kas notiks ar laikrakstu «Diena»?

Laikrakstu «Diena» un «Dienas Bizness» pārdošana ļauj prognozēt jaunas vēsmas Latvijas mediju vidē. Pašlaik nav pazīmju, ka tas varētu nozīmēt labas ziņas «Dienas» satura uzlabojumam, un pats darījums izskatās pēc kārtējā reiz tik kvalitātīvā rīta laikraksta nākamā kritiena.

«Dienas» neveiksmes

«Diena» savas polītiskās simpātijas gadu gaitā ir mainījusi pēc nepieciešamības, tomēr turējusi augstu pašapziņu un veidojusi lokālo izpratni par kvalitātīvu žurnālistiku. Pēdējos gados gan daudz kas no tā ir paputināts. Neveiksmīga formāta maiņa, atbalsts sabiedrībā nepopulārām kustībām (piemēram, praidam), žurnālistu turēšana bada maizē, kas izraisīja talantīgo autoru aiziešanu (tanī pašā laikā Sarmīte Ēlerte kļuva par miljonāri). Nokavēts interneta vilciens — lai arī diena.lv pašlaik ir attīstības stadijā, tomēr, lai iegūtu nopietnu auditoriju, bija jāsāk jau krietni agrāk un drusku jāpalūkojas, kā šīs lietas dara ārzemēs. Tad kļūdas būtu mazāk sāpīgas un bizness — cerīgāks.

Kad apmēram pirms gada no laikraksta «Diena» redaktrises amata aizgāja Sarmīte Ēlerte, varēja prognozēt kādas pārmaiņas. Toreiz varēja domāt, ka «Dienas» īpašnieks «Bonnier AB» vēlas pelnīt naudu, nevis nodarboties ar politiku, kas biznesam traucē.

Ar biznesu kopš tā laika nav veicies labāk, un jaunās redaktrises sniegums, salīdzinot ar S. Ēlertes sniegumu, būtiskus pozitīvus uzlabojumus nav nesis. Tas, domājams, bija viens no iemesliem, kamdēļ «Bonnier AB» nolēma savus medijus Latvijā pārdot.

Kam lai sēžos kamanās?

Stāsts sākās ar to, ka «Dienu» bija noskatījusi leišu bankas «Snoras» meitasuzņēmums «Snoro media investicijos». Bankai «Snoras» pieder arī «Latvijas Krājbanka». Tomēr «Bonnier» paziņoja, ka tiem nav plānu «Dienu» viņiem pārdot. «Snoras» banku kontrolē Krievijas «Conversbank» grupa, un laikam tā gluži pa taisno Austrumu kaimiņiem rietumniecisko mediju pārdot negribējās.

Pagāja dažas dienas, un uzradās cits pircējs — bijušais laikraksta «Diena» vadītājs Aleksandrs Tralmaks ar savu uzņēmumu «Nedela S. A.». Kaut kas man teic, ka šie abi gadījumi savā starpā nav gluži nesaistīti. A. Tralmaka gājiens bez visa cita, kas šajā darījumā ir apakšā, ir smalks atriebības gājiens, jo neba nu viņš no «Dienas» aizgāja ar labu prātu. Tagad viņam par prieku ar emocijās aizlūzušu balsi aizgāja a/s «Diena» valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

A. Tralmaka uzņēmums «Nedela S. A.» ir reģistrēts ofšorā Luksemburgā šā gada februārī, savukārt uzņēmumu reģistrā rodamas ziņas, ka tas dibināts šā gada 27. janvārī, reģistrēts februārī un tā vadības pārstāvis gan ir nevis A. Tralmaks, bet gan kāds Olivjē Ližē.

Pirkšanas darījumu ir finansējuši igauņi, precīzāk, igaunim Kallem Norbergam piederošais uzņēmums «Luxembourg Financial Services», kuŗa tīmekļa vietne vien vieš zināmu skepsi par to, kas aiz šī pasākuma slēpjas. Iespējamais darījuma apjoms — turpat 45 miljoni latu 15 miljoni latu.

Diez vai arī K. Norbergs ir īstais naudas devējs, jo viņam tādas naudas varētu nemaz nebūt. Šur tur izskan balsis, ka aiz viņa stāv Krievijas kapitāls, kuŗu varētu interesēt «Dienas» pozīcijas Latvijas mediju tirgū. Naudiņu «Dienas» pirkšanai varētu būt piešķīruši «Skype» dibinātāji, tomēr tikpat labi tie varētu būt arī igauņu nekustamā īpašuma tirgotāji, kas ieinteresēti «Dienas» īpašumos. Turklāt tagad, kad darījums ir noticis, pastāv iespēja, ka drīz vien šis uzņēmums atkal pārceļos pie jauna ieguldītāja. Pircēji pašlaik gan cenšas pārliecināt, ka nekādas sliktās naudas viņiem nav un ka nolūki ir vistīrāke, bet no komunikācijas viedokļa pārliecinošs šis pasākums nav sanācis.

Vērtības un citi solījumi

Pēdējos gados «Bonnier» ir kļuvis agresīvāks ieguldītājs, tomēr, kā redzams, tas ir gatavs arī no saviem ieguldījumiem ātri atteikties, lai varētu ieguldīt naudu citur.

«Bonnier Business Press» valdes priekšsēdētājs Kastens Almkvists laikrakstam «Diena» gan sacīja, ka pirms darījuma noslēgšanas tika pārbaudīti jauno īpašnieku finansējuma avoti. «Tik tālu, cik mēs spējām pārbaudīt, mēs guvām pārliecību par šo finansētāju ieinteresētību saglabāt Dienas vērtības,» teica K. Alkvists.

Par vērtībām pirkšanas un pārdošanas brīdī, protams, ir jārunā, jo tā izklausās glīti. Sliktākais, kas tagad var notikt — «Diena» tiks palaista «pa riņķi». Neba nu mediju cilvēki ekonomiski neizdevīgo uzņēmumu nopirka. Diemžēl vismaz Latvijas pieredze liecina, ka uz naudisko rentablitāti neraugās vien tie īpašnieki, kas ar mediju nevis pelna, bet gan apstrādā publiku.