morālizēšana un jaunie pilsoņi

Šodienas «Latvijas Avīzē» lasāma intervija ar diviem nesen pilsonību ieguvušiem jauniešiem, kas tiek pieteikti kā «mērķtiecīgi un domājoši jauni cilvēki». Viņi tiek iztaujāti par natūrālizāciju un saviem nākotnes plāniem, un varētu domāt, ka viņi ir «labo krievu» paraugs: runā latviski, ieguvuši pilsonību, grasās studēt ārzemēs. Tomēr intervijas pamatā ir cita doma: parādīt, cik, pēc «Latvijas Avīzes» domām, aplama ir viņu izpratne par vēsturi.

Līdz ar to sanāk, ka tā ir nevis intervija ar jauniešiem, bet gan stāsts par izglītības pogrammu nepareizībām, un jaunieši ir tikai laboratorijas trusīši, kas parāda, ka eksperiments ir neveiksmīgs. Šī ir nevis publikācija par vienkāršajiem cilvēkiem, kuŗu nopelns nav vis slaveni vecāki vai uzvara kādā šovā, bet pašu darbs. Šis ir raksts, kuŗā uz redakciju aicina viesus, lai viņiem mēģinātu iestāstīt, cik viņi ir nepareizi.

Iedomājos, ka nebūtu slikti «Latvijas Avīzei» ieviest rubriku, kuŗā tā vietā, lai interesētos par intervējamajiem un viņu viedokli, varētu tiem skalot smadzenes. Nevis vaicāt, kā skolotāja vai policists, vai kāds cits no vienkāršās tautas iztiek un ko domā, bet stāstīt, kā viņiem būtu jāstrādā un kas jādara. Nevis iztaujāt sportistu par viņa sasniegumiem, bet piekasīties pie viņa snieguma. Nevis runāt ar kādas jomas pārstāvi par viņa jomu, bet sākt un turpināt ar uzskatu, ka viņš no šīs sfairas neko nesaprot un ir «nepareizs».

Krievijas Pirmajā kanālā jau ir līdzīgs raidījums — Gordonkihot. Raidījuma ideja ir iztirzāt studijas viesa dzīvi un daiļradi, turklāt visai kritiski nicīgā veidā, un ļaujot žulti izgāzt visiem studijas viesiem, kam nav slinkums. Ja runa ir par polītiķiem, tad šāda pieeja ikvienā valstī ir tikai pamatota, tomēr pret citiem cilvēkiem atmest cieņu un šķērst pa vīlēm tomēr, šķiet, nav glītākais uzstāšanās veids. Ja runa ir par konkrēto raidījumu, skaidrs, ka viesi zina, uz ko iet, savukārt «Latvijas Avīzes» intervijas viesi, visdrīzāk, ir kļuvuši vienkārši par nācionālas morāles lasīšanas upuŗiem.