielus ieguldījumus. Vīterot tamdēļ ir ērti starp darba stundām, sabiedriskajā transportā, mājās un citur, kur izvērsties ar plašiem priekšlasījumiem par stāvokli valstī un sirdī ir grūti citu darbu un ierobežojumu dēļ.

Tviteris rotaļīgi saplūdina kopā profesionālo ar privāto, un tu vienā lentē vari, piemēram, lasīt gan to, ko kāda laikraksta reportieris ēd brokastīs un kā tīra māju, gan kā strādā pie savas publikācijas. Tviteris sola caurspīdīgumu komunikācijā un iedrošina cilvēkus reģistrēties ar savu īsto vārdu, jo tas palīdz tiem veidot sekojamo un sekotāju tīklus. Tviterī dzīvo Einars Repše, Ainārs Šlesers un citi nosacīti elites pārstāvji, kas šķiet pienākuši sabiedrībai tik tuvu kā nekad agrāk, bet par šo kontu autentiskumu pārliecināties ir maz iespēju.

Irānas piemērs

Ja mēs varētu palikt pie domas, ka tviteris ir ērts veids, kā mijiedarboties un pļāpāt par sīkumiem, šo stāstu varētu arī beigt. Bet tas tā nav. Sociālo mediju apoloģēti uzskata, ka viņi nodarbojas ar kaut ko vērtīgu, turklāt ne tikai sev, privāti, bet plašāk. Tā vien šķiet, ka pamatojums tam ir viens — jo mēs jau muļķībām laiku netērētu, vai ne?

Vīterotājiem ir mīļš piemērs, ko tiem tīk daudzināt — Irānas pēcvēlēšanu nemieri. Tur tviterim bija būtiska nozīme, dabūnot informāciju ārā no valsts, kuŗā ārvalstu reportieŗu darba iespējas tiek ierobežotas. Tādējādi pilsoniskie žurnālisti ieņēma būtisku nišu, ko lielie mediji nevarēja vai negribēja aizpildīt. Cik ļoti var uzticēties šiem anonīmajiem saucējiem, jau ir cits stāsts, bet tās ir arī vienkāršo cilvēku balsis, kas izskan viņu pašu kontrolētajos sociālajos medijos.

Jāpiebilst gan, ka paša tviteŗa unikāls nopelns tas ir mazāks nekā tas, ka interneta tīkls ir kļuvis plaši pieejams. Ja nebūtu tviteŗa, irāņi rakstītu citur. Arī tagad viņi varētu rakstīt citur, jo kā gan revolūcija vai citas akcijas var izvērsties veiksmīgi, ja arī oponentiem (šajā gadījumā varasiestādēm) ir iespējas sekot līdzi viņu izplatītajai informācijai? Un kuŗš vispār teica, ka tviteris tika izmantots masu protesta akciju rīkošanai? Protesta akciju rezultātu publicēšanai, uzmanības piesaistīšanai gan.

Ir tehnoloģijas, nav lietojuma

Irānas gadījums līdz ar citiem pašorgazinēšanās mēģinājumiem labi parāda iespējas, ko cilvēkiem sniedz tehnoloģiju pieejamība. Sietlas kaujas 1999. gadā, kad vienotā balsī saslēdzās apmēram 40 tūkstoši dažādas polītiskās platformas un sociālos slāņus pārstāvoši ļaudis, arī bija piemērs. Tomēr tas, ka šādi piemēri ir bijuši, iesaistīšanos sociālajā tīklā vēl nepadara par kaut ko jēgpilnu. Spēcīgie piemēri drīzāk ir izņēmums, nevis standarts.

Tik bieži dzirdamais optimisms, ka tehnoloģijas kļūst aizvien labākas un līdz ar tām mūsu dzīve, nav nekas vairāk kā tehnoloģiskā determinisma izpausme. Tehnoloģiskais determinisms ir kļūdaina, vienkāršota, bet reiz ļoti populāra pieeja sociālās un tehnoloģiskās attīstības sakarību apskatīšanai. Tā paredz, ka sabiedrības attīstību uz priekšu dzen tehnoloģiju attīstība. Lai arī Kārlis Markss nav gluži uzskatāms par deterministu, viņam pieder frāze, kas labi paskaidro pasākuma būtību: «Rokas dzirnavas rada sabiedrību ar feodālu kungu, tvaika dzirnavas — sabiedrību ar industriālu kapitālistu.» (The Poverty of Philosophy, 1847, 2.1 nodaļa.)

Tehnoloģiskā determinisma uzskats ir, ka tehnoloģijas attīstās paredzamā virzienā ārpus kultūras vai politiskajiem notikumiem un ka tehnoloģiju ietekme uz sabiedrību ir kas tāds, kas izriet no pašas tehnoloģijas dabas nevis sabiedrības, turklāt sabiedrība organizē sevi tā, lai balstītu tehnoloģiju attīstību.

Tas ir aplami. Iespējas izmantot tehnoloģijas parādās labu laiku pirms tās sāk plaši izmantot sadzīvē. Piemēram, mūsdienu televīzijas princips tika atklāts jau pagājušā gadsimta 20. gadu vidū, tomēr mājsaimniecībās šis aparāts ienāca tikai 50. gados. Tātad: tikpat svarīgs, cik izgudrojums, ir arī tas, kā šo izgudrojumu lietot, kur to izmantot, kā tas var palīdzēt mūsu dzīvē. Arī tas ir jāatklāj, jāizgudro.

Sociālais tīmeklis joprojām atrodas šajā — meklējumu fāzē, un tām tiek atvēlēts aizvien vairāk un vairāk vietas mūsu ikdienas dzīvē. Kāda ir šī vieta — tas ir atkarīgs no lietotāju radošuma, spējām, mērķiem un resursiem, tai skaitā laika resursiem.

Nav cilvēku, nav revolūcijas

Latvijā tviteŗa tīkls pašlaik ir ātras komunikācijas forma, kuŗā cilvēki lielākoties apmainās ar saitēm un frāzēm. Ir arī panākumu stāsti, kad izdodas piesaistīt lielo mediju uzmanību. Un ir arī baidīšanas ar kampaņām un spēciņu demonstrēšana. Tas ir tīkls, kas cilvēkus tuvina, veido papildus saites starp viņiem. Mediji tviteri var izmantot, lai uzzinātu, ko domā tauta par kādu jautājumu, un tas var būt derīgs atgriezeniskās saites iegūšanas avots, it sevišķi, ja anonīmitāte un tās aizsegā iespējamie plašie rīcības veidi un virzieni nebaida.

Bet Irānas piemēru visur piesaukt nevajag. Un citas kustības arī nē. Arčij, no tā, ka latvieši vītero tviterī, nekāda revolūcija neveidosies. Ar ko tad tīklā nodarbojas šie cilvēki, ko Tu sauc par «inteliģentajiem»? Spēcīgas masu kustības tur nedzimst, jaunas, vienojošas idejas ieplūst. Un nav jau tā, ka pie mums nebūtu problēmu, ko risināt. Jā, nav tādu spēju notikumu kā Irānā, uz ko reaģēt ar sašutuma vilni un saukt cilvēkus ielās. Tā vietā mums ir politiskas, ekonomiskas un sociālas grūtības, ko nespēj efektīvi risināt politiķi un — atzīsim — arī neviens cits, kam tehnoloģijas dotu iespēju tikt pie vārda, arī nē. Saucieni pēc dēmokratijas un brīvības ir universāla valoda, ko viegli konvertēt tviteŗa tīklos, lai vairotu publicitāti un uzmanību, bet, lai reāli risinātu mūsu problēmas, ir nepieciešams plāns, virziens un mērķis.

Mums ir tehnoloģijas. Brīnišķīgas, efektīvas tehnoloģijas. Bet nav līdeŗu, nav smadzeņu centru, nav ideju, nav saliedētāju un virzītāju. Un, kamēr mums nebūs cilvēkresursu, tikmēr tehnoloģijas nebūs daudz vairāk par laika nosišanas, kontaktu uzturēšanas vai vienkārši izklaides līdzekli. Arī tas ir vajadzīgs, bet derētu būt godīgiem un uz sociālajiem tīkliem raudzīties bez patosa par lielajo pārmaiņu apsolījumu un revolūciju potenciālu. Tās ir mazās dzīvītes, kuŗās sociālais tīmeklis palīdz — gan ko jaunu atklāt, gan uzzināt, ko draugi pašlaik dara, gan pasūdzēties par sliktu servisu.

--

Mums arī ir tviteris. Tajā tiek publicētas saites uz žurnāla ierakstiem.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Trīs atsauksmes

Tas, kas man tviterī šķiet interesants un uzmanības vērts no tehnoloģiskās puses- pateicoties tā atvērtībai (API) un vienkāršībai, tā attīstība vairāk ir lietotāju, nevis izstrādātāju rokās. Gan meklēšanu tvītos, gan @ atbildes, gan RT gan haštegus ieviesusi pati lietotāju komūna. Tvītu lasīšanas/rakstīšanas programmu tūkstotis piedāvā aizvien interesantākas iespējas, kas sniedzas tālu pār 140 zīmju garu pukstu saziņas iespējām. Tehnoloģiskās izmaiņas mēs pamanām uzreiz, tās notiek ātri.

Savukārt tvitera (vai draugiem.lv vai interneta vispār) sociālā ietekme ir pakāpeniska un šī iemesla dēļ grūtāk novērojama.

Un vēl http://www.thestranger.com/seattle/Content?oid=1774875&mode=print

Piekrītu. Sociālā ietekme ir lēnāka, bet tas netraucē cilvēkus (ne tikai lietotājus) teju vai gadu desmitiem runāt vienu un to pašu par interneta efektiem — ka viss paliek aizvien labāks (retākos gadījumos — ka sliktāks). Ar gadiem atkal un atkal atkārtotās runas par interneta mazinātajām robežām, atceltajiem ierobežojumiem, neierobežotajām iespējām kļūst aizvien abstraktākas, jo šķiet, ka tikai retais mēģina papūlēties, lai šos efektus empīriski fiksētu un saprastu, ko tie nozīmē.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Raita, Jogita, Evija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

«Ārstējam ne tikai rakstniekus, bet arī lasītājus,» aicina Rakstnieku poliklīnika. Daži speciālisti šīm ļaužu šķirām varētu būt īpaši noderīgi.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu psihiatru nevajag? »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas