pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2009. gada 3. jūlijs 20:14 Viena atsauksme

Jānis Peters

Jānis Peters

Jānis Peters šodienas «Kultūras Dienā» runā par vēsturi un šodienu, konkrētāk, par mūsu (ne)spēju tikt galā ar padomju mantojumu gan lokālās kultūras, gan ārpolītikas līmenī — un mītiem, kas mūsdienās veidojas par tiem laikiem, ko pastāvošā ideoloģija (J. Peters to dēvē par «sociālo pasūtījumu») liek krāsot drūmās krāsās un no kā mudina norobežoties.

Tie ir mīti un leģendas, ko esam pieņēmuši par reālitāti un kam atbilstoši dzīvojam, lai arī tas traucē skatiena skaidrumam. Tas ir tas pats Kārļa Ulmaņa modelis — publikā ir izveidojies pārlieku liels rožainums un priekšstats par labajiem laikiem un viņa izšķirīgo ieguldījumu tajos, savukārt par padomju laikiem ir vērojams pārlieku liels pesimisms un mūsu pašu sviedriem celto sasniegumu nenovērtēšana.

[..] Dažs dzejolis paliks, vēsturnieki atcerēsies atmodas laiku... Slikti tikai, ka viņi dažkārt ne visu atmodā sapratuši.

— Kas nav saprasts?

— Lielākais trūkums, ka notikumus Latvijā neskata kontekstā ar PSRS un pasaules attīstību. Latvija, Lietuva un Igaunija spēlēja lielu lomu, fakts. Bet procesus ievadīja partijas 19. konference. Jaunie līderi — Gorbačovs, Jakovļevs, Ševardnadze — apveda ap stūri dogmatisko konjunktūru. Tēzes par atklātumu, balto plankumu likvidēšanu vēsturē, alternatīvas vēlēšanas ar vairākiem deputātu kandidātiem sarakstos... Tā bija sensācija! [..] Par to nerunā, bet Tautas fronte nebūtu tikusi pie varas, ja nebūtu šīs konferences, alternatīvu vēlēšanu, kas paredzēja, ka komunistiskajai partijai un uzticīgajiem bezpartejiskajiem būs jādalās varā ar citiem. [..] Mūsu vēsturnieki neredz Latviju kontekstā. Šī revolūcija sākās no augšas, bet straume kļuva nevaldāma un pavērsās pret pašu sistēmu, ko bija paredzēts tikai uzlabot. Kā Čehoslovākijā pirms padomju tankiem.

[..] Joprojām par vēsturi rakstām ar publicistisku kaismi. Nevar noniecināt latvietīšu tautas solidaritāti, bet falši domāt, ka viss notika Rīgā. Caur zobiem pieminam Viļņu. Bet ne vārda par tūkstošgalvaino mītiņu Maskavā pēc asiņainajiem notikumiem Viļņā. Pareizi, rakstām par Mavriku Vulfsonu, bet nerakstām par Aleksandru Jakovļevu, kurš vadīja Molotova—Ribentropa pakta komisiju PSRS Tautas deputātu kongresā.

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Krievijas attiecības?

— [..] Ja uz Maskavu aizbrauc Džemma Skulme, mākslinieki ir kājās, jo tā ir Džemma Skulme. Raimonda Paula koncertu laikā vēstniecībai zvanīja puse Maskavas. Ja Latvijas kultūru attīstītu, mūsu politiķiem būtu daudz vieglāk.

Bet tam — Maskavā Latvija nav svarīgākais. Zinām arī, ka sarunas kuluāros gan Maskavā, gan Rīgā ir draudzīgas, bet stūrgalvīgi neievērojam, ka viņi lūdz pāris pozitīvu frāžu par Krieviju. Krievijas Ārlietu ministrijai nav ko atbildēt savai opozīcijai, ja kāds mūsu valstsvīrs pateicis kaut ko publicistisku. Viņiem ir jāreaģē. Bet, ja kāds ietekmīgāks valstsvīrs pateiktu kaut ko pozitīvāku, būtu vieglāk veidot attiecības ar Latviju. Tāpēc, ja prasa, kas Latvijai jādara, attīstot ārpolitiku, — jāprasa katram diplomātam apzināties, ko viņš runā. Un ne tikai attiecībā pret Krieviju. Mūsu diplomāti brīžam nesargā valsti, teikšu pat vairāk — tautu, bet min, kāda konjunktūra valda, un pārcenšas. Mēs visi jau iekšēji vēl esam komjaunieši — skatāmies priekšniekam acīs, minam, ko šis domā... Un mēs vēl karojam Otrajā pasaules karā. Uzskatām, ka jārāda tikai vienas vai otras puses karavīri.

— Kad 60. gados tapāt par dzejnieku, situācija bija atšķirīga. Vai šī tapšana jums bija apzināta?

— Apzināta, gribēju būt dzejnieks no 5. klases. Rakstīju dzejoļus kā avīzēs — oficiālos. [..] Mani ļoti vilka, lamāja, audzināja Mirdza Ķempe. Lika lasīt «Straumēnus».

— Bija taču aizliegti.

— Ķempei tas bija vienalga. Viņa uzskatīja, ja neesi lasījis «Straumēnus», nevari būt dzejnieks. Neproti latviešu valodu. Viņai bija eksemplārs. Man arī bija. Tās leģendas par grāmatām... Negribu apšaubīt, bet, kad lasu, ka bijis jābēdzina grāmatas, nāk smiekli... Es slēpis neesmu, man arī nav nācis prātā rādīt. Tās lietas vispār liekas dīvainas. Teiksim, Ziemassvētki... Māte bija latviešu valodas skolotāja, bet nebija iedomājams, ka Ziemassvētkos tēvs nebūtu atvedis eglīti. Logus ciet neklāja. Varbūt, ja kaimiņi cits citam zāģēja... Bet par eglīti jau neizsūtīja. Es tikai gribu teikt — padomju laiks ir zinātniski jāpēta. Jo arī te ir sociāls pasūtījums. Uzraksti par padomju laiku. Cilvēks saprot — jāmeklē kaut kas šausmīgs. Ja raksta par izsūtīšanām, pilnīgi pareizi — tas ir necilvēcisks akts... Bet skolās šodien māca vai nu par daudz idilli, vai pilnīgi pretēji. Mēs atdarinām padomju propagandu. Padomju laikā — ja kas slikts, tā ir buržuāziskās Latvijas palieka. Tagad sakām — padomju mantojums. [..]

Manā paaudzē bija komunisti un bija partijas biedri, bez tam bija jau vismaz divas partijas — progresīvie un melnsimtnieciskie. Kas 1973. gadā iestājos partijā, Rakstnieku savienības pirmorganizācijā, līdz ar to arī kompartijā, bija Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis, Māra Zālīte, Māris Čaklais...

— [..] Man var pārmest, bet es par to īpaši nekaunos. Galvenais ir rezultāts. Ir izdotas grāmatas. Tāpēc gribu teikt vēsturniekiem — jāizvērtē arī laiks. Brīžiem šķiet, ka nešķir, vai tas noticis Staļina vai, piemēram, Gorbačova laikā. Bet starpība ir milzīga. Cilvēki bija citi. Nevar teikt — drausmīgie komunisti Gorbačovs un Staļins... Gorbačovs dzimis 1931. gadā, pat karā nav bijis. Tas ir kas cits, nekā komisārs, kas 1937. gadā izsūtīja cilvēkus. Es neesmu par komunismu, bet lietas ir neizpētītas.

Padomju laiks bija ne tikai padomju, bet globāls laiks. piemēram, kosmisko lidojumu ēra, revolūcija cilvēces attīstībā pacēla spārnos. Ne propagandas nozīmē, bet garīgi. Pasaules kultūra šodien būtu pavisam citāda bez padomju māksliniekiem, intelektuāļiem. Un latviešiem tai skaitā. Ja gribēja, varēja daudz uzzināt. «Inostrannaja ļiķeratura» drukāja, piemēram, Kafku. Vizma Belševica, piemēram, mācījās Literatūras institūtā Maskavā un tur «sabojājās». Knuts Skujenieks ir «maskavietis».

Zane Radzobe. (2009. 3. jūlijs). Vai nu gremdē, vai cildina par daudz. Diena/Kultūras diena. 10.—11. lpp.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

Vienmēr prieks redzēt, ka kāds vēl ir spējīgs uz sabalansētu un objektīvu viedokli. :)



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Gunārs, Vladimirs, Gunis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Belgradas praids

Lasīju par vardarbīgo Belgradas praidu un domāju — daudzi no tiem, kas tur vicināja krustus un dūres, kliedza naidīgus saukļus un lauzās cauri policijas kordoniem, taču uzskata, ka dara labu darbu. Un tie, pret ko viņi vēršas vai kas viņiem šīs ieceres īstenot neļauj, ir sliktie.

Daļai cilvēku atbildība par sabiedrībā notiekošo izpaužas arī šādi. Tāpat kā viena no tolerances izpausmēm ir, ka vienkārši apnicis karot pret tiem, kas nepatīk.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Geju sišana un labie darbi »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas